http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1368-valentina-mironova-instruktaza-drosibas-tehnika-uz-planetas-zeme-augsupcelsanas-perioda-kvantu-parejas-navigators
Валентина Миронова - Инструктаж по технике безопасности на Планете Земля в период Вознесения. Навигатор квантового перехода
Valentīna Mironova - Instruktāža drošības tehnikā uz Planētas Zeme Augšupcelšanās periodā. Kvantu pārejas navigators
Uzstāšanās seminārā Labinskā 2017. g. 7. maijā
Jums jau ir ieslēgti visi dievišķie instrumenti izpratnei un atpazīšanai, tāpēc mūsu ar jums saziņa notiks Augstākā “Es” valodā. Tomēr neaizmirstiet, ka jums pierastā jēga var nelikties saprotama. Tā var būt pavisam citāda.
Tāpēc ka ir pienācis laiks, lai jūs aktīvi sāktu izmantot to, kas jūsos jau ir ieslēgts. Daudzi dod priekšroku vecajai uzvedībai, tādiem cilvēkiem daudz kas būs neskaidrs – Augstākā “Es” valoda atšķiras no 3D-loģikas.
Mūsu tikšanās saucas “Instruktāža drošības tehnikā”. Ja jūs esat “šeit un tagad”, tad taču pēc tam vēl arī ir jāparakstās – tas ir, jārāda ikdienībā iegūtās iemaņas.
Jautājums zālei: “Vai vajag aizsargāties no tumšajiem Spēkiem?”
Replika no zāles:
“Nē... nu, vai tad viņi noteikti... uzbruks?”
“Ja mēs par viņiem nesāksim domāt, tad mēs viņus nepievilksim.”
“Vari būt neievainojams. Vienkārši celt savas vibrācijas, lai zemas enerģijas ietu garām.”
“Droši vien kaujas laikā jāaizsargājas.”
“Var arī teikt, ka manas sajūtas ir kā multenē par Mazulīti Jenotu “Paņem smaidu, nevis nūju.”
“Tā ir domu lasīšana no attāluma.”
Secinājums: aizsargāties vajag, ja šo “kaut ko tumšu” vai “pelēku” cilvēks ir ielaidis savā realitātē.
Nāk prātā epizode. Lidlauka zālienā Uļjanovskā stāv biedēklis, ietērpts vecā lidotāja kombinezonā. Ķivere šķībi, piedurknes plīvo vējā. Debesīs ir ļoti daudz putnu, bez sava gala. Uz ķiveres sēž vārna un ķērc: “Padomā tikai, biedēklis, paši neizbīstieties!” Un mēģina izraut gabalu no oderes. Ko padarīsi, pavasaris – ligzdošanas laiks. Un ja nu pēkšņi izdodas mazuļiem pakaišus izklāt? Lūk, tā arī notiek – bīsties līdz kaut kādām robežām, bet pēc tam sāc ligzdu taisīt.
Cilvēkam vajag iemācīties vienmēr dzirdēt “Augstāko” (“Вышнее”). Lūk, ir dzimis jauns vārds, ne “Augstākais” (“Высшее”) un ne “Augstākie gaišie spēki”, bet “Augstākais” (“Вышнее”).
Bet patiešām ciešas saiknes pazīme... Droši vien ir kāds, kurš ir sadūries kaut vai garāmejot, neakcentējot uz to uzmanību. Ko jūs jutāt, kad jums kaut kas izdevās viegli, brīvi un ar prieku? Nav svarīgi, kas. Paspējāt uz autobusu vai bērnam putru izvārījāt laikus. Savām sajūtām pievērsāt uzmanību? Šīs sajūtas bija tuvas siltam komfortam, kurš ir sajūtams šeit, krūtīs. Šķiet, ka tas ir pirmais un pēdējais Augstākā “Es” jušanas kritērijs.
Kad jums uzgāžas notikumu vilnis, un vajag ātri pieņemt nopietnu lēmumu, prāts sāk drudžaini raustīties. Būvēt loģiskas ķēdītes, pierastos stereotipus, saprātīgus spriedumus, kas kādreiz bija tēta-māmiņas teikts, kā bija pieņemts, kur nogrūsts, tas ir – sākas prāta bakhanālijas. Tā ir skaidra bremze. Jūs izkrītat no situācijas.
Kāpēc ir pienākusi Instruktāžas situācija? Tāpēc ka ir sākušies planetāri notikumi, kuri visu apgriež ar kājām gaisā, vai varbūt ar galvu gaisā. Kam kā paveiksies.
Runa būs par to, kas attiecas uz Planētu un mūsu fiziskajiem ķermeņiem, tas viss augšupceļas burtiski. Tā saucas Zemes vibrācijas frekvence – Šūmaņa rezonanse*. Interesanti ir tas, ka tai un Cilvēka smadzeņu alfa-ritmam ir vienādas vērtības. Tie paši skaitļi pulsē mūsu endokrīnajās sistēmās, mūsu asinīs, mūsu Sirdī.
Neatminamus gadsimtus ilgi Zemes frekvence bija pastāvīga. Neatminamas tūkstošgades ilgi, ja nu tā saka – 7,8 Herci. Bet kopš 80. gadiem tā sāka paaugstināties. 2000. gada janvārī šī frekvence kļuva 9,3 Hz. Tas jau ir daudz. Magnētiskais lauks sāka pulsēt citās frekvencēs.
Nevarēja nepamanīt.
2007. gads – 9,8 (Hz).
2012. gads – 11,1 (Hz).
2013. gads – 13,8 (Hz).
2014. gads – 16,0 (Hz).
2017. g. janvāris – 36,0 (Hz), aprīlis – 43,0 (Hz).
Augšupcelšanās nav abstrakts lielums. Un nevajag uz mani tā skatīties: kā žņaudzējčūska uz trusīti vai trusītis uz žņaudzējčūsku (balsis zālē). Es tagad, protams, krāsas biezināšu, saprotams.
Tātad aprīlī šī frekvence sasniedza 43 (Hz), un tās pašas pulsācijas notiek organismā. Tas ir pirmais punkts.
Otrs notikums – jūs droši vien esat dzirdējuši, ka kaut kad nākotnē otra saules parādīsies mūsu debesīs, ka viņa nāk no smalkā plāna. Varbūt tā vispār ir nepatiesība, kā domā daži. Taču tas ir noticis. Laimīgie ir uztaisījuši pirmās fotogrāfijas.
Redzama ausmā un rietā mūsu pierastās Saules izkliedētajos staros. Un ja var uztaisīt fotogrāfijas, tātad mēs patiešām šajā dimensijā arī atrodamies. Tas, kas sākumā pagaidām atbilst 43 (Hz), tālāk būs vairāk. Tie nav ezotēriski dati, tā ir ortodoksālā, klasiskā zinātne.
