"Visi septiņi ķermeņi savstarpēji ir enerģētiski saistīti. Starp ķermeņiem ir speciāli kanāli, pa kuriem, nepietiekamības gadījumā, enerģija no viena ķermeņa pāriet uz otru. Katram ķermenim jābūt savam lielumam, un tam jābūt labi attīstītam. Tos savienojošajiem kanāliem jābūt brīviem, starp ķermeņiem jāvalda harmonijai.
Diemžēl dzīvē tas ir sastopams reti. Parasti sastopami ķermeņi ar dažādu biezumu, deformēti, ar traucētiem sakariem, aizbloķētiem enerģētiskajiem kanāliem. Bieži ķermeņos ir daudz nepiederošas informācijas, tie ir piepildīti ar negatīvu enerģiju. Šeit jau dažkārt ir nepieciešama speciālista palīdzība, bet daudz kas cilvēkam jālabo patstāvīgi, neuzveļot šo darbu citam.
Ķermeņi var būt nevienmērīgi attīstīti. Piemēram, piektais un sestais ķermenis, bet tās ir mūsu garīgās pamatstruktūras, var būt labi izstrādāti, aura tādā gadījumā ir liela, diametrā sasniedz 3 – 5 metrus. Tā mēdz būt apskaidrotiem, augstu garīgo līmeni sasniegušiem cilvēkiem. Citiem tie paši ķermeņi mēdz būt ļoti vāji attīstīti, deformēti. Reti, bet sastopami gadījumi, kad cilvēkam šie apvalki ir jau pavisam iziruši. Tas notiek, ja cilvēks daudzu savu iemiesojumu laikā garīgi nav attīstījies, paliekot zemā „sadzīves” līmenī, pie tam bieži pārkāpis Kosmiskos Likumus. To var novērot arī gados jauniem cilvēkiem.
Ķermeņi var būt gan neattīstīti, gan pārmērīgi attīstīti. Tā kā visi ķermeņi ir savstarpēji saistīti enerģētiski, tad, ja viens sāk pastiprināti attīstīties, tas sāk piebaroties no tam pieguļošajiem ķermeņiem. Pakāpeniski pieaugot, šis ķermenis prasa aizvien vairāk un vairāk enerģijas. Tādā gadījumā blakus esošie ķermeņi paliek novārtā. Tie izkrītas, kļūst pavisam smalki un nevar normāli funkcionēt.
Lai kļūtu saprotamāk, sadalīsim auru sastāvdaļās, apskatīsim katra smalkā ķermeņa deformācijas piemērus. Tas mums ļaus atklāt savas vājās puses, tās, kur mums jāsāk ar sevi strādāt. Cilvēka pamatuzdevums, kura dēļ viņam tiek dota iespēja iemiesoties atkal un atkal – ir garīgā attīrīšanās, apskaidrība. Bet, lai to panāktu, ir jāzina, ko un kā attīrīt.
Visvieglāk ir noteikt pirmo triju smalko ķermeņu nepareizu attīstību. Sāksim ar pirmo smalko, neredzamo ķermeni.
Tas ir ēteriskais ķermenis. Ja tas ir pietiekami attīstīts, cilvēkam ir pareiza konstitūcija, viņš ir pareizi veidots, tauku slānis atbilst normai. Parasti sastopami divi deformācijas varianti – vai nu ķermenis ir nepilnīgi attīstīts vai pārmērīgi attīstīts. Kā tas izpaužas?
Ja ēteriskais ķermenis ir vājš, orgāniem nav pienācīgas aizsardzības no ārējās ietekmes – dabas (aukstums, siltums, vējš, mitrums) un enerģētiskā. Enerģētisko iespaidu uz ēterisko ķermeni rada pats cilvēks, t.i. citu viņa ķermeņu deformācijas (emocijas eksplozijas, smagas domas utt.) kopējas uz ēteriskā ķermeņa.
