Bertrana saruna ar Buddu 10.06.2012
publicēta 16:08
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule
...
– Budda, vai zini – cilvēki stāsta, ka mēs ar tevi
abi esam galīgi nenopietni!
– Pareizi stāsta.
– Tiešām?
– Protams. Tas ir ļoti augsts novērtējums. Kad es
palikšu nopietns – esi draugs – iezvel man ar kaut ko nebūt pa pauri.
– Tu gribi teikt, ka nevajag būt nopietnam?
– Nevajag.
– Nekad?
– Nekad.
– Nez kādēļ man liekas, ka te nu tu pārspīlē.
– Tu domā? Atceries savas dzīves pašus patīkamākos
momentus – vai kaut vienā no tiem tu esi bijis nopietns?
– Nu ... es nebiju kaut kā par to iedomājies
...
– Bet tu atceries. Vai biji nopietns, kad
tīksminājies par ziediem, kad baudīji savu iemīļotos ķīniešu makaronus, kad
sajuti pirmā sniega svaigo smaržu, kad turēji savās rokās savu nupat piedzimušo
bērniņu? Vai tad tu esi nopietns, kad stāsti pasaku, kad rotaļājies ar dēlēnu,
kad mālē skulptūru, kad zīmē, kad lasi aizraujošu grāmatu, kad apskauj mīļoto,
kad dūcini savas iecienītās mantras? Tu esi nopietns?
– Iespējams gan, ka dažos no šiem dzīves brīžiem es
biju nopietns.
– Nekad.
– Nekad?
– Nekad. Dažos no šiem brīžiem tu biji koncentrēts, bet nopietns – nekad. Tu biji koncentrēts,
nevis nopietns. Nopietnība – tas ir sasprindzinājums.
Koncentrētība – tā ir koncentrēta atslābināšanās. Radīšana – tā ir koncentrēta
atslābināšanās. Bet jaunuzradītā piedzimšana – tā ir koncentrēšanās atmešana,
līksma atbrīvošanās, Liels Sprādziens. Un te nu tas ir – jaunradītais Visums.
Vai arī māla figūriņa. Jebkurš radītājs – tā ir pati nenopietnākā būtne visā
pasaulē.
– Bet kā būs ar līdzcietību? Kad es redzu, ka kādam
ir slikti, vai ka man pašam ir slikti – es nevaru būt nenopietns. Tas ir ļoti
nopietni.
– Kad tu domā, ka esi bezspēcīgs, un
ka ciešanas ir stāvokļa noteicējas – tad jā, tu vari būt ļoti nopietns ... un
NEDERĪGS. Bet kad tu saredzi ciešanas kā tumsu, kurai nepieciešams, ka tu to
aizpildītu ar Gaismu – tev nebūs laika būt nopietnam. Tu koncentrēsies, lai
iedegtu šo Gaismu. Tādā veidā, kāds tev ir pieejams uz šo brīdi.
– Bet gadās, ka es patiešām nevaru neko padarīt. Vai
arī nezinu – kā.
– Tad ir vērts atcerēties, ka „es” – tas ir drusciņ
vairāk, kā tikai tavs individuālais iemiesojums.
– Tu zini – es tikko atcerējos dažus
atgadījumus!
– Klāj vaļā.
– Kādam puisim bija vēzis. Viņš bija noņēmies ar
visādām ārstēšanām, un beigu beigās – lai vairāk nemocītos no izmisuma – bija
sapircis kaudzi komēdiju, skatījās tās augām dienām, un nepārtraukti zviedza,
aizmirsdams par visām savām drūmajām domām. Kad pienāca laiks kārtējai
izmeklēšanai – noskaidrojās, ka viņš ir pilnīgi vesels!
– Vareni! Un vēl?
– Un vēl bija cits puisis. Viņam bija kaut kas
nopietns ar kuņģi, precīzi neatcerēšos – bet zārku viņš sev pasūtīja. Un
sataisījās izvizināties kruīzā apkārt pasaulei. Bet par cik ārsts bija teicis,
ka no šī kruīza viņš atgriezīšoties ar kājām pa priekšu – tad zārku paņēma līdzi
uz kuģa. Uz tvaikoņa viņš uzdzīvoja pēc pilnas programmas – ēda ko vien gribēja,
smēķēja cigārus, dzēra vīnu, piecirta meitenēm ... Atgriezās dzīvs, un ar
izveseļotu kuņģi. Nodeva zārku atpakaļ, un lieliski dzīvoja līdz pat sirmam
vecumam.
– Jā, meitenes ... tās pat ļoti var veicināt ... Nu
un trešais atgadījums?
– Trešo stāstīja Ņikuļins no saviem frontes
piedzīvojumiem. Bija mūsu izlūkvienība nosūtīta nakts uzdevumā. Un gadījies bija
tā, ka gluži negaidot viņi burtiski aci pret aci bija saskrējušies ar tādu pašu
vācu izlūkvienību. No pārsteiguma viņi nogāžas pie zemes, ieveļas grāvī, katrs
savā ceļa pusē, un guļ. Bet sanācis bija, ka viens no vācu izlūkiem bija
sajaucis, uz kuru ceļa pusi tam mesties, un izrādījās starp mūsējiem. Tad nu
mūsējie viņu bija saņēmuši aiz rokām un kājām, un pārmetuši uz vācu pusi. Bet
tas nabadziņš, kamēr lidojis ... kā lai to pasaka ... skaļi ... nu vispār ļoti
skaļi! Abas vienības bija stīvas no smiekliem kādu pusstundu, galīgi aizmirstot
par automātiem. Bet tad pamazām cēlās augšā un gāja katra savu ceļu. Viņi bija
smējušies kopā, un nu vairs nevarēja šaut viens uz otru!
– Jā, Ņikuļins ir apbrīnojams bodhisattva. Apjēdzi –
kur spēks slēpjas, brāl?
– Apjēdzu, brāl!
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4144713