Tātad es nesākšu runāt par “atkritumu” DNS – tas vairs nav aktuāli, tas bija jau vakar, un viss, kas ar viņu ir saistīts – arī nav aktuāli, arī tas bija vakar.
Bet, lūk, ko par vibrāciju paaugstināšanos saka ortodoksālā zinātne. Cilvēkam, kurš nepaaugstina savas vibrācijas, ir lemts drīzumā pamest zemes plānu. Saprotams? Tas ir par spontāniem traucējumiem un slimībām. Tās nevar nerasties, ja šūnu vibrācijas frekvences ziņā ir zemākas, nekā planētas vibrācijas. Tas ir infarkta, insulta scenārijs. Asinsvadi – viņi neiztur šo “šūpošanos”. Rezultāts – nāve.
Šajā gadījumā notiek nevis augšupcelšanās, bet vienkārši ķermeņa nomaiņa. Un atliek saprast, kā izdzīvot. Kāpēc drošības tehnika? Atbildi ir devušas pazīstamā zinātne biofizika un jaunā zinātne kvantu bioloģija, kura tālu ir apsteigusi tā saucamos “attīstītos ezotēriķus”.
Kauns, biedri, kauns atpalikt! Uz priekšu – ir nopietni jāmācas pārvaldīt savu emocionālo stāvokli. Citādi sakot – jāpievērš uzmanība tam, par ko caurām dienām domā, kāda doma riņķo pa noslēgtu apli, un kas turklāt tiek justs. Kā apstiprināt šo domu, kā to noķert – informācijas, metodiku, afirmāciju materiāls internetā ir jebkurai gaumei. Skatieties, pētiet. Ja neiztaisīsiet jūs, planēta iztaisīs jūs. Izvēli izdariet paši. Tāpēc ka viss atduras sajūtās un to apzinātā pielietošanā. Vēl vairāk, sajūtas dzemdina notikumus.
Starp citu, jautājums – ir emocija, un ir sajūtas. Starpība ir, kā jūs domājat? Domājiet vienkāršā veidā, aizmirstiet visādus terminus, ar kuriem ir piebāzta jūsu apziņa. Izkratiet tos ārā, lūdzu, domājiet (balsis zālē), iekšienē vai ārpusē – kur tas ir?
Atbilde no zāles – sajūtas – tas ir ilgstošāks stāvoklis – arī nav korekti, var būt arī otrādi, uzliesmojumi var būt gan te, gan tur.
Atbildes uz šiem jautājumiem tad arī ir tas pats virtuālais paraksts pēc instruktāžas drošības tehnikā. Domājiet, kas ir emocijas, kas ir sajūtas?
Atbilde no zāles – emocijas mainās ļoti ātri, bet sajūtas ir noturīgākas.
Ne vienmēr.
Nāksies aizdomāties, tāpēc viss ir sašūts no smalkajām vibrācijām. Pasaules ir sašūta no tā, viss vibrē noteiktās frekvencēs.
Apjēdziet, ieslēdziet loģiku, apjēdziet. Atcerieties savas situācijas. Steidzīgi pieprasiet saviem Augstākajiem “Es”. Dariet jebkā, man ir vienalga, Sargeņģeļus piesauciet. Atveriet ausis, mācieties dzirdēt, nevis vienkārši meditēt un karāties svētlaimē.
Tā, klusēšana, labi. To atdodu jums izstrādei ar jūsu Glabātājiem, jums pēc tam dažādus notikumus pametīs, bet man te laiks, man nav tiesību mētāties ar to.
Replika no zāles: atvainojiet, vai varu pateikt, pašlaik atnāca, pareizi vai nē?
Lai būtu.
Replika no zāles: sajūtas – tas ir visaptverošāks stāvoklis, to var pavadīt vairākas emocijas, tās ieņem sevī emocijas.
Tuvu, tuvu. Šis cilvēks gandrīz ir sakaros ar savu Augstāko. Skatieties, emocijas un sajūtas – tas ir zināms stāvoklis, sāksim ar to. Ne slikts, ne labs, tas ir vienkārši ir stāvoklis. Tikai emocija – tas ir neapzinātais, vēl virza instinkts. Jūs nedomājat šajā brīdī, bet sajūtas – tas ir apzināts stāvoklis. Jūs savas sajūtas varat pārvaldīt. Tas taču ir no-skaņojums, uz-skaņojums. Kā radio kloķis. Kā pagriezāt, tādu frekvenci arī noķērāt. Bet emocija – ja jau nu jūs aiznesa, tad nesīs līdz “galīgajai uzvarai”.
Neapzinātas emocijas piemērs – mēs uz šejieni braucām ar mašīnu, pabraucām garām lielam pūlim, kāds saemocionējies līdz tādai pakāpei, ka iebraucis veikala “Maizes tradīcijas” vitrīnā. Mašīna gandrīz nav redzama, viss ir iekšienē. Bet priecīgi ļaudis saskrējuši – bez sava gala. Visi dūc, tādi dalības ņēmēji. Lūk, tās ir emocijas, tas saucas – pūlis, jeb bars.
Jūs atnācāt šurp būt apzinošies. Tāpēc ka, atcerieties Minhauzenu, neviens neizvilks jūs aiz matiem, izņemot jūs pašus. Tātad ir jāprot prasmīgi just, kā pieprasījumu savējiem dot. “Es protu prasmīgi just” – tā nav afirmācija, tas ir bļāviens. Kliedziens “SOS” saucas. Nobļāvāties, jūs sadzirdēja. Tāpēc ka cilvēks ir fokusa punkts augstākajās dimensijās. Gribam vai negribam, bet tā tas arī ir. Un iznāk, ka vajag nopietni mācīties pārvaldīt savu stāvokli. Kad jūs sākat apzināties, jūsu emocijas pāriet sajūtās. Un, kad tās pāriet sajūtās, jūs jau varat tās apturēt. Jūs saprotat, ka jūs nes. Vismaz jums ir pāris sekundes, lai nokliegtos uz augšu – “Aū, palīdziet!” Un ar to pietiek, lai jūs tiktu izvesti no šī stāvokļa. Tāpēc ka jūs ne tikai izved, bet vēl dod arī informāciju, kā darīt tālāk. Tā ir prakse. Un reizēm vajag nolaisties pašā dibenā, lai iemācītos ķert un iemācītos pārvaldīt savu emocionālo fonu.
Jūs mācīsieties iekšējo līdzsvaru, tas ir pamats, placdarms visam pārējam, visam, ko jūs varat vai nevarat izdomāt. Ja tā nav, jūs šūpo, pastāvīga vētra. Tas atkal nav ne slikti, ne labi. Taču vienreiz jums tas apnīk.
