“Cilvēka vienīgā problēma ir tāda, ka tas neredz... Tas arī
viss. Kad cilvēks sāk redzēt, tad izrādās, ka nav redzētāja. Tas ir prom. Notiek
tikai redzēšana. Nav ne redzētāja, ne redzamā. Ir tikai redzēšana un tā ir
meditācija, tā ir apgaismība, tā ir atmoda, tā ir apzināšanās. Tas ir viss.
Bet diemžēl cilvēks pielaidis kļūdu. Tas sācis redzēt. Un ar
to vēl nepietiek. Cilvēks sagaida, ka kaut kas notiks. Ka kaut kam jānotiek. Un,
lai ko tas redz, cilvēks grib, lai tas izietu kādas transformācijas, lai tas
mainītos. Bet nekas tāds nenotiek.
Tajā brīdī, kad cilvēks sāk redzēt, tā pati redzēšana arī ir
viss, kas notiek. Tad cilvēks sāk dzīvot.
Cilvēks pieredz realitāti tādu, kāda tā ir.”
Šrī Bagavāns