Mūsu organisms ir iekārtots kā pašregulējoša sistēma un kamēr tam ir iespēja, tas cenšas sevi aizsargāt, kompensēt radušos trūkumus. Šajā gadījumā, fiziskā ķermeņa orgānu aizsardzībai, sāk pieaugt tauku slānis. Jo plānāks kļūst ēteriskais ķermenis, jo biezāks tauku slānis. Bet tauki, galvenokārt, pasargā no mehāniskiem bojājumiem un daļēji dabas faktoriem. Bet galveno ēteriskā ķermeņa uzdevumu – orgānu piebarošanu ar enerģiju, aizsardzību no enerģētiskiem bojājumiem, tauku slānis uzņemties nevar. Cilvēks kļūst ļoti ievainojams.
Kur aiziet ēteriskā ķermeņa enerģija? Vairumā gadījumu to pārņem blakus esošais astrālais ķermenis. Tāds cilvēks pārāk emocionāli uztver apkārtējo pasauli, viņam jākontrolē savas emocijas, bet ēteriskā ķermeņa enerģētikas pastiprināšanai, jādod slodze savam fiziskajam ķermenim. Ne velti, esot liekajam svaram, ārsti iesaka nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, piekopt aktīvu dzīves veidu.
Kad ēteriskais ķermenis ir pārāk attīstīts, enerģijas tajā ir pārpārēm, organismam nav jāaizsargājas ar tauku slāni. Tādam cilvēkam liekas kalorijas nav vajadzīgas. Lai cik viņš neapēstu, viss liekais viņā tik un tā „sadegs”. Slikti ir tas, ka reizē ar nevajadzīgām kalorijām „sadeg” liels daudzums vajadzīgo vielu, un tas liek cilvēkam daudz ēst. Par tādiem parasti saka „kā caurā mucā”. Lai kompensētu tādu stāvokli, cilvēkam pārpalikums jānovirza fiziskajā plānā (bet arī tur pārpalikums nav vēlams), vai jānostiprina citi ķermeņi: mentālais – vairāk jāprāto, jāstrādā garīgo darbu, un astrālais – jāuzkrāj sevī pozitīvas emocijas, jānododas patīkamām atmiņām.
Nākošais ķermenis – astrālais ķermenis. Kas notiek, ja tas nav pietiekami attīstīts, vai gluži otrādi pārāk attīstīts.
Ja šis ķermenis ir plāns, enerģijas tajā ir maz, kļūst nevajadzīgs arī emocionālais fons. Par tādiem cilvēkiem saka – sauss, ciets cilvēks. Viņi nav spējīgi uz īstu garīgu mīlestību – nav ar ko mīlēt. Šādos gadījumos astrālā ķermeņa enerģija aiziet uz pārmērīgi attīstīto mentālo slāni. Lai stāvokli uzlabotu, jāpastiprina emocionālas fons, t.i. jāmācās just līdz, piepildīt astrālo ķermeni ar labu, sirsnīgu enerģiju. Un galvenais – jāmācās mīlēt. Mīlēt ne tikai pašu tuvāko, bet visus cilvēkus, visu jums apkārt esošo pasauli. jākļūst par cilvēku, par kuru teikts – sirsnīgs.
Kad astrālais ķermenis ir pārāk attīstīts, enerģija no mentālā un arī no ēteriskā pāriet uz astrālo. Tādā gadījumā cilvēks visu uztver pārāk emocionāli, dzīvo ar jūtām, bet ne ar prātu. Jūtas ne vienmēr mēdz būt pozitīvas, pakāpeniski var nokļūt negatīvo emociju, tādu kā dusmas, bezizeja, ilgas un greizsirdība varā. Tās visas ir dažādas agresijas formas.