“Augstākais, kas notiek?!” Un sāk nākt informācija jūsu valodā, un jūs noteikti sapratīsiet un izdzirdēsiet. Taču bļāvienam ir jābūt no jums. Tur gan jau sen dārd, gandrīz ar pavārnīciņām pa bļodām dauza. Bet šie cilvēciņi dzīvo labklājībā savās ilūzijās un neko nedzird.
SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS – ŠĪ LAIKA AKSIOMA. Kā sajutāt, kādā nokrāsā, tad tāds notikums jums būs. Pirmais solis – noteikt dominējošās domas. Otrais – apzināties, kas konkrēti šajā frekvencē notiek ar jūsu ķermeni.
Pašlaik dzimst pilnīgi jauna zinātne, kaut kur līdzīga maģijai, kad kvantu jeb daudzdimensionālās, jeb polipasaules iespējas kļūst par stingriem faktiem. Lūk, tieši par stingrajiem faktiem jums arī vajadzēja pateikt.
Bēdas, bailes, pārestības, sašutums, meli, aizkaitinājums, niknums, lepnība, dusmīgums, ātrsirdīgums, noniecināšana, pārākums, šaubas, sevis žēlošana. Pati augstākā vērtība to vidū – 3 Hz. Turklāt rodas triecienviļņi organismā, vēlāk rodas trombi. Un izpaužas daudz imperila, aizkaitinājuma indes, kuru franču zinātnieki atklāja 2004. gadā. Tie ir benzoskābes cieti sāļi, un šos skābes sāļus nešķīdina nekas, nekādas skābes vai citi ķīmiski preparāti. Tie pat nesadeg acetilēna degļa liesmā visaugstākajos grādos. Taču tie šķīst Mīlestības liesmā, kurai arī ir savi Herci. Saprotams, ka tas ir perēklis visam, jebkurām slimībām. Un, starp citu, šīs vibrācijas ļoti labi pievelk visādas dažādas būtības no astrālā plāna. Atgriežamies pie tā, ar ko sākām – vai vajag aizsargāties no tumšajiem. Līdzīgs pievelk līdzīgu.
Tagad pie vibrācijas frekvences, kura bija 36 Hz, bet kļuva 43 Hz. 36 Hz – tā ir atbilstība, tas ir, tu pieņem savu “Es”.
Pieņemšana – tā ir ne tikai savas zemes personības, bet sava daudzdimensionālā “Es” pieņemšana visos līmeņos. Tas jau ir 46 Hz. Tas ir tas, ka planēta jau skan 46 Hz pašlaik (aprīlī skanēja, pašlaik augstāk droši vien, tā pastāvīgi aug – tikšanās notika 2017. gada maijā), tāpēc izdariet secinājumu. Kurš vēl neķer savas emocijas aiz “astes”, ķeriet tagad.
Pateicība, banāls “paldies”, skan 50 vienībās,
augstsirdība – 96 Hz,
sirsnīga pateicība – 140 Hz.
Lūk, tā pati dziļā vienotība un izpratnes dziļuma sajušana, ka viss ir Dievišķs, un nav ne sliktā, ne labā, ne labestīgā, ne ļaunā – 144 un augstāk.
Līdzcietība – 150 Hz. Jautājums: līdzcietība vai žēlums? Daudzi to jauc. “Lūk, es viņu žēloju.” Nu un sēdi ar viņu bedrē! Nepietiek ar to, ka izeju nedod, tad vēl slīcini: “Žēloju!” Žēlums – 3 Hz, lepnība – 0,8 Hz, lielīties nav ar ko. Līdzcietība – kad jūs saprotat cilvēka stāvokli, un jūs piedāvājat palīdzību bez uzspiešanas. Var piedāvāt iemācīt, lai cilvēks pats izietu no šīs situācijas un iegūtu pieredzi, nevis uzspiest savu prātošanu un pseido zināšanu.
Sirsnīga mīlestība – 150 Hz un augstāk.
Beznosacījuma upurēšanās – 205 Hz.
Augstāk iet garazināšana (духознание), šai tabulai nepieder, jo vēl neesam līdz tam izauguši. Bet arī 205 Hz reiz izpaudīsies uz mūsu planētas ļoti tuvā laikā.
Daudzi aiziet, pamet blīvo plānu jau pašlaik. 30-40 Hz – ļoti stipri metieni sirds sistēmā, asinsvadi neiztur, plīst. Tā ir nāve. Tāpēc jūs pašlaik esat instruēti šajā sakarā.
Bet pašreizējā laikā, neskatoties ne uz ko, smadzeņu neironu tīkls kļūst noasināts uz daudzdimensionālu intuitīvu uztveri no saziņas ar Augstāko “Es”. Vienkārši tāpat nekas netiek darīts. No vienas puses, bīdīs, bet, ja jūs pārāk slikti kustēsieties, jums pa pēdām (garantēju par simts procentiem) palaidīs niknu krokodilu. Un jūs laidīsieties kā raķete! “Pats, pats, pats visu izdarīšu! Tikai aizvāciet tās šausmas aiz muguras!”. Un krokodils nevis vienkārši zobus klabina, viņš vēl kāri aplaizās. Tikai pakustieties! Viņš reāli iekodīs! Tas nav fantoms, nav mirāža. Protams, īstu krokodilu neviens nepalaidīs. Taču notikumi būs uztaisīti viens pret vienu.
Replika no zāles: “Tie var būt mūsu radinieki, tuvinieki.”
Jebkurš, tā ir jūsu Augstāko “Es” izvēle. Un starp citu – kas tas ir – jūsu dievišķā būtība? Lūdzu, atbildiet ikdienišķā, krievu, valodā, nevis ar kaut kādām gudrībām, kā jūs saprotat.
Replika no zāles: “Situācijas pieņemšana.”
Situācijas pieņemšana? Tā jau ir darbība. Bet es ne par darbību. Un ne par jūsu attieksmi pret situāciju.
Replika no zāles: “Beznosacījuma mīlestība?”
Teorija. Kurš šeit pazīst beznosacījuma mīlestību dzīvē? Starp citu, kas tas ir – beznosacījuma mīlestība ikdienībā? Ir viegli sacīt skaistus vārdus, kad sēdi siltumā un esi paēdis. Bet ja aiz jums pāris krokodilu čāpo – apgalvoju, visu aizmirsīsiet.
Beznosacījuma mīlestība – jā, tu pieņem visu un visus, it kā patīkami, bet cilvēkam turklāt nevar būt nekādas drebēšanas nevienā jomā – ne sliktā, ne labā. Un 205 Hz – tā ir tuvošanās beznosacījuma mīlestībai, aspekti vai projekcijas; dziļie līdzcietības līmeņi, apzinoties vienotību. Tas viss ir dievišķas lietas, mēs tās tur aptversim, saprotat? Domāt vajag, ko runā. Tā, kļūme ar dievišķo būtību, atstāju to jūsu izskatīšanai. “Augstākie” ar jums tiks skaidrībā. Teicu, ka nekādu komentāru un izskaidrojumu?! Šis ir tas gadījums.
Replika no zāles: “Nu, es vienkārši nezinu. Dievišķā būtība – tas ir, cik lielā mērā es apzinos Dievu sevī.”
Labi. Bet praktiskā izpausmē? Tā ir teorija. Jā, pareiza teorija. Bet ir taču prakse, ir fizika, fizika, fizika (klaudzina pa galdu). Saprotiet, reāla, kurai var pieskarties, kuru var pataustīt.
Replika no zāles: “Veselība?”
Ne gluži. Vari būt vesels un stulbs.
Replika no zāles: “Situācijas, droši vien, apzinātība.”
Jūs runājat gudrā veidā, bet es lūdzu vienkāršā veidā man atbildēt. Kas ir dievišķība, izklāstot vienkāršā valodā, tas vispār ir noslēpums ar septiņiem zīmogiem. Taču nāksies raut nost zīmogus.
Replika no zāles: “Varbūt tas nozīmē pieņemt savu personību kā Radītāju, ka tu vari vadīt notikumus savā dzīvē. Lūk, es iedomājos kaut ko izdarīt, un man viss izdodas. Es varu radīt.”
Ar dažiem pieļāvumiem, rezultātā parādās tas. Bet es gribētu dzirdēt tieši dievišķības fiziskas izpausmes.
Fizika – tas ir, kad jūs varat ieraudzīt, pataustīt, un kāds zinātnieks var ieraudzīt, pataustīt, atklāt un saņemt par to Nobela prēmiju. Vajadzīga dievišķības izpausme ikdienībā, jūsu ikdienā. Jūs to redzat, taču nepamanāt.
Replika no zāles: “Būt šeit un tagad.”
Nu, māmiņ manu! Es par fiziku, bet jūs man par to.
Replika no zāles: “Tas droši vien ir stāvoklis, kad ir ļoti labi, kad kaut kas labs plūst. Kad ir tāds stāvoklis, cilvēks kaut ko rada…”
Tā, atkal kļūme. Saprotams. Labi. Tas izstrādei jūsu “Augstākajiem”. Ir atklāta dievišķā daļiņa. Dievišķā būtība un dievišķā daļiņa – tas ir viens un tas pats. Pasaulē tas ir izpausts kā Higsa bozons**, viņš (Higss) saņēma Nobela prēmiju. Dažreiz mēdz būt ļoti svarīgi pataustīt savas dievišķās nianses, pieskarties – kas tas ir, ka tas nav kaut kur, bet, lūk, te ir. Es esmu no šejienes, no pasaules. Tur nav ko darīt. Tur vajadzīga apzinātība. Ja tās, apzinātības, nav, tad arī jūsu tur nav.
Starp citu, neliels moments – par nāvi. Ko jūs domājat nāves sakarā? Tā. Instruktāža, instruktāža! Tā. Nu, cik paspēsim, tik pievārēsim.
Replika no zāles: “Nāve – tā ir esības neesamība.”
Ja nu tā būtu!
Replika no zāles: “Fiziskā ķermeņa nāve, tas ir, kad nav funkcionālu procesu.”
Kādu?!
Replika no zāles: “Nu, ķermeņa pamiršana.”
Labi, lūk, viņš guļ komā un…
Replika no zāles: “Nav ne sajūtu, ne emociju.”
Jūs komā esat bijuši? Ko jūs tik pārliecināti runājat? Bet šūnas, kuras turpina dzīvot zināmu laiku? Bet nagi un mati, kuri vispār aug? Bet smalkās vibrācijas – arī to ir pārpārēm. Šo jautājumu, šķiet, jūsu uzmanība vispār bija aizmirsusi.
Tad cits jautājums – vai nāve vispār ir, vai tās nav?
Replika no zāles: “Pāriešana uz citu dimensiju.”
Vispār tā ir vai nav? Kāpēc cilvēki tic nāvei? Uz jautājumu nebija atbildes.
Replika no zāles: “Kurš savu „Es” identificē ar ķermeni, tad viņš tic nāvei.”
Teiksim tā, ka tā māca. Tas ir viss. Tāpēc ka jūs pie viena mācāties runāt krievu ikdienas “virtuves” valodā. Piektā dimensija ir saprotama un skaidra. Bet kamēr pagaidām jūs es esat aizsegti, lūk, ar šiem abstraktajiem vārdiem, jūs to neieraudzīsiet un neapzināsieties.
Replika no zāles: “Nāve – tas ir fiziskā traktējums.”
Fiziskā, protams, ķermeņa – jā.
Replika no zāles: “Garīgam – dvēsele ir nemirstīga.”
Tur vēl ir pāris nianšu. Nonāksim arī pie tā. Pagaidām atbīdīsim šo momentu. Jūs konkrētu jautājumu tomēr mēģināt izskaidrot no “augsto matēriju” skatpunkta. Vēlreiz atkārtoju – mūsu tikšanās reizē augstās matērijas nedarbojas. Jūs atnācāt uz instruktāžu, uz semināru, uz lekciju, kā jums tur teica, kur augstās matērijas netiek pieņemtas.
Replika no zāles: “Ārsta fiksētais – tas taču nav abstrakts, tas taču ir fizisks, pareizi? Ja nāve ir nofiksēta.”
Skatoties, uz ko tas ir nofiksēts.
Replika no zāles: “Nofiksēja sirds apstāšanas.”
Skatieties. Lūk, tieši pašlaik atklājums, nolasīšu. Bija Londonas psihiatrijas institūta un Sauthemptona centrālās klīnikas, Štati, pētījumi. Secinājums. Visu pārējo izlasīsiet internetā, ja uzrakstīsiet atslēgas vārdus. Cilvēka apziņa NAV atkarīga no smadzeņu darbības un NE-pārstāj dzīvot, kad visi procesi smadzenēs ir apstājušies, ieskaitot sirdi. (Человеческое сознание НЕ зависит от деятельности мозга и НЕ перестаёт жить, когда все процессы в мозге остановились, включая сердце.)
Lieliski, vai ne? Te daudz cilvēku pētīja, pilnīgi dažādi – gnostiķi, agnostiķi, marksisti, ļeņinieši. Ne pie kā piesieties nevarēja, nejaušā kārtā atlasīti. Arī ārsti ir apgāzuši izveidojušos viedokli par galvas smadzeņu darbības izbeigšanos skābekļa deficīta dēļ. Tas ir kļūdaini.
