Tas viss, kas ap mums notiek, ir mūsu pašu veidots: ar mūsu sajūtu, domu un pārliecību palīdzību. Mainot sevi mēs mainām dzīvi.
Ja mūsu dzīvē ir pietiekami daudz mīlestības enerģijas un baudas, tad vēlēšanās piepildās maksimāli ātri, un nepatīkamo mācībstundu skaits kļūst minimāls.
Mēs visi vēlamies, lai mūsu vēlmes piepildās. Taču ļoti bieži mēdz notikt tā, ka nenotiek tas, ko mēs vēlamies, vai arī viss sanāk gluži otrādi. Lai cik dīvaini tas izklausītos, bet vēlmju piepildīšana neprasa nekādu īpašu maģisku meistarību. Tas ir dabisks un vienkāršs process. Tā domā analītiķis un dzīves treneris Aleksandrs Paļijenko
Un, lai tas notiktu “dabiski un vienkārši”, ir jāiemācās to izveidot par ieradumu, tāpēc Aleksandrs visiem pieejamā fomā to pasniedz kā “septiņus noteikumus”, kas palīdzēs katram no mums ātrāk realizēt savus mērķus un sapņus.
Ja mēs kaut ko darām ar interesi un azartu, tas viennozīmīgi dod labus rezultātus. Un vēl, nevajag mainīt visu un uzreiz, lai jūsu ikdienas dzīvē vienmēr ir tikai 12% kaut kā jauna. Ar to pilnīgi pietiks, lai nomainītu traucējošos uzstādījumus uz pozitīvākiem, palīdzētu zemapziņai iziet jaunā harmoniskas dzīves līmenī, kad vēlēšanāš piepildīsies pašas no sevis, bez lielas piepūles. Jūs tikai ievērosiet, ka esat kļuvuši daudz apzinātāki, un pārstāsiet vēlēties “no prāta”, bet darīsiet to, izejot no jūsu iekšējā Dvēseles stāvokļa.
Pirmais noteikums: «Godīgums pret sevi».
Tas ir pats galvenais noteikums, no kura ievērošanas ir atkarīga visu parējo punktu realizācija. Kad mēs mānām sevi, viss parējais pārtrauc strādāt!Prasme godīgi sev atzīties tajā, ko mēs patiešām domājam, jūtam un darām dotajā brīdī, ir sākuma punkts mūsu attīstībai.
Un nevajag baidīties no savām negatīvajām izpausmēm: «jā, es šobrīd esmu nikns», «es jūtos aizvainots», «es esmu greizsirdīgs», «manī ir naids». Atzīstoties sev šajās negatīvajās reakcijās, mēs tās aizvācam no zemapziņas, un tās pārstāj formēt mūsu nākotni.Un noteikti pie šī var piemetināt:: «Es vēlos pret to izturēties viegli un mierīgi, bez negatīvām emocijām, taču pagaidām man vēl tas neizdodas». Tāds formulējums palīdzēs pārveidot aizvainojuma, niknuma, naida, greizsirdības emocijas, ko mēs izjūtam pašlaik, tajā stāvoklī, uz kuru mēs tiecamies. Un tas notiks pakāpeniski.
Tādā veidā, atskaņojot stāvokli, kurā atrodamies, mēs no tā atbrīvojamies. Par to ir vērts atcerēties arī tad, kas stāstām par saviem sasniegumiem un uzvarām. Iespējams, esat ievērojuši, ka pietiek vien pateikt:: «Jā, es esmu bagāts un veiksmīgs», kā uzreiz paradās apstākļi, kas traucē mums tādiem būt.
Tāpēc, ja jūs stāstāt cilvēkiem par kaut ko pozitīvu, noteikti atskaņojiet savas fantastiskākās vēlmes. Piemēram: «Man ir skaista māja, un gribās vēl komfortablu vasarnīcu okeāna krastā». Tādā veidā jūs pārslēdzat cilvēku uzmanību uz jaunām perspektīvām un atļaujiet tam, kas jau ir, nostiprināties un kļūt vēl fundamentālākam un tas, ko atskaņojāt, sāks piepildīties un veidot jūsu nākotni jau šodien.
