Mēs nekad nesatiekamies nejauši.
Šajā pasaulē, kurā mums ir palaimējies dzīvot, katra satikšanās un negaidīta iepazīšanās, kalpo kādam noteiktam mērķim.
Dažreiz... cilvēki mums ir vajadzīgi, lai pamodinātu mūs un palīdzētu mums izmainīt dzīves virzienu; dažreiz - lai mūs uzmundrinātu un atgādinātu, kas mēs esam uz zemes. Bet dažreiz tie ir tie, kurus satiekam tikai uz mazu mirkli.
Šajā pasaulē, kurā mums ir palaimējies dzīvot, katra satikšanās un negaidīta iepazīšanās, kalpo kādam noteiktam mērķim.
Dažreiz... cilvēki mums ir vajadzīgi, lai pamodinātu mūs un palīdzētu mums izmainīt dzīves virzienu; dažreiz - lai mūs uzmundrinātu un atgādinātu, kas mēs esam uz zemes. Bet dažreiz tie ir tie, kurus satiekam tikai uz mazu mirkli.
Liktens ironijas dēļ mums nevajadzētu zināt iepriekš katru cilvēku, kuru satiksim, bet mums jāpaliek atvērtiem visam, ko atnes sev līdzi katra jauna pazīšanās.
Visa Tava dzīve - mijiedarbība vienam ar otru. Un kaut arī mūsdienu tehnoloģijas, internets, sociālie tīkli cenšas pārliecināt mūs par to, ka šo mijiedarbību vajadzētu nominimalizēt, kaut kas izmainās mūsu apziņā, saprotot, ka dzīvē nekas nenotiek nejauši.
Ne visām tikšanām jābūt ilgstošām: dažreiz tās ilgst tikai mirkli. Varbūt, lai apturētu tevi, lai Tu satiktos ar potenciālo mīlestību. Kādreiz Visums sūta mums cilvēkus, lai palīdzētu mums mūsu dzīvēs, pat, ja viņi nekļūs mums par ko svarīgu.
Un, kaut arī mums nav iespējams to uzminēt, mēs varam būt iekšēji sagatavot šiem dzīves notikumiem.
- Cilvēki, kuriem ir mūs jāpamodina.
Tie ir tie cilvēki, kuri atnāk uz ilgāku laiku. Kādreiz tie ir mūsu partneri, radinieciskas dvēseles. Tie ir tie, kuru pilnībā maina mūsu dzīvi.
- Cilvēki, kuri palīdz mums atcerēties, kas mēs esam.
Mēs mēdzam sevi pazaudējt dzīves ceļā. Ikdienas steigā un rūpēs aizmirstam par to, par ko gribèjām kļūt, par ko sapņojām(un sapņojam vel aizvien). Mēs pārdodam sevi pieaugušai un atbildīgai dzīvei, aizmirstot, kādi esam patiesībā, īstie mēs. Un nav runa par darba vietu vai pilsetu, bet par dvēseli un iekšējo pasaules sajūtu.
Un, lūk, ir cilvēki, kuri atnāk mūsu dzīvē, lai palīdzētu saprast, kas es esmu, lai es sāktu būt par sevi pašu.
- Cilvēki, kuri svarīgi uz mirkli..
Uzsākot sarunu ar nejaušu ceļa biedru un nespējot apstāties. Vai, kad mēs vienkārši apmaināmies smaidiem. Un tā patiesi šķiet kaut kāda ne šīs zemes saikne, kurai ir jābūt.
Vienkārši Tapēc, ka kāds neuzkavējas mūsu dzīvē uz ilgāku laiku, nenozīmē, ka šai tikšanās nebija nekādas jēgas. Visam ir savs iemesls. Un tieši šie neredzamie diegi, kuri savieno mūs savā starpā, arī padara dzīvi šajā pasaule tik fantastiski neparedzamu, jo mēs nekad nezinām, kad satiksim to, kurš liks mums izmainīt savu dzīvi.
Avots: http://soulpost.ru/
Tulkoja: OmShanti FB
Visa Tava dzīve - mijiedarbība vienam ar otru. Un kaut arī mūsdienu tehnoloģijas, internets, sociālie tīkli cenšas pārliecināt mūs par to, ka šo mijiedarbību vajadzētu nominimalizēt, kaut kas izmainās mūsu apziņā, saprotot, ka dzīvē nekas nenotiek nejauši.
Ne visām tikšanām jābūt ilgstošām: dažreiz tās ilgst tikai mirkli. Varbūt, lai apturētu tevi, lai Tu satiktos ar potenciālo mīlestību. Kādreiz Visums sūta mums cilvēkus, lai palīdzētu mums mūsu dzīvēs, pat, ja viņi nekļūs mums par ko svarīgu.
Un, kaut arī mums nav iespējams to uzminēt, mēs varam būt iekšēji sagatavot šiem dzīves notikumiem.
- Cilvēki, kuriem ir mūs jāpamodina.
Tie ir tie cilvēki, kuri atnāk uz ilgāku laiku. Kādreiz tie ir mūsu partneri, radinieciskas dvēseles. Tie ir tie, kuru pilnībā maina mūsu dzīvi.
- Cilvēki, kuri palīdz mums atcerēties, kas mēs esam.
Mēs mēdzam sevi pazaudējt dzīves ceļā. Ikdienas steigā un rūpēs aizmirstam par to, par ko gribèjām kļūt, par ko sapņojām(un sapņojam vel aizvien). Mēs pārdodam sevi pieaugušai un atbildīgai dzīvei, aizmirstot, kādi esam patiesībā, īstie mēs. Un nav runa par darba vietu vai pilsetu, bet par dvēseli un iekšējo pasaules sajūtu.
Un, lūk, ir cilvēki, kuri atnāk mūsu dzīvē, lai palīdzētu saprast, kas es esmu, lai es sāktu būt par sevi pašu.
- Cilvēki, kuri svarīgi uz mirkli..
Uzsākot sarunu ar nejaušu ceļa biedru un nespējot apstāties. Vai, kad mēs vienkārši apmaināmies smaidiem. Un tā patiesi šķiet kaut kāda ne šīs zemes saikne, kurai ir jābūt.
Vienkārši Tapēc, ka kāds neuzkavējas mūsu dzīvē uz ilgāku laiku, nenozīmē, ka šai tikšanās nebija nekādas jēgas. Visam ir savs iemesls. Un tieši šie neredzamie diegi, kuri savieno mūs savā starpā, arī padara dzīvi šajā pasaule tik fantastiski neparedzamu, jo mēs nekad nezinām, kad satiksim to, kurš liks mums izmainīt savu dzīvi.
Avots: http://soulpost.ru/
Tulkoja: OmShanti FB