Un secinājums, kurš pagāja garām pilnīgi nemanāmi, kā mums pašiem, tā arī zinātnei. Bet šis secinājums radīja vēl vienu. Pirmais – cilvēka apziņa NAV smadzeņu funkcija. Es jums nestāstu par “augstām matērijām”. Jums ir jāzina, kas notiek uz Zemes, šeit un tagad. Jums nav jāorientējas visos zinātnes atklājumos, taču atvērt ausis jums vajag. Šī informācija ir nodota krievu valodā. Šajā frāzē nav nekādu briesmīgu neirofiziologu un kvantu fiziķu terminu.
Un otrs secinājums – zinātnieki ieguva, deva un fiksēja zinātnisku pamatojumu, ziniet, kam? Prātošana beidzas, kad runa ir par dvēseles praktisko nemirstību. Sintēze. Jūs esat saķēruši dažādus vārdus un iestrēguši. Nākas raut jūs atpakaļ dzīvē – lien lejā, instruktāža! Klausieties. Nevis mani klausieties, bet tagad savus Augstākos. Esmu vienkārši rezonators.
Jā, ir navigators, kā tiltiņš starp veco un jauno domāšanu. Un dzimis tas ir, saskaroties dažādām zināšanām, no Rietumiem, no Austrumiem, no dažādiem laikiem. Dabā viss ir ģeometrija, fizika. Tās ir gan ainas, gan lapotne, gan putni, gan mēs ar jums. Apziņa uztver informāciju, apstrādā to grafiskā režīmā. Mēs redzam nevis vārdos, nevis smaržās, bet tēlos. Tādus mūs ir uztaisījis mūsu Radītājs. Arī mūsu Visums ir iekārtots tieši tā.
Mani var turēt pie vārda – kā tas ir – mūsu Visums? Un kā, ir citi? Vēl citi Radītāji? Jā, cik vēlaties.
Tas saucas – apziņas grafika. Kā navigators ir ņemta grafika, kura ir līdzīga hieroglifiem. Līdzīga, lai nedaudz jūsu prātu apmierinātu ar pašreizējām gudrībām. Var vārdu “hieroglifs” tulkot kā “hiero”, priesteris-mūks (иеромонах), svētais. Un “glifi” – tas ir attēls. Bet, lūk, tālāk, ir ļoti interesants tulkojums – attēls paātrinātai apziņas pamodināšanai, dziļam līdzsvaram un apzināšanai… ikdienībā. Grafika, ornamenti, ļoti sena valoda jeb svētie raksti. Ja pavisam īsi.
Un jūsu prāts patiešām apklusīs uzreiz, kad ieraudzīs grafiku hieroglifu veidā, tāpēc ka arī šie paši hieroglifi jau tik daudz reižu ir mainījušies tūkstošgažu laikā, ka to īsteno jēgu neatceras pat tie, kas tos tagad raksta.
Visa šī grafika ir pārstāvēta ķīniešu izcelsmes hieroglifu veidā plus divas zilbju ābeces, radītas Japānā – Hiragana un Katakana, viss kopā saucas Kandži.
Pavisam kopā ir 881 hieroglifs, šeit (tas ir, maisiņā, katrs hieroglifs ir ietīts papīrā atsevišķa kvadrātiņa veidā) tiek izmantoti 500. Pietiekami. Tas ir tādēļ, ka prāts nesapratīs, jūs nevarēsiet salīdzināt ar oriģinālo simbolu, tāpēc ka jūs nezināt, kur tam (no maisiņa izviltajam hieroglifam) ir kreisā, kur labā puse. Un kā to pagriezt – pa labi vai pa kreisi. Un ka informācijas daudzums, kurš attiecas uz vienu tādu grafiku, pat ja tas ir izteikts ar punktu, ir 500 reizes lielāks, nekā attiecas uz vienu burtu. Nav svarīgi – uz angļu, krievu, franču burtu. Tā ir valoda ar Augstāko „Es”, kad informācija tiek uztverta kompleksi.
Es speciāli izlaižu visādas gudrības – kreisā, labā puslode, vīrišķais, sievišķais. Nav aktuāli, paši paskatieties.
Tālo Austrumu kaligrāfija, tieši Tālo Austrumu, bez sadalīšanas valstīs, ir viena no vadošajām mākslas nozarēm. Un, starp citu, kāds tulkojums ir vārdam “meditācija”, esat interesējušies? Jeb rijāt, ko jums dod, negremojot, kā zivs ēsmu? Klusēšana – piekrišanas zīme. Tātad jūsu Augstākajiem vēl jautājums izstrādāt materiālu caur notikumiem.
Kaut vai būtu ielīduši Vikipēdijā, paskatījušies, kas tas ir – meditācija. Šis vārds no latīņu valodas tiek tulkots kā “pārdomas”. Vienkārši pārdomas.
Ir moments. Ir liels – bet. Kā darvas karote lieliskā medus mucā. Tie ir daudzi zinātnieku eksperimenti, sākot ar 2000. gada. Pieminēšu Vispasaules Austrumu un Rietumu zinātnes kongresu, kuru organizēja Dalailama četrpadsmitais. Ļoti sensacionāla konference, lielas atskaites tika izdotas šajā jautājumā. Un ļoti detalizēts budisma un rietumu zinātnes savienošanas apraksts. Ja kaut kur atradīsiet, grāmata jau ir raritāte, uzskatiet, ka jums ir paveicies. Bet, ja tas jums ir vajadzīgs – pēc jūsu Augstākā „Es” uzvednes.
Jā, lūgšanas un meditācijas ir vienādas, kaut arī dažādā izpildījumā. Attīra apziņu un asinis. Un lieliski rezultāti, kur pārsteidz pašus dalībniekus. BET. Ja cilvēks to uztver kā formalitāti, kā vienkārši pazīstamus vārdus, izrunājamus bez sajušanas – tad attīrīšanās rezultāts būs uz dienu, maksimums uz divām. Pēc tam cilvēks atgriežas pie sevis mīļā, savās pierastajās domās, savā pierastajā purvā.
Un nonāk līdz tam, ka labāk viņš to nebūtu darījis. Ne tādā nozīmē, ka nebūtu atgriezies savā purvā, bet nebūtu pievienojies šīm augstajām vibrācijām. Tāpēc ka straujā vibrāciju lēcienā “uz augšu – uz leju” notiek spēcīgi hidrauliski triecieni kapilāros. Sākas asinsvadu sieniņu brukšana. Lai sadzītu, tām vajadzīgs laiks, bet šī laika nav. Tāpēc ka īpašnieka apziņa mētājas kā bēdīgi slavenā “neļķe āliņģī” (“гвоздика в проруби”). Ķer skaļus un samākslotus vārdus, papildinot sev nozīmīgumu. Un tā jau ir lepnība, maskēta ar “cilvēces pestīšanu”…
Asinsvadi dilst, sieniņas zaudē elastīgumu. Infarkts, insults. Viss, esi brīvs, ej prom no zemes plāna. Bez komentāriem.