Otrais noteikums: «Prasme izmantot pozitīvus vārdus».
Lai padarītu savu dzīvi skaistāku, laimīgāku, labāku un interesantāku, ir pilnībā jaizmaina sava leksika. Vārdos, ko mēs izmantojam savā runā, ir nostiprinājusies noteikta dzīves pieredze. Šie vārdi izsauc noteiktas sajūtas, kuras izdzīvojām pagātnē. Izrunājot šos vārdus, mēs aktivizējam neironu saites, kas pamodina jau iesakņojušos tēlus, sajūtas, informāciju.Ja mēs bieži izmantojam vārdus, kas nes negatīvu informāciju, tad zemās vibrācijās noskaņota zemapziņa translē mūsu realitātē negatīvuis pārdzīvojumus, kas pēc tam iemiesojas mūsu dzīves notikumos, kas nenes mums ne baudu ne prieku.Tāpēc, lai pārrakstītu savas dzīves scenāriju, ir jānomaina negatīvās neironu saites pret pozitīvajām. Un to mēs darām ar vārdu palīdzību. Piemēram: tā vietā, lai teiktu “slikti”, mēs sakām “ne labi”, “briesmīgi” vietā sakām “ne īpaši labi”. Tas aktivizē pozitīvās neironu struktūras, jo priedēkli “ne” smadzenes neuztver, bet viss, kas saistīts ar vārdu “labi” izsauc augstas frekvences vibrācijas, kas neitralizē to negatīvu, kuru mēs pašlaik pārdzīvojam. Pietiek vien izmainīt savu leksiku un padarīt to par ieradumu, kad jau pēc neilga laika mainīsies arī pati dzīve.
Trešais noteikums: «Meklē visā labo».
Mūsu sabiedrība ir tā audzināta, ka mēs esam pieraduši it visā meklēt trūkumus, un nosodīt citus. Atcerieties, par ko jus runājat draugu kompānijā? Kā likums, visās sarunās tiek pausta neapmierinātība: ar kaimiņiem, valdību, prezidentu u.t.t. Bet organisms noskaņojas uz to enerģētiku, kuru mēs pastavīgi izmantojam. Ja pīpmanim atņemam cigareti, organisms aiz ieraduma prasīs, lai to atdodam, lai arī tas ir kaitīgi.Kad mēs dzīvojam nosodījuma līmenī, tad nonākam zemas frekvences vibrācijās, kas formē negatīvos notikumus. Tāpēc ir jāiemācās visās situācijās saredzēt kaut ko pozitīvu: saulainu laiku, putnus, kas skaisti dzied, sievieti brīnisķīgā tērpā, u.t.t.
Darot to regulāri, mēs pozitīvi programmējam savu zemapziņu, un smadzenes no apkārtējas vides sāk “ķert” pozitīvos notikumus. Zemapziņā ieliktā prasme meklēt pasaulē skaisto, vedīs jūs pa dzīvi.
Atnākot veikalā, jūs atradīsiet pašas skaistākās kurpes, bet, meklējot darbu, jūs izvēlēsieties pašu interesantāko un labāk apmaksāto u.t.t.
Kad jūs iemācīsieties redzēt dzīvē pozitīvo, tad, lai kas arī notiktu, jūs sapratīsiet, ka vienmēr kopā ar slikto atnāk arī labais.Lazarevam (grāmatas “Karmas diagnostika” autoram) ir frāze: «Ja jums šodien ir labi, tad paskatieties atpakaļ. Tur pagātnē, kad jums bija slikti, tika ielikts jūsu labais.».
Ceturtais noteikums: «Radošā domāšana».