Astrālajā ķermenī uzkrājas liels daudzums, šo emociju radītu, zemu, negatīvu vibrāciju. Tāds cilvēks jau ar lielām pūlēm valda par sevi, periodiski šādas enerģijas pārpalikumu uzveļot citiem, lai uz kādu brīdi atvieglotu savu stāvokli. Izprast ar viņu notiekošo, pareizi novērtēt situāciju viņš var jau ar grūtībām – nav ar ko domāt – mentālajam ķermenim nepietiek enerģijas. Pie tam ievērojami cieš fiziskie orgāni: zemas, negatīvas enerģijas sagrauj audus, bieži novedot pie neārstējamām slimībām.
Šādā gadījumā, lai izlabotu deformāciju, sava uzmanība jākoncentrē uz mentālo ķermeni, t.i. jāsāk domāt. Sākumā tas ir grūti – jo enerģijas tajā taču ir maz. Bet ar laiku, ar vēlēšanos un, piesaistot noteiktas jūtas, mentālais ķermenis piepildās ar enerģiju. Domāt kļūst vieglāk. Kad cilvēks sāk prātot par to, kas ar viņu notiek un kāpēc, meklēt atbildi grāmatās, pie cilvēkiem, kas var palīdzēt saprast, - mentālais ķermenis sāk labi uzkrāt enerģiju. Un galvenais astrālā ķermeņa ātrās attīrīšanās nosacījums – vairāk pozitīvu emociju.
Mācieties priecāties par dzīvi, lai kāda tā arī šobrīd būtu. Dzīves nemīlēšana, nevēlēšanās dzīvot – galvenais onkoloģisko slimību cēlonis. Bet, ja jūs iemācīsieties mīlēt dzīvi, tad arī viņa jūs mīlēs. Cilvēku, kurš dzīvi nenovērtē, ar nevērību pieņem to, dažkārt skarbi piespiež novērtēt. Ar kādām pūlēm dažiem nākas izprast dzīvības cenu, mācīties to novērtēt un sargāt.
Pašlaik rodas arvien vairāk agresīvu, ar visu neapmierinātu, depresijā ieslīgušu cilvēku, kas savu nelaimju cēloni meklē ārpus sevis. To astrālais ķermenis, negatīvu emociju pārpildīts, sagrauj visas pārējās garīgās struktūras. Tādēļ ir svarīgi attīrīties, savest kārtībā savu auru – tad izmainīsies arī fiziskais stāvoklis, garastāvoklis un dzīve.
Kas notiek ar cilvēku, kad pārāk attīstīts mentālais ķermenis? Ja cilvēks, kurš nodarbojas ar zinātni vai darbu, kas prasa pastāvīgu domāšanu, veltī tam visu savu laiku, tad viņa radāmās domu formas prasa aizvien vairāk enerģijas. Un bez tam, pēc Līdzības Likuma, tie sāk pievilkt no telpas svešas domu formas. Šajā gadījumā smadzeņu darbība strauji aktivizējas, notiek pastāvīga koncentrēšanās uz mentālo ķermeni. Bet, tā kā doma ir enerģētisks veidojums, tad tās veidošanai enerģiju dod mentālais ķermenis. Bet tās daudzums šajā ķermenī ir ierobežots, tās drīz sāk trūkt. Mentālais ķermenis to sāk aizņemties no blakus esošajiem – astrālā vai karmiskā.
Šie ķermeņi kļūst plānāki un pēc tam vispār izkrītas. Bieži enerģija sāk atstāt arī fiziskos orgānus. Ja šāds stāvoklis turpinās ilgu laiku, tad tas pāriet uz cilvēka nākamajiem iemiesojumiem. Tas, kurš piedzimis jau ar hipertrofētu mentālo ķermeni, jau no agras bērnības ir brīnumbērns, ar savu prātu pārsteidzot apkārtējos. Viņa vecāki, neapzinoties, ko dara, turpina attīstīt viņa prāta spējas. To attīstība kavē gara īpašību attīstību. Netiek pildīti šī iemiesojuma evolūcijas un karmiskie uzdevumi un cilvēks par to saņem sodu.