Starp citu, vēlreiz par garīguma problēmām. Ja pastāvīgi nodarbojies ar prātuļošanu, žonglēšanu ar vārdiem un domāšanu par sevi kā augšupcelto meistaru vai pašu spicāko skolotāju (klusējot, protams), tad – UZMANĪBU – visa aura paceļas virs galvas un noguļas uz pleciem. Ķermenis atkailinās. Aura savelkas piciņā, kā sēnes cepurīte. Tam ir tiešs sakars ar jautājumu par aizsardzību pret zemām vibrācijām, par tumšajiem spēkiem. Tāda auras aina ir novērojama praktiski visiem “cilvēces pestītājiem”.
Ķermenis turklāt izjūt ļoti stiprus hidrauliskus triecienus, tāpēc ka, kurp vērsta apziņa, turp arī enerģija ies. Un, ja cilvēks abstrakti vērš apziņu “kaut kur uz turieni”, it kā uz Piekto dimensiju – rezultāts ir vairāk nekā bēdīgs. Tas viss ir pacēlies un tūlīt pat iestrēdzis. Lūk, tāda emocionāla ķepurošanās. Sazemējums cieš šajā gadījumā.
Un nav sazemējuma – lūdzu, infarkti, insulti – uz iziešanu no zemes plāna! Ja jums sāk būt sajūsmas pilna eiforija – paņemiet lāpstu un uzrociet sakņu dārzu, ar putekļusūcēju iztīriet dzīvokli, atnesiet kartupeļu maisu, aizejiet uz veikalu. Kaut kas smags ir jāizdara. Lai domas no turienes, no pseido-pacilātības šurp atgrieztos, kaut vai jūsu paša aura uzģērbtos jums uz kājām. Jūsu mājas planetārais apģērbs.
Protams, vajadzīga mērenība visā. Pašlaik ir ļoti daudz tādu garīgi pacilātu piecdimensnieku, kuriem aura karājas uz pleciem un uz leju nenolaižas. Bet tie ir kandidāti uz drīzu iziešanu. Ļoti agru, starp citu.
Tātad meditācija ar grafiku hieroglifa veidā ir pazīstama sen. Ir tikai viens jaunums, ka hieroglifu atslēgu – meditāciju – vēlams darīt ikdienībā un zīmējot. Ar apcerēšanu ir par maz. Vēl ir jāieslēdz savas rokas, lai viņas šajā lietā iedzīvotos.
Un tad pienāk brīdis, kuru budisti sauc par satori – apskaidrības iegūšanu ikdienībā un bez meditācijas, bez pārdomām. Tas ir navigatora know-how, lūk, šī grafika hieroglifa veidā. Katrs hieroglifs, uzzīmēts ar roku, atspoguļo jūsu apziņu un jūs arī. Zīmējums var būt dažāds – skaidrs, straujš, plūstošs, juceklīgs, drebošs. Viss ir atkarīgs no esības momentānā stāvokļa. Nevis līst internetā uzzināt, kā tas jāzīmē, no kreisās uz labo vai no labās uz kreiso, bet uzticēties un uztvert to vienkārši kā zīmējumu, grafiku. Bet tas vēl nav viss. Mēs sākumā runājām par pirmo un pēdējo kritēriju saiknei ar Augstāko “Es” – tas ir siltums krūtīs. Tas lai kļūst par jūsu normu. Un iedzīvoties aprises kontūrās vajag tā, ka no tā ir atkarīga jūsu dzīve.
Jūs vēl nekad neesat bijuši tuvu bojāejai? Varat teikt – dievs ir bijis žēlīgs un citus skaistus vārdus, bet godīga atbilde ir nē. Tas būs godīgi. Jūs vēl tur nav likuši. Kad jūs saprotat, ka visas jūsu pārgudrības ir saķertas, saraustītas – tie ir atkritumi, tie aizlido otrajā sekundē, no momenta, kad saprotat, ka, lūk, pasaules gals, lūk, tas ir šeit.
Starp citu, apstāšos, un uzdošu jums jautājumu. Arī tas ir ļoti svarīgs, tam ir liela nozīme instruktāžā, un ikdienas dzīvē – vēl jo vairāk. Lūk, jūs patiešām stāvat, patiešām dzīvojat savas pēdējās sekundes reāli.
Jūsu darbības? Iedomājieties, to vajag. Ar jums pašlaik nekas nenotiks, simtprocentīga garantija. Vēl nav pēcnāves, jums ir divas, trīs sekundes, lai apzinātos, ka jūs tūlīt tiksiet aizskaloti, saspiesti, sadedzināti, saārdīti.
Jūsu domas? Vēl reizīti atgriežamies pie bezdibeņa malas, sajūtiet šo mirkli, ka jums nekā nav. Kliegt: “palīdziet”, jā, kliegt. Tas ir briesmīgs mirklis, es jūs apzināti pie tā atgriežu, uz šo briesmīgo mirkli, nevis vienkārši tā. Šajā brīdī jūs aizmirsīsiet visas pārgudrības.
Turklāt tās ir negaidītas lietas, jūs neesat gatavi slimībai vai tur jumta krišanai vai krišanai no jumta. Pašā nepiemērotākajā momentā tas notiek. Tā nav domāšana par slikto. Tas ir pilnīgi cits rakurss. Tātad, ko ir pareizi izdarīt šajā situācijā?
Izdarīt var, vajag, un jūs vienmēr to paspēsiet. Tam ir kolosāla nozīme visai nākotnei. Ko vajag izdarīt situācijā, kad jums dzīvē ir atlikušas divas sekundes... (balsis zālē)...
Es uzdevu jautājumu. Atbildiet uz jautājumu, pēc tam viss pārējais. Jums ir tikai divas sekundes, un jūs ejat prom uz to pasauli. Ko tad vajag izdarīt? Tāpēc es jums lūdzu ļoti stingri vēlreiz iegremdēties šajās divās sekundēs, taisiet pieprasījumu, kam gribat, ko vajag izdarīt, izdarīt?
Tās nav abstraktas lūgšanas, tas ir – izdarīt! Dodu uzvedni, tas ir saistīts ar fizisko ķermeni. Un ko vajag izdarīt? Atslābināties? Nē, nepareizi. Vēlreiz palieciet pēdējās esības divu sekunžu sajūtas apziņā, tas ir mirklis. Viens un divi, jūsu nav. Bet šajās divās sekundēs jūs varat vinnēt visu dzīvi. Ko vajag izdarīt?