Izvēlieties sev par noteikumu, tā vietā, lai teiktu: «Cik slikti, ka līst», teikt – «Es vēlos, lai spīdētu saule». Kad mēs kaut ko noliedzam, tad noārdam enerģētiskās saites, kuru atjaunošanai pēc tam tiek tērēta milzīga enerģija.Tēlaini runājot, mēs ieejam istabā, bet tur spēlē mūzika, kas mums nepatīk. Mēs atsakāmies to klausīties, laužam aparatūru, visu noliedzam, esam nikni. Pēc tam visu sakārtojam, nopērkam jaunu aparatūru un liekam to mūziku, kuru vēlējāmies. Bet mēs taču varējām uzreiz pateikt: «es gribu klausīties citu mūziku» – un vienkārši nomainīt ierakstu. Kad mēs domājam pēc principa: «Gribu, lai būtu, lūk, tā!», un piedevām zinām, kā vēlamies justies, tad strukturējam šeit un tagad notiekošo, un pa īsāko ceļu dodamies pie tā, ko vēlamies.
Tāpēc mācieties uzreiz runāt par to, ko vēlaties, atstājot bez uzmanības to, kas jūs neapmierina.Un noteikti pievērsiet uzmanību tam stāvoklim, kuru jūs vēlaties sajust tad, kad tas, ko vēlaties, notiks.
Piektais noteikums: «Prasme par visu pateikties: gan par labo, gan – slikto».
Pateicoties par labo, mēs to pastiprinām, bet pateicoties par to, ko uzskatām par sliktu, mēs parvēršam to labajā.Visi ne pozitīvie notikumi ir zemas frekvences, bet pateicība – augstas frekvences vibrācijas.
Tādā veidā, pateicoties par slikto, mēs necenšamies mijiedarboties ar negatīvu un neļaujam tam nostiprināties mūsu dzīvē.
Bet, ja mēs iemācīsimies pateikties par jebkuriem notikumiem, kuri mums nepatīk, tad ar laiku spēsim apzināties, ka caur slikto vienmēr atnāk labais.Kad mēs neesam gatavi pieņemt pozitīvo (kategoriski vai emocionāli atkarīgi no savām prioritātēm), mums dod iespēju attīrīties caur nepatikšanām. Un tas nebūt nav mazohisms, bet sapratne par to, ka mums tiek dota iespēja apzināties to, ko nesapratām agrāk. Jo Dievam taču nav “sliktā” un “labā”, Dievam viss ir noderīgs, vērtīgs, vajadzīgs, lai tas atrastos savā vietā un pildītu savu funkciju.
Serafims Sarovskis runāja par to, ka ir ļoti labi parastam, neapzinātam cilvēkam pirms nāves pāris gadus paslimot, jo Dvēsele attīrās caur to, ka tiek aizvāktas pretenzijas, piesaistes, apkārtējo nosodīšana un tādā veidā cilvēks nokļūst augstākas frekvences vibrācijās. Tādā pat veidā mums tiek dotas nepatikšanas, parādot to, kur jāizmaina sava attieksme. Un pēc šīs izmainīšanas kļūt daudz veiksmīgākam, bagātākam un laimīgākam.
Sestais noteikums: «Domāt un runāt par cilvēkiem tā, it kā mēs būtu viņu vietā».
Mums jāiemācās runāt un domāt par cilvēkiem tā, it kā mēs atrastos viņiem blakus un viņi mūs dzirdētu. Ja mēs iemācīsimies par cilvēkiem runāt tā, kā vēlamies, lai viņi runātu par mums, atbrīvosies milzīgs daudzums enerģijas, kuru mēs tērējam, lai kompensētu atšķirību starp iekšējo viedokli un ārējo uzvedību. Mūsu dzīvē parādīsies vieglums, jo harmonizējas iekšējais un ārējais, tas, ko mēs domājam un jūtam, ar to, ko mēs runājam un darām. Rezultātā mums būs iespēja harmoniski mijiedarboties pašiem ar sevi un apkārtējiem. Un atbrīvojusies enerģija padarīs iespējamu dziļāku apzināšanos par to, ko mēs patiesībā vēlamies un iespēju to realizēt.Septītais noteikums: «Trīskāršā uztvere».
