"Tu ieradies šeit ar mērķi
kaut ko izdarīt. Tu esi daļa no Visuma apziņas, un tajā nejaušību nav. Savā
patiesajā būtībā – nevis savā ego, bet savā patiesajā būtībā – tu esi
bezgalīgs, un tev ir kaut kas ļoti svarīgs izpildāms, kamēr tu esi šeit. Citādi
tevis te nebūtu," teicis filosofs Veins Daiers (Wayne Dyer). "Atrodi
to. Pievērs tam uzmanību. Ievēro pavedienus. Ieraugi sakritības, lai kas tās
būtu, neskatoties uz to, cik absurdas tās varētu šķist cilvēkiem tev visapkārt.
Ja tevi kaut kas iekšā sauc, tātad tur kaut kas ir, neignorē to. Nenomirsti ar
mūziku sevī. Nenomirsti ar nepiepildītu mērķi. Nenomirsti ar sajūtu, it kā viss
tavā dzīvē ir bijis nepareizi. Neļauj tam ar sevi notikt."
Ikvienam
no mums ir savs uzdevums, ir pārliecināta arī apziņas celšanas trenere Džuljeta
Tanga (Juliet Tang). Lūk, viņas īsais algoritms, kā atcerēties, tieši kāds šis
uzdevums ir.
Pirms
dzimšanas mums katram ir iespēja izvēlēties savus vecākus, dzimšanas vietu utt.
Mēs arī izvēlamies noteiktu skaitu dažādu ceļu, lai varētu izdzīvot cauri
dažādiem dzīves aspektiem. Tāpat mēs izvēlamies kādu misiju, kas ļautu mums
maksimāli izpildīt savu potenciālu šajā dzīves līmenī, ko mēs saucam par
"zemi".
Lai pilnībā
sāktu izpildīt savu mērķi ar spēku un apziņu, mums vispirms – dzimšanas brīdī –
jāizvēlas aizmirst, kas tas ir, lai pēc gadiem, dekādēm vai dzīvēm atgrieztos
dzīves punktā, kur mums jāizvēlas atcerēties, kas mēs patiesībā esam, un
mērķtiecīgi piesaukt to, kas mums sniedz prieku.
Šis ceļš
sagatavo mūs ķļūt par to, par ko mēs īstenībā paši izvēlējāmies būt. Tad, kad
dvēsele apvienojas ar savu jauno ķermeni, Visums
saprot, ka tā šo dzīvi ir izvēlējusies ar nopietnību. Tad mūsu priekšā parādās
šis jaunais ceļš. Dvēsele izmanto visu savu spēku, tā ir gatava gāzt kalnus,
var teikt, ka tā darītu visu, lai tiktu šajā ķermenī. Un pēc mirkļa dvēseles
apziņa un ķermenis kļūst par vienu būtni ar vienu mērķi – izpildīt šo te
dvēseles pašuzlikto uzdevumu. Lai cik tas dīvaini izklausītos, kādā brīdī
saprotam, ka mūsu mērķi saistīti ne tik daudz ar mums pašiem kā ar mums apkārt
esošo. Šī misija liek mums kalpot cilvēcei caur palīdzēšanu, dziedināšanu,
iedvesmošanu, mācīšanu u.tml.
Zini – lai
arī kur dzīvē tu pašlaik būtu, tu esi tur, kur tev ir jābūt. Tu neesi
piesaistīts liktenim, un tev ir vara izmainīt un izveidot jebko savā dzīvē.
Cerams, šie trīs veidi, kā atcerēties savas dvēseles uzdevumu, tev palīdzēs
sākt manifestēt tā izpildi.
1. Identificē to, kas dod tev vislielāko prieku
Tā kā mēs
esam veidoti no enerģijas, tad, darot to, kas atbilst dvēseles pašnospraustajam
mērķim, izjūtam daudz lielāku iedvesmu un prieku. Labā sajūta mūs iedvesmo,
iedvesma ļauj turpināt ceļu, kas dod vēl labāku sajūtu un lielāku prieku.