Palūgt piedošanu? Nē, domāšanai nav laika. Labi, vēl ko vajag izdarīt? Pasmaidīt? Kādā stāvoklī pasmaidīt?
Lūk, jūs redzat cunami vilni, jūs redzat, kā aug, lūk, tas kolosālais kalns, pilnīgi šausminošs, un vienlaicīgi skaists. Saule no aizmugures spīd uz šo vilni, jūs tur redzat pavīdam mājas, cilvēkus, kuterus, tā ir nāve – simtprocentīga nāve. Jūs stāvat, lūk, tā, protams, stuporā. Ļaudis skrien jums virsī, tas jūs saspiedīs, bēgt – tā ir dabiska instinktīva reakcija.
Kāda ir jūsu reakcija? Nu, domājiet taču, jūs taču esat daudz lasījuši visu šo gudro augšupcelšanās ārišķību – vai patiešām ārišķību? Izdarīt, izdarīt fiziski – ko vajag? Aizmirstiet visus vispārīgos vārdus, tur jūs tos pat neatcerēsieties.
Balss zālē: “Varbūt doties pretim?”
Malacis! Kā doties pretim, ar atvērtām acīm vai nē?
Balss zālē: “Ar atvērtām!”
Jūs esat nolicis savu eksāmenu!
Jā, atbilde ir pareiza. Vajag pagriezties pretim bojāejai. Ja pietiks spēka pasmaidīt – pasmaidiet, nepietiks – vienkārši paskatieties, mierīgi pieņemot. Jūs pēcnāvē aizvāksiet visas bailes, pat visas bailes, kādas tik jums ir sakrātas.
Jo jūs taču... esat daudzdimensionāli meistari, vai ne tā? Nu, protams, ja teiksiet “jā”, jums būs taisnība. Jūs aprijāt ēsmu, ar kuru jūs tagad ved. Un atpakaļ gājiena jums nav, bērniņi. Jums paliek tīra apziņa. Un, lūk, tas ir, tas, ko daži no jums ir izjutuši zem spiediena, ne mana personīgā, no Augstākā spiediena, lika nospiest, jūs sajutāt dzirksteli tam stāvoklim, tai sajušanai, ar kādu vajag zīmēt šo grafiku. Saprotat?
Laika nav. Tā nav biedēšana, ko gan man jūs biedēt. Jūs taču esat daudzdimensionāli un nemirstīgi. Starp citu, kas tas ir – nemirstība? Nu, jūs taču esat lasījuši gudru literatūru. Ikdienībā uzdodu šo jautājumu, pārējās gudrās atbildes netiek pieņemtas, par neizsakiet skaļi.
Ikdienībā, ikdienā, virtuvē – kas tas ir – nemirstība? Dzīve. Kāda? Dzīvē tā, lūk, dzīvojam. Šeit un tagad? Teorija. Jums izstrādei ar jūsu Augstāko. Tāpēc ka nevarat pateikt garāmejot, tā pagaidām nav jūsu apziņā.
Atbildēt? Bet es neesmu klauns, lai jūs izklaidētu! Man jums ir instruktāža, un laika nav daudz. Galvenais, ka kaut nedaudz, bet izdevās panākt. Jums vienalga to pajautās. Ja es pārlecu no tēmas uz tēmu, kā daudziem liekas šajā zālē, tad tādā veidā tiek iezīmēti momenti jūsu instruktāžā, bet Augstākie pieskaņos jums situācijas, un jūs no tām neizvairīsieties.
Varu atklāt noslēpumu. Tiem, kas piekrita un piekritīs zīmēt grafiku, tas ir, būvēt ātrus kanālus ar saviem Augstākajiem – tiem notikumi dzīvē noritēs daudz vieglāk nekā tiem, kuri pret to attieksies “ha, vēl viena muļķība man ir piesviesta”. Un tieši no šejienes izriet atbilde uz jautājumu – kas ir nemirstība.
Ejam tālāk. Daudz tiek runāts par gaismas ķermeni. Gaismas-kristālisku, un visi tik svēti pēkšņi ir kļuvuši.
Ko vajag, lai šis gaismas ķermenis patiešām sāktu izpausties? Pateicību? Nē. Es runāju par fizisku izpausmi, bet jūs prātojumiem. Prātojumus aizmirstiet, par fiziku runāju. Un tā tieši ir fiziska lieta. Kas tieši? Nosauciet šo vārdu, pēc tieši, lūk, tā, ka... jāpadara par labumu. Es jautāju par fiziku, par kuru jūs pilnīgi aizmirstat.
Jūs vienkārši ignorējat savu zemes blīvo plānu, jūs mūsu augšupceltie! To darīt nekādi nevar! tas ir SAZEMĒJUMS, tās nav manas iedomas.
Ja vienkārši savienot uguni ar cietu vai šķidru, tad nekas nebūs. Gaismas-kristāliskais ķermenis tādā gadījumā ir mirāža, pamājiet tai ar rociņu. Bet, ja to izdarīt līdzsvarā, tikai tad uguns spēs izpausties. Līdzsvars. Mēs par to jau runājām, par to, ka vajag kontrolēt savu emocionāli jūtošo stāvokli.
Jūs vienalga saskarsieties ar savas realitātes radīšanas aspektiem. Starp citu, kā labāk radīt savu realitāti? Runājiet vienkāršā veidā, lūdzu. Kā?
Atbilde no zāles: “Līdzsvarā.”
Malacis, esat iegaumējusi! (smiekli) Labi, līdzsvara stāvoklī. Tā, vēl?
Atbilde no zāles: “Just, tēlos.”
Pareizi. Došu uzvedni, ka savu realitāti var radīt viegli, graciozi un skaisti. Piekritīsiet? Bet tālāk papildiniet paši, tās ir kā garšvielas. Tikai nepārspīlējiet ar garšvielām, citādi ēst nevarēs (smiekli zālē).
Un solītais radīšanas bāzes algoritms. Bez tulkojuma. Tulkojumu paši savam Augstākajam pajautājiet. Saucas Demiurga (Radītāja) likums. Ja jebkuras lietas Demiurgs raugās uz nemainīgi esošo un ņem to kā pirmtēlu, radot konkrētās lietas idejas un īpašības, viss nepieciešamais iznāks skaists. Bet ja viņš raugās uz kaut ko radušos, un izmanto to kā pirmtēlu, viņa darbs iznāks nelādzīgs.
Bez komentāriem. Šeit viss par visu ir pateikts. Tagad, ceru, jums ir pāris papīra lapiņu. Tāpēc ka Cunami stāvoklis nekur nav pazudis, tas stāv šeit. Nepieciešamības gadījumā jūsu Augstākais jums atgādinās. Es paiešos pa rindām, jūs no šī maisiņa izvilksiet savu “navigatoru”, grafiku hieroglifa veidā. Visiem hieroglifiem ir vārdi, svešu neizvilksiet, neiznāks. Jūsu roku vadīs jūsu Augstākais “Es”, pat ja jūs to nesaprotat jeb atsakāties to zināt. Pēc tam būs dažu minūšu klusums, kad jūs ar saviem Augstākajiem savienosieties apzināti, ar grafikas palīdzību (kādu laiku klātesošie zālē dalās iespaidos).
Pārzīmējiet to jebkurā virzienā. Jūs nezināt ne “pa kreisi”, ne “pa labi”, ne augšu, ne apakšu. Šeit nav nekādu noteikumu. Noteikumi – tā vienkārši ir jūsu roka, jūsu vēlmes. Daudzi jautā, cik bieži tas ir jāpārzīmē? Līdz tam laikam, kamēr jūs patiešām nesajutīsiet krūtīs siltumu. Tā pati pazīme, par kuru runājām mūsu tikšanās pašā sākumā. Lūk, šī.
Siltuma, tuvības, labestības, aprimuma, komforta, aizsargātības sajūta. Visa paša gaišākā, tā, ko jūs varējāt sajust bērnībā. Tā vai citādi, mēs mazi sadūrāmies ar tādām sajušanām, pēc tam varējām aizmirst, bet tās atmiņā ir. Un, lūk, tas atdzimst dzīvajā! Acu priekšā!
Un kāpēc vajadzēja sabiezināt krāsas un izvest jūs cauri Cunami vilnim, nu tas tāpēc, lai nolidotu no jums, no jūsu apziņas visādas pseido-garīguma, pseido-augšupceltības čaumalas.
Mēs joprojām mācāmies, gan augšupcelties, gan mīlēt, gan priecāties, bet bez sava Augstākā vairs nevar. Planēta sāk mūs, cilvēci, “kratīt”... Un tie ir tie paši asie fakti. Bet ātra saikne ir iespējama krīzes situācijā, iegremdējot jūs, tā vai citādi, piespiežot, “spārdot”, lūk uz šo aso Cunami stāvokli, piespiežot redzēt visus tā momentus.
Tas viss tika izdarīts vislielākajā Mīlestībā un Līdzcietībā. Nekādas vardarbības pret jūsu Garu. Dažreiz runā – ja sagatavojas, tātad šī situācija vairs nenotiks. Protams, Cunami aina – tā nav no mūsu realitātes, dabiski. Un nav Cunami mūsu realitātē.
Citi notikumi, kurus jums stāv priekšā izdzīvot, tie ir daudz mīkstāki, dabiskāki un siltāki. Daudzi tos pat nepamanīs, ka tie jūsu dzīvē ir pagājuši.
Dažreiz tiek jautāts, cik vajag trenēties, lai zīmētu šo grafiku, kura līdzīga hieroglifam. Līdz tam laikam, kamēr šis hieroglifs nepazaudēsies pilnīgi nejaušā veidā. Tas var izkrist, izgaist, pazaudēties, guļot jūsu priekšā atklātā vietā. Jeb jums vienkārši negribēsies ņemt to rokās. Tāpēc ka šis siltums krūtīs, šī augstākā komforta sajūta jau ir ar jums. Un jums arī nevajag speciāli noskaņoties, lūgt Augstākajiem, un Augstākajiem jums. Jūs jau vienmēr esat sakaros. Tā ir jūsu burvju nūjiņa, jūsu glābšanas riņķis.
Bet tagad iztaisīsim pārtraukumu...
Pēcvārds: Sk. norādi http://www.nihongo.aikidoka.ru/all_kanji.html
Tie ir japāņu hieroglifi, kuri vairāk vai mazāk ir adaptēti “senajiem laikiem”, kaut vai grafiski (un raksta tekstā tiek runāts tieši par tiem). Jūs varat izvēlāties jums iepatikušos hieroglifu, aizejot uz norādi augstāk. Un hieroglifu var izvēlēties pēc metodes “ieduram ar pirkstu” – pārlapojot vietni, pēkšņi sagribēsies apstāties un ar kursoru nospiest uz grafiku – tātad, tas tad arī ir vajadzīgais, izvēlēts jūsu Augstākā “Es” vadībā.
Taču ir vēlams tomēr NEMEKLĒT šīs grafikas jēgu. Īstā ir pazudusi gadsimtu gaitā, bet mūsdienīgā tika adaptēta slēgtajai 3D-pasaulei. Viss slēgtais pašlaik veras vaļā, gluži kā lotosa ziedpumpurs. Kādēļ jums noslogot sevi ar lieku informāciju...
Tehniskais atbalsts: Natālija Seničeva, Zaļina un Batrbeks Kusovi, Natālija Sapko, Tatjana Flerovska, Žanna Barmina.
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2017., 6. numurs.
Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
Tulkoja Jānis Oppe
* Par Šūmaņa rezonēsi sauc parādību, kad veidojas zemu un ļoti zemu frekvenču elektromagnētiski stāvviļņi starp Zemes virsmu un jonosfēru.
Zeme un viņas jonosfēra – tas ir gigantisks sfērisks rezonators, kura telpa ir piepildīta ar elektrību vāji vadošu vidi. Ja šajā vidē radies elektromagnētisks vilnis pēc zemeslodes apliekšanas atkal sakrīt ar savu paša fāzi (ieiet rezonansē), tad tas var eksistēt ilgu laiku. /VIKIPĒDIJA/
** Higsa bozons, higsons (angļu Higgs boson) – elementārdaļiņa (bozons), Higsa lauka kvants, kurš pēc nepieciešamības parādās elementārdaļiņu fizikas Standarta modelī kā sekas Higsa elektrovājās simetrijas spontānās laušanas mehānismam… Pēc uzbūves Higsa bozons ir skalāra daļiņa, tas ir, tai ir nulles spins.
To postulēja britu fiziķis Pīters Higss (Peter Higgs) savos fundamentālajos rakstos, kuri iznāca 1964. gadā. Sākotnēji pareģotam teorijā, pēc vairāku gadu desmitu meklējumiem, 2012. gada 4. jūlijā, Lielajā hadronu kolaiderā veikto pētījumu rezultātā, tam tika konstatēts kandidāts uz tā lomu – jauna daļiņa ar atbilstošu masu. Bija pamatoti iemesli uzskatīt, ka šī daļiņa ir Higsa bozons. 2013. gada martā parādījās paziņojums no atsevišķiem CERN (Eiropas kodolpētījumu organizācija – tulk. piezīme) pētniekiem, ka pirms pusgada agrāk atrastā daļiņa patiešām ir Higsa bozons.
Modelis ar Higsa bozonu ļāva uzbūvēt lauka renormalizēto kvantu teoriju. /VIKIPĒDIJA/