Mentālais apvalks enerģiju ņem no astrālā, no emociju pasaules. Cilvēks izrādās nespējīgs emocionāli uztvert pasauli, nespējīgs uz augstām jūtām, uz mīlestību. Tam vienkārši nepietiek enerģijas. Enerģija tiek ņemta arī no karmiskā ķermeņa, un tā uzdevumi līdz ar to arī netiek pildīti. Tādā gadījumā sods mēdz būt ļoti bargs – nākamajā iemiesojumā var būt plānprātīgs, vai pavisam debils.
Cilvēki, kas daudz nodarbojas ar garīgu darbu, parasti sūdzas par to, ka viņus piemeklē uzmācīgas domas, no kurām nevar atrauties un pārslēgties uz kaut ko citu. Tas notiek tādēļ, ka koncentrējas uz savu mentālo ķermeni, tādā veidā piesaistot vēl vairāk domu. Bet iziet no šīs situācijas ir vienkārši, vajag visu uzmanību novirzīt uz citiem ķermeņiem. Tai skaitā astrālajam: vairāk uzmanības veltīt jūtām, izjūtām. Un pildīt savu galveno sūtību – iepazīt pasauli, mācīties, garīgi attīstīties un mīlēt.
Aprakstītie ēteriskais, astrālais un mentālais ķermeņi ietekmē arī trīs ārējos. Ja cilvēks strādā ar šiem ķermeņiem, tad viņš uzlabo arī ārējos, t.i. attīra arī savas garīgās struktūras."
/autors nezināms/
Diemžēl dzīvē tas ir sastopams reti. Parasti sastopami ķermeņi ar dažādu biezumu, deformēti, ar traucētiem sakariem, aizbloķētiem enerģētiskajiem kanāliem. Bieži ķermeņos ir daudz nepiederošas informācijas, tie ir piepildīti ar negatīvu enerģiju. Šeit jau dažkārt ir nepieciešama speciālista palīdzība, bet daudz kas cilvēkam jālabo patstāvīgi, neuzveļot šo darbu citam.
Ķermeņi var būt nevienmērīgi attīstīti. Piemēram, piektais un sestais ķermenis, bet tās ir mūsu garīgās pamatstruktūras, var būt labi izstrādāti, aura tādā gadījumā ir liela, diametrā sasniedz 3 – 5 metrus. Tā mēdz būt apskaidrotiem, augstu garīgo līmeni sasniegušiem cilvēkiem. Citiem tie paši ķermeņi mēdz būt ļoti vāji attīstīti, deformēti. Reti, bet sastopami gadījumi, kad cilvēkam šie apvalki ir jau pavisam iziruši. Tas notiek, ja cilvēks daudzu savu iemiesojumu laikā garīgi nav attīstījies, paliekot zemā „sadzīves” līmenī, pie tam bieži pārkāpis Kosmiskos Likumus. To var novērot arī gados jauniem cilvēkiem.
Ķermeņi var būt gan neattīstīti, gan pārmērīgi attīstīti. Tā kā visi ķermeņi ir savstarpēji saistīti enerģētiski, tad, ja viens sāk pastiprināti attīstīties, tas sāk piebaroties no tam pieguļošajiem ķermeņiem. Pakāpeniski pieaugot, šis ķermenis prasa aizvien vairāk un vairāk enerģijas. Tādā gadījumā blakus esošie ķermeņi paliek novārtā. Tie izkrītas, kļūst pavisam smalki un nevar normāli funkcionēt.
Lai kļūtu saprotamāk, sadalīsim auru sastāvdaļās, apskatīsim katra smalkā ķermeņa deformācijas piemērus. Tas mums ļaus atklāt savas vājās puses, tās, kur mums jāsāk ar sevi strādāt. Cilvēka pamatuzdevums, kura dēļ viņam tiek dota iespēja iemiesoties atkal un atkal – ir garīgā attīrīšanās, apskaidrība. Bet, lai to panāktu, ir jāzina, ko un kā attīrīt.