Taču nenokar
degunu, ja vēl neatceries, kāpēc esi šurp nācis. Vienīgais tavs uzdevums šajā dzīvē ir
sekot savam priekam. Tas aizsāks ķēdi, kas jau dos tev
pavedienus. Padomā par sekojošo: kas tevi iedvesmo? Kas liek tavai sirdij
gavilēt? Kas ir tā lieta, ko tu vienmēr esi gribējis izdarīt, bet ko allaž
atliec?
2. Ļauj savai būtībai noteikt savas darbības
Neuzliec
sev pārāk daudz uzdevumu vienlaikus. Dzīves uzdevuma izpilde ir process – tāpat
kā viss pārējais. Rezultāts var izrādīties gluži atšķirīgs no tā, ko paredzējām...
bet tas nekas. Visumam
vienalga, kas mūs dara priecīgus, to interesē tikai tā vibrācija, ko
izstarojam, kad esam patiesi priecīgi. Mums tikai jāsāk
izvēlēties darīt lietas, kas mūs dara priecīgus, – tā vietā, lai vienkārši
liktu mērķus tikt no A līdz B tāpēc, ka "tas ir pareizi" un
"visi pārējie tā dara". Neaizmirsti arī būt pateicīgs par katru
brīdi, kad esi priecīgs.
Ceļš uz
savu mērķi gan ne vienmēr ir vienkāršs un priecīgs mūsu izpratnē. Tas sastāv no
tūkstošiem mācību, kas jāapgūst, un izvēļu, kas jāizdara. Šā iemesla dēļ
jāiemācās redzēt plašāku notiekošā bildi, kas ļaus arī uz šo visu paskatīties
ar prieku.
3. Tavs uzdevums ir tevis paša izveidots
Mūsu
dvēseles ir izvēlējušās konkrētu misiju pirms dzimšanas, bet brīdī, kad mēs
pilnībā apzināmies, kas esam, un atmodinam iekšējo Radītāju, mēs vairs neesam
piesaistīti konkrētajam ceļam, ko izvēlējāmies pirms piedzimšanas. Jo vairāk
apzināmies savu būtību un saistību ar Visa Esošā Radītāju, jo spēcīgāki mēs
kļūstam un jo spēcīgāk varam izmantot savu brīvo gribu, kas ļauj mums izveidot
savas dzīves tādas, kādas tās vēlamies.
Lai to
izdarītu, mums ir jāatbrīvo sevi no visa, kas mūs ierobežo. Tās var būt bailes,
attaisnojumi, uzskati u.tml. Jāatceras, ka nav vienīgā īstā ceļa, kā sevi atbrīvot.
Katram palīdz kaut kas cits. Dažiem tā ir joga, meditācija, citiem – grāmatu
lasīšana vai mūzikas klausīšanās. Prasi sev, kas tevi iedvesmo?
Kad mēs
pamostamies, mēs saprotam, ka esam tie, kas mēs sakām, ka esam, un, ka tas, ko
mēs izveidojam un kā gribam pieredzēt visu, ir atkarīgs tikai no viena faktora
– mūsu izvēles.
Mēs
izvēlamies dzīves misiju pirms piedzimšanas, bet varam to mainīt jebkurā brīdī
tās laikā, jo dvēsele patiesībā ir tas, kas tu esi, bet ķermenis un prāts ir
tikai palīglīdzekļi, lai atvieglotu misijas izpildi, lai varētu pieredzēt sevis
izveidoto. Izvēles spēks tevi nepamet pēc piedzimšanas. Un tad, kad izlem,
ļauj Radītājam padarīt to par īstenību.
Tu neesi ne
tava pagātne, ne apstākļi, kuros piedzimi, ne sasniegumi, ne tas, kurš strādā
no pulksten 9 līdz 17. Tu esi dvēsele, kurai piemīt neiedomājams spēks. Galu
galā tam nav nozīmes, vai tu zini savas dzīves mērķi. Ja tu varētu sākt no
tukšas lapas un radīt savu dzīvi bez ierobežojumiem no šā brīža, kas tu būtu?
Ko tu radītu? Ko tu vari šodien izdarīt, lai tas piepildītos?
Seko savai
sirdij.
Avots:
Wakeup-World.com
