Grupa Metasintēze 2012.gada 1.jūnijā
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Maijs ir beidzies … Bet, kas tad sākas jeb turpinās?
Vai arī mēs joprojām atrodamies pārmaiņu procesā, kuras dažiem aizņems ne vienu
vien gadu? Mēs joprojām tiekam sakratīti, izgriezti ar
iekšpusi uz āru … Mēs turpinām zaudēt draugus,
darbu, drošību/pārliecību par nākamo dienu …
Galvenā enerģētiskā plūsma pakāpeniski stabilizējas
visās dimensijās. Un, ja mēs atrodamies šīs galvenās plūsmas iekšienē, tad jau
nostiprinām savu jauno enerģētisko stāvokli visos esības līmeņos.
Jūnija galvenā nots, kas skaidri sāka izpausties
maija beigās, tā ir – atgriešanās (beidzot!) atpakaļ Dzīvē! Lai cik arī dīvaini
tas nebūtu, taču daudzus gadus daudzi no mums, kas esam nodarbojušies ar garīgo
praksi, esam darījuši visu iespējamo, lai izietu no dzīves, kura mūs
neapmierināja, no trīsdimensionālās realitātes, kura ietvēra sevī milzīgu
daudzumu šķietami nelabojamu izkropļojumu, pretrunu, dualitāti un visu to, ar ko
mēs vairs nespējām samierināties. Mūsu pieaugošā apzināšanās vētraini protestēja
pret trīsdimensionālās pasaules nepilnībām. Daudzi tiecās uz garīgumu, kā
patvērumu, lai nogaidītu/pārlaistu pārejas laiku sevis pašu domu un jūtu
radītajā harmoniskajā pasaulītē un sagaidītu 2012.gadu. Daudzi noliedza savus
tuviniekus, pārstāja komunicēt ar draugiem, aizgāja no darba.
Viss, kas nerezonēja ar harmonijas un vienotības,
mīlestības un prieka jēdzienu, vienkārši tika noraidīts, aizvērts un aizmirsts.
Mēs iegājām garīgumā, pretstatot to cilvēciskajai (trīsdimensionālajai)
nepilnīgajai dzīvei, taču tā vietā, lai iegūtu vienotību, mēs nostiprinājām sevī
dualitāti, taču jaunā, daudz augstākā līmenī, uzskatot sevi par labākiem, nekā
tie citi, kuri netiecās pēc garīguma.
Mēs atņēmām garīgumam tā patieso augsni – pašu dzīvi
uz Zemes, tiecoties „pēc debesīm”, tālāk no „sazemēšanās”, kuru daudzi no mums
uztver kā „piezemētību”, bet nevis kā harmoniju ar visām planētas enerģētiskajām
dimensijām, un tagad mums nāksies pārvarēt mūsu pašu radīto dualitāti
(Zeme-Debesis) un apzināties ceļu uz patieso (ne tikai mentālo un fragmentāro)
vienotību.
Jaunās enerģijas norādīja mums ceļu uz
Tukšumu un šajā ceļā mēs izgājām daudzus attīrīšanās un pat nulles posmus, lai
iegūtu caurspīdīgumu un kļūtu par klusējošiem novērotājiem.
Kāda iemesla dēļ? Daži šajā ceļā ir zaudējuši jēgu
eksistencei, tai pat laikā, kad citi ir atraduši jaunu jēgu paplašinošamies
potenciālos, kurus ietver Tukšums, visās esības dimensijās. Mēs nonācām nulles
punktā un mēs atjaunojāmies un šajā jaunās piedzimšanas
stāvoklī mēs atgriežamies Dzīvē, izjūtot savus jaunos dziļumus,
jaunās iespējas un jauno prieku. Kad mēs uzticamies Dzīvei (kad mūsu iepriekšējā pieredze ir gāzta un vairs nenosaka mūsu mentālās un
emocionālās reakcijas), tā mums atnes brīnumus, un mēs kļūstam
spējīgi tos ieraudzīt un apbrīnot Radītāja lietderīgumu/mērķtiecību un
gudrību.
Mēs vairs nevērtējam Dzīvi no egoistikā skatupunkta
(no sevis pašu izdevīguma viedokļa), bet vienkārši godājam to, kā vislielāko
Visuma Dāvanu. Un tad itin viss, ikviens sīkums iegūst nozīmi, kā Esības
augstākās jēgas atspulgs.
Mēs no jauna iegūstam vienotību ar visu esošo, taču
vairs ne tikai vārdos un vairs ne tikai domās. Šī vienotība tiek izdzīvota
sirdī. Sirds mums sniedz aizraujošu patiesu sajūtu daudzveidību un kļūst par
patiesu jauno enerģiju vadītāju visās Dzīves dimensijās.
Mainījušies, kļuvuši par patiesajiem, mēs varam
pilnībā apzināties Dzīves dāvanu, tās plūsmas nepārtrauktību un bezgalību, un
radīt jaunu realitāti nevis kādā vienā dimensijā (ceturtajā vai piektajā), bet
visās, ieskaitot trešo dimensiju, tādejādi pilnībā to pārveidojot un piepildot
ar jaunu jēgu.
Mēs nezaudējam savu enerģētisko
apjomu, kurā ietverti mūsu augstākie aspekti, tieši otrādi – mēs sākam dzīvot,
kā „dievcilvēki”, beidzot realizējot savu garīgo potenciālu šeit, uz
Zemes, visās tās
dimensijās.
Vienkārši pārceliet savu apziņas
fokusu/koncentrēšanos uz „grēcīgo” Zemi, paraugieties uz to ar jaunām jūsos
iekšā paslēptā Eņģeļa acīm, sajūtiet ar sirdi tās skaistumu, atgrieziet atpakaļ
pilnību savā ikdienas dzīvē. Sāciet rīkoties, domājot un jūtos, kā dievi. Mainot
savu dzīvi, piepildot to ar mīlestību, mēs spēsim mainīt arī planētu.
Astroloģiski
jūnijs – ir visai
sarežģīts mēnesis, īpaši tā sākums, kas mums piedāvā „planētu parādi” (Saule,
Venēra un Zeme) un mēness aptumsumu (4.jūnijā), un Jupitera kvadratūru pret
Neptūnu un Saturna – pret Merkūru. Visas šīs astroloģiskās konfigurācijas var nopietni sarežģīt jūsu
dzīvi, piepildot to ar dramatiskiem notikumiem, slimībām, apjukumu, nekārtībām …
Taču pareizi (mierīgi) uztverot situāciju vairāk ar sirdi,
nekā ar prātu, šīs situācijas palīdzēs jums turpināt darbu, lai
attīrītu un harmonizētu visus dzīves aspektus. Vasaras saulgrieži palīdzēs jums
izlīdzināties, pārkalibrēties jaunājā līmenī un apkopot starpposmu rezultātus
…
Tatjana Zolotuhina
2012.gada 31.maijā
