Ja tas Notiek ar Vienu no Mums, tas Notiek ar VISIEM Mums!
Fragments no SOLĀRAS prognozes OKTOBRIM 2017
Ja tas Notiek ar Vienu no Mums, tas Notiek ar VISIEM Mums!
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
-------------------------------------------------
Oktobris nesīs daudz vētrainu izmaiņu, un mēs zaudēsim to, kas mums vairs nekalpo. Pārsvarā to izsauks šokējoši notikumi un Nevainojamas Viesuļvētras, pie kurām mums šobrīd būtu jau vajadzējis pierast, taču mēs arvien vēl to nespējam. Daudzi no mums piedzīvos negaidītus sitienus, atkal un atkal. Tas notiks ne tikai ar tiem, kas nonākuši Nevainojamās Viesuļvētras ceļā, bet arī ar tiem, kas dziļi noskaņoti turēties pie kāda kolektīva.
Kad mēs piedzīvojam pamatīgu krīzi, mēs kļūstam par daļu no kaut kā EPISKA, no kaut kā tāda, kas pārsniedz mūsu individuālo patību, vai dzīvi, ko bijām dzīvojuši līdz šim. Nokļūstot krīzes situācijā, noderīgi ir palikt Klusajam Vērotājam, un raudzīties uz visu ar Patiesuma acīm. Mēs varam atvairīt savas bailes, un palikt pie pilnas apzināšanās, ka ŠĪ NAV MUMS PIEŅEMAMA REALITĀTE. Mēs varam kontaktēties ar stihiju, vai arī ar jebkuru krīzi, kas tuvojas. Varam uzrunāt to. Varam sniegt tai savu Mīlestību. Mēs varam būt VIENS ar to. Šī pamata savienošanās ar stihiju vai ar citām draudīgām krīzēm nostāda mūs tieši Pārlaicīgā Patiesuma Pasaulē. Tiklīdz tas notiek, mēs vairs nevaram iziet no tā, neizmainījušies.
Pēc tam, kad krīze ir garām, grūti ir atcerēties, kas mums bijis svarīgs pirms krīzes. Mūsu prioritātes pēkšņi ir mainījušās. Viss ir pārvērties Transformāciju Liesmās. Ja mēs vēl atceramies nedaudz no tā, ko bijām darījuši iepriekš, tad motivācijas, lai to darītu, mums vairs nav.
Mēneša aizsākumā daudzus no mums bija pārņēmis batāliju priekšnojautu drudzis. Mēs bijām kā pārmitrināta augsne, kas nevar vairs uzņemt nevienu ūdens pilienu sevī. Mums nudien būtu nepieciešama pamatīga atpūta, taču jāsaprot, ka tas visticamāk nenotiks. Tas, ko mums patiešām negribētos, nāk, lai to piedzīvojam jau kā drāmu, vai kā Ideālu Viesuļvētru. Mums negribas tikt ievilktiem jaunās akcijās, un sastapties ar jaunām krīzēm.
1992. gadā mēs bijām sasnieguši punktu, kur Lielā MĪLESTĪBA plūda tik stipra un milzīga, ka mūsu individuālās Sirds čakras nespēja ar to īsti tikt galā. Tad mums bija jāizdara pāreja no mūsu individuālās Sirds čakras uz mūsu Vienoto Sirdi, kas ir VIENA Sirds. Tā ir neizmērojami stiprāka un plašāka emocionālā telpa.
Tagad esam nonākuši pie punkta, kur mums jāveic cita milzīga pāreja. Šoreiz tā būs no mūsu individuālā es uz mūsu Vienoto Patieso Būtību. Mūsu fiziskais ķermenis perfekti attēlo mūsu Vienoto Patieso Būtību. Tas komponējas no unikālām un individuālām mūsu ķermeņa daļām, kas kopā ir, kā Viens, formējot pilnībā funkcionējošu organismu. Ja kaut kas skar kādu no mūsu ķermeņa daļiņām, tas skar visu ķermeni. Par piemēru, ja mums būs zobu sāpes, arī pārējais ķermenis nejutīsies labi. Sāpes mūsu zobos iespaidos visu, ko piedzīvojam. Kad mēs beidzot nolemjam parādīt mūsu zobu zobārstam, mēs nevaram tur aizsūtīt tikai muti vien, tur ir jāiet visam mūsu ķermenim.