Ja iepriekšējie seši noteikumi bija pats pamats un ar to palīdzību mēs varam audzināt savu zemapziņu, tad septīto mēs varam nosaukt par maģisko.Tas sāks darboties tad, kad mēs pārkārtosimies un kļūsim vienoti ar sevi un apkārtējo pasauli. Ar septītā noteikuma palīdzību, mēs varam pārvaldīt savu realitāti un formēt notikumus. Lai tas notiktu, ir jāpieņem trīs vēlamā attīstības varianti:
a) viss notiks tā, kā mēs to vēlamies;
b) būs pavisam ne tā;
c) būs daudz labāk.
Kāpēc to darīt?
Lieta tā, ka tad, kad mēs domās plānojam, mēs izdalām enerģiju vēlamā realizācijai. Ja mēs neesam gatavi citiem iespējamajiem variantiem, mūsu enerģija, kurai ir kategoriskuma un viennozīmības īpašības, nav spējīga mijiedarboties ar visiem citiem procesa dalībniekiem, un atspoguļojusies atgriežas pie mums depresijas, agresijas, naida un aizvainojuma veidā.
Taču, ja mēs esam gatavi pieņemt kā sliktāko, tā arī labāko variantu, tad, lai kas arī notiktu, (zinot to, ka lai kas arī notiek, viss ir Dieva rokās, un viss ir tikai uz labu), enerģija mijiedarbojas ar visu, ar ko sastopas un iedomāto realizē pēc maksimālas programmas. Pieņemot visus iespējamos variantus, mēs pieņemam pasauli tādu, kāda tā ir, saglabājot Līdzsvara likumu, un saņemot iespēju realizēt savas vēlmes.
Iemācieties domāt trīskārši! Šo vingrinājumu var izpildīt kaut simts reizes dienā, tikai dariet to kā rotaļājoties, viegli un ar prieku, un gūstiet no šī procesa baudu. Ziniet, ka 70% laika aiziet uz sadzīves situācijām. Piemēram: no rīta pieceļamies un sakām sev: «Gribu padzert tēju» un izskatām iespējamo notikumu gaitu: 1. Aiziešu uz virtuvi un uzvārīšu sev tēju; 2. Pat ūdeni nepadzeršos; 3. Dzeršu ļoti dārgu un garšīgu tēju. Pēc tam ejiet un uzvāriet sev tēju. Praktzējoties uz šādiem sīkumiem, jūs ieradināsiet savu zemapziņu būt gatavai jebkurai notikumu gaitai, tātad palielināsiet iespēju vēlmēm realizēties.
Nākamie 20% laika katru dienu jūs atvēlēsiet savām būtiskākajām vēlmēm: mīlestībai, veselībai, mašīnai, dzīvoklim, darbam – visam tam, kā realizāciju jūs vēlaties.
Mācieties izskatīt visas savas vēlmes no trīskaršuma skatu punkta!
Un atlikušos 10% sava laika veltiet tam, kas nevar būt, tāpēc, ka nevar būt nekad, bet jūs to ņemiet un vēlieties.
Piemēram: rīt man atnesīs dokumentus dzīvoklim pilsētas centrā 5 miljonu dolāru vērtībā. Es mierīgi pieņemu vissliktāko variantu: man nebūs dzīvokļa vispār. Un vēl labāku variantu: man būs dzīvokļi arī Londonā un Parīzē.
Tādā veidā jūs izskatiet savu iespēju plašu diapazonu, un varēsiet paveikt milzīgu izrāvienu savā jaunajā dzīvē, kurā būs daudz vairāk prieka, laimes un veiksmes. Taču jums vienalga tas nav pats galvenais!
Galvenais ir tas, lai jūs no visa, kas notiek jūsu dzīvē gūtu baudu!No Aleksandra Paļijenko intervijas
Avots: http://volshebnic.com
Tulkoja: Ginta FS
Video:
