Tas, ko katrs esam pieredzējuši savā dzīvē, ir kā virzītājspēks uz kaut ko jaunu. Citādu. Savādāku. Tikai caur katra individuālo dvēseles ceļu atveras vārti jaunai esībai.
Katra cilvēka sievišķā un vīrišķā enerģija veidojas no iekšējiem pārdzīvojumiem un to izpratnes.
Ja esam šajā dzīvē sieviete, tad vērojot māti un izdzīvojot viņas pieredzi, varam nonākt pie saviem slēdzieniem un uzvedības modeļiem. Tas pats notiek ar vīrieti, kurš savu izpratni smeļas no tēva.
Vecāki ir mūsu bērnības dievi. Mēs mīlam un pieņemam viņus tādus, kādi viņi ir. Tikai paaugoties, kļūstot par pusaudžiem, varam sākt izvērtēt savu vecāku pieredzi. Tad var ,,atnākt,, arī noliegums tam, kā dzīvoja un kādi ir ētiskie principi starp mūsu radītājiem – tēvu un māti. Tas ir iekšējais protests, kas laužas uz āru, lai mainītu sevi un pilnveidotu. Iespējams, ka vecākiem bija labi nodomi un cēli mērķi, bet dzīve bieži ienes savas korekcijas. Tāpēc bērnu uzdevums ir neapstāties pie vecāku dzīves kopsavilkuma, bet iet savā attīstībā uz priekšu.
Iekšējs protests pret vecāku dzīves modeli vēl nenozīmē, ka spējam kaut ko mainīt. Jābūt pietiekoši apzinošiem, lai meita varētu palūkoties uz māti un dēls uz tēvu, un saprastu to, ko vēlas sevī turpināt un to, ko grib darīt citādi nekā vecāki, tā ienesot reālas izmaiņas sevī.
Ja meitene no mātes bērnībā nav saņēmusi maigumu un glāstus, tad, saprotot cik tie ir bijuši nozīmīgi un vajadzīgi, viņa var tos dot saviem bērniem. Caur apziņas paplašināšanu, neiesprūstot mazās meitenītes enerģijās, bet ejot savā attīstībā uz priekšu.
Ja dēls nav sajutis tēva vīrišķo plecu, atbalstu, stiprumu, spēku un caur to enerģētisku ievešanu vīrieša kārtā, viņš var palikt, esot jau pieaudzis, savā emociju pasaulē kā apjucis, mazs puika, kas turpina meklēt sevi. Vienīgā iespēja viņam ir augt savā apziņā un kļūt sev par tēvu, tādā veidā dodot iespēju būt pieaugušam un kļūt par vīrieti.
Sava dzimuma pieredzi meitene iegūst no mātes, bet zēns no tēva. Tāpēc katrs skaidri var izjust, ko varam harmoniski integrēt sevī, bet ko, kļūstot par sevis vērotājiem, esam gatavi darīt savādāk, pilnveidot un uzlabot.
Katra paaudze atnāk ar jaunu enerģētiku, jo attīstās viss Kosmoss, un tas palīdz arī cilvēkiem virzīties uz priekšu. Harmoniska attīstība ir iespējama tad, kad spējam pateikties saviem vecākiem, ģimenei un dzimtai par to, ka viņi bija pirms mums, ka radīja mūs un veidoja tādus apstākļus, kas ir vislabākie mūsu katra dvēseles attīstībai. Godinot viņus, mēs atveram sev nākotnes vārtus. Ar cieņu un mīlestību.
Tagad par to, kā veidojas priekšstats un sadarbība ar pretējo enerģiju – sievietei ar vīrišķo un vīrietim ar sievišķo.
Tā kā katras meitenes pirmais vīrietis, ar ko viņa satiekas, ir tēvs, tad arī priekšstati par vīrieti veidojas no viņa. Pēc tēva analoga tiek radīts arī iekšējais vīrietis. Tas pats notiek zēnam ar sievišķo enerģiju. Viņa priekšstati par sievieti rodas no mātes.
Tad, kad meitene paaugās un ir gatava veidot attiecības, viņas tēvs, kurš bijis galvenais vīrietis meitenes dzīvē, atkāpjas, bet viņa vietā ienāk vīrietis, kas pēc enerģētikas var būt loti līdzīgs tēvam.
Tas pats notiek ar puišiem, kuru mātes vietā atnāk meitene ar līdzvērtīgu enerģētiku.
Ja netiek izprastas un sakārtotas attiecības ar pretējo plūsmu – sievietei ar vīrišķo un vīrietim ar sievišķo, tad šis riņķa dancis turpinās atkal un atkal. Partneri var mainīties, bet ,,grābekļi”, uz kuriem uzkāpjam, atkārtojas.
Ja izstumjam no savas dzīves cilvēku, neizprotot kādu vēstījumu viņš nes, vietā atnāks cits ar to pašu mācību, ar tām pašām enerģijām, bet iespējams, ka vēl sakāpinātākā veidā.
Kāda tad ir izeja no šī riņķa danča? Tā ir tajā, ka katrs – gan sieviete, gan vīrietis paši izveido divus pilnus un noslēgtus apļus, kur vienādā līdzsvarā ir sievišķā un vīrišķā enerģija. Tikai tad spējam kļūt brīvi un otrā cilvēkā vairs nemeklējam savas mātes vai tēva lomu atveidotājus.
Tad beidzot esam pieauguši un varam veidot līdzvērtīgas attiecības.
Sieviete rada savu iekšējo vīrieti, bet vīrietis savu iekšējo sievieti, kas ir brīvi no iepriekšējiem stereotipiem un uzvedības modeļiem, kas ir valdījuši vecāku attiecībās un attiecībās ar vecākiem.
Tādā veidā ir dota iespēja pacelties jaunā esības kvalitātē. Tikai kļūstot brīviem, atverot savu apziņu citādai pieredzei, ir iespējams to paveikt.
Tas ir brīdis, kad vairs netiek piemeklēts partneris vai partnere pēc vecajām enerģijām, bet radīta augstāka mijiedarbības kvalitāte. Šīs pārmaiņas var sākties ar jaunām attiecībām, bet tās var notikt arī attiecībās, kurās jau esam, jo , ienesot savas enerģētiskās pārmaiņas, dodam iespēju otram cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir, nemēģinot viņu ,,ielikt,, pretējās enerģijas vietā kā mātes vai tēva aizvietotāju. Tad arī notiek brīnumainie attiecību transformācijas procesi, jo, kad kļūstam brīvi, vienlaicīgi dodam brīvību arī otram cilvēkam un viņam vai viņai nav vairs nepieciešamības atdarināt partnera vecākus – māti vai tēvu, jo ir zudis enerģētiskais spiediens, ir beigusies spriedze.
Tikai divi brīvi cilvēki, tādi, kas ir izgājuši no apburtā loka, ko veidoja iepriekšējā pieredze, spēj radīt jaunā laika jaunās attiecības.
Tie ir divi pilni apļi, ko veida katra partnera sievišķā un vīrišķā enerģija. Tad, kad tādi divi dievišķi apļi satuvinās, viņi nenomāc un arī nepārklāj viens otru, bet gan tikai maigi pieskaras un savienojas. Tajā vietā, kur abas enerģijas – sievišķā un vīrišķā ir savienojušās, veidojas sakrālā telpa, kura apvieno sevī enerģijas no abiem apļiem. Tā ir sievišķā un vīrišķā dievišķa savienība un sadarbības templis, no kuras abi smeļas mīlestību, cieņu, brīvību un prieku. Šajā vietā katrs pats par sevi ir kā vesels aplis, tātad veselums, gan sieviete, gan vīrietis. Šeit veidojas attiecību sakrālā telpa, kur pastāv vienotība, vienkāršība un vieglums.
Sakrālajā telpā viņi ierauga viens otra dievišķību, tur viņi dzīvo, elpo un rada. Šī telpa, kur apvienojas abas enerģijas, ir jauno attiecību pamata vieta jeb izejas punkts.
Mums katram ir dota iespēja tur nonākt, dzīvot un mīlēt.
Labu ceļa vēju!
Maija Kadiķe
http://www.engelupasaule.lv