Gluži tāpat ir arī ar mūsu Vienoto Patieso Būtību. Ja kādai mūsu Vienotās Būtības daļai ir ciešanas – mēs visi tās jūtam. Ja kāda mūsu Vienotās Būtības daļa cieš badu, bet mums ir daudz ko ēst, mums izveidosies izsalkuma sajūta kādā citā jomā – izsalkums pēc mīlestības, izsalkums pēc sapratnes.
Mēs neteiksim mūsu zobam, ”Tā ir tava problēma. Jo ļaunāk priekš tevis. Tiec pats ar to galā”, un tā mēs neteiksim arī mūsu Vienotās Būtības daļiņai, kas plūdos, ugunsgrēkā vai zemestrīcē zaudējusi savu mājokli. Mēs nevaram ignorēt tos no mums, kas visiem spēkiem cenšas izdzīvot ārkārtīgi grūtā situācijā. Ja tas notiek ar vienu no mums – tas notiek ar visiem mums!
Mums tagad vajag paplašināt savu apziņu, lai vienmēr aptvertu savu Vienoto Patieso Būtību. Mums vajag pastāvīgi padziļināt savu Līdzcietību, lai pilnībā aptvertu visu cilvēci, it īpaši tos, kam jāpiedzīvo grūti laiki. Laiks ir saprast, ka mēs nesaraujami esam saistīti ar Pachamama [Zemes Māti; Pasaules Māti], un visu Dabas Pasauli, kā Viena Patiesa Būtība. Lai visas Pasauļu Pasaules noskaņotos uz Patiesu Tīru Mīlestību. Un pēc tam, lai ienestu itin visu Jaunās Realitātes Bezlaicīgajā Patiesajā Pasaulē.
Šis nav īstais brīdis, lai nošķirtos no tā, kas notiek pasaulē. Šis tāpat nav īstais brīdis, lai reaģējot uz notiekošo, turpinātu bojāt un vājināt sevi, sūkstoties par katru sīku kaitinošu detaļu visā, kas notiek. Mēs nevaram fokusēties vairs tikai uz savu ”garīgo” attīstību vai personīgajām vēlmēm vien. Mēs nevaram ļauties vairs egocentrismam. Nav īstais brīdis tiekties pēc jaunām izklaidēm, ienesīgākām nodarbēm un pēdējo modeļu iekārtām.
MĒS NEVARAM VAIRS TURPINĀT ATSLĒGTIES NO APKĀRTĒJĀS PASAULES.
MĒS NEVARAM VAIRS TURPINĀT ŠĶIRT SEVI NO MŪSU VIENOTĀS PATIESĀS BŪTĪBAS.
Mums visiem ir nepieciešams būt pilnīgā un pastāvīgā NOMODĀ. Izaugot no Tīra Nodoma, Gaismas Uzturēšana ir kļuvusi par mūsu Jauno Normu. Tagad nav tāda brīža, kad mēs pārstātu apņemt mūsu planētu ar Mīlestību, Līdzcietību, Atbalstu un Patiesumu. Ir laiks kļūt daudz, daudz LIELĀKIEM! Mums vajag paplašināt savu būtību tā, lai mēs varam just, ka visa planēta, visa cilvēce un Pachamama ir iemājojusi mūsu iekšienē. UN MUMS TAS IR JĀDARA TIEŠI TAGAD!
Savienosimies, lai justu, lolotu un sargātu mūsu Vienoto Patieso Būtību un šo brīnišķīgo planētu. Lai palīdzētu tiem, kam jāpiedzīvo grūti laiki, kā vien mēs varam. Lai uzturētu Jaunās Realitātes enerģētisko lauku cits citam. Enerģijas ir pārāk intensīvas un pārāk tiešas, lai censtos tās vienatnē vadīt caur sevi. Tas ir tieši tas, kas mums tagad jādara. Tādēļ mēs esam šeit!
Tā mēs pastiprināsim Jaunās Realitātes rezonansi, ikvienu brīdi, līdz ar katru savu elpas vilcienu. Mums ir jātop arvien atraisītākiem no dualitātes, un apzināti ieaustiem VIENOTAJĀ. Tas nav kas tāds, ko varētu atlikt uz vēlāku laiku; mums tas ir jādara tieši tagad! Šādi mēs kalposim par atbalsta punktiem realitāšu sistēmu gaidāmajai pārbīdei.
JA TAS NOTIEK AR VIENU NO MUMS, TAS NOTIEK AR VISIEM MUMS!