Visvieglāk ir noteikt pirmo triju smalko ķermeņu nepareizu attīstību. Sāksim ar pirmo smalko, neredzamo ķermeni.
Tas ir ēteriskais ķermenis. Ja tas ir pietiekami attīstīts, cilvēkam ir pareiza konstitūcija, viņš ir pareizi veidots, tauku slānis atbilst normai. Parasti sastopami divi deformācijas varianti – vai nu ķermenis ir nepilnīgi attīstīts vai pārmērīgi attīstīts. Kā tas izpaužas?
Ja ēteriskais ķermenis ir vājš, orgāniem nav pienācīgas aizsardzības no ārējās ietekmes – dabas (aukstums, siltums, vējš, mitrums) un enerģētiskā. Enerģētisko iespaidu uz ēterisko ķermeni rada pats cilvēks, t.i. citu viņa ķermeņu deformācijas (emocijas eksplozijas, smagas domas utt.) kopējas uz ēteriskā ķermeņa.
Mūsu organisms ir iekārtots kā pašregulējoša sistēma un kamēr tam ir iespēja, tas cenšas sevi aizsargāt, kompensēt radušos trūkumus. Šajā gadījumā, fiziskā ķermeņa orgānu aizsardzībai, sāk pieaugt tauku slānis. Jo plānāks kļūst ēteriskais ķermenis, jo biezāks tauku slānis. Bet tauki, galvenokārt, pasargā no mehāniskiem bojājumiem un daļēji dabas faktoriem. Bet galveno ēteriskā ķermeņa uzdevumu – orgānu piebarošanu ar enerģiju, aizsardzību no enerģētiskiem bojājumiem, tauku slānis uzņemties nevar. Cilvēks kļūst ļoti ievainojams.
Kur aiziet ēteriskā ķermeņa enerģija? Vairumā gadījumu to pārņem blakus esošais astrālais ķermenis. Tāds cilvēks pārāk emocionāli uztver apkārtējo pasauli, viņam jākontrolē savas emocijas, bet ēteriskā ķermeņa enerģētikas pastiprināšanai, jādod slodze savam fiziskajam ķermenim. Ne velti, esot liekajam svaram, ārsti iesaka nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, piekopt aktīvu dzīves veidu.
Kad ēteriskais ķermenis ir pārāk attīstīts, enerģijas tajā ir pārpārēm, organismam nav jāaizsargājas ar tauku slāni. Tādam cilvēkam liekas kalorijas nav vajadzīgas. Lai cik viņš neapēstu, viss liekais viņā tik un tā „sadegs”. Slikti ir tas, ka reizē ar nevajadzīgām kalorijām „sadeg” liels daudzums vajadzīgo vielu, un tas liek cilvēkam daudz ēst. Par tādiem parasti saka „kā caurā mucā”. Lai kompensētu tādu stāvokli, cilvēkam pārpalikums jānovirza fiziskajā plānā (bet arī tur pārpalikums nav vēlams), vai jānostiprina citi ķermeņi: mentālais – vairāk jāprāto, jāstrādā garīgo darbu, un astrālais – jāuzkrāj sevī pozitīvas emocijas, jānododas patīkamām atmiņām.
Nākošais ķermenis – astrālais ķermenis. Kas notiek, ja tas nav pietiekami attīstīts, vai gluži otrādi pārāk attīstīts.
Ja šis ķermenis ir plāns, enerģijas tajā ir maz, kļūst nevajadzīgs arī emocionālais fons. Par tādiem cilvēkiem saka – sauss, ciets cilvēks. Viņi nav spējīgi uz īstu garīgu mīlestību – nav ar ko mīlēt. Šādos gadījumos astrālā ķermeņa enerģija aiziet uz pārmērīgi attīstīto mentālo slāni. Lai stāvokli uzlabotu, jāpastiprina emocionālas fons, t.i. jāmācās just līdz, piepildīt astrālo ķermeni ar labu, sirsnīgu enerģiju. Un galvenais – jāmācās mīlēt. Mīlēt ne tikai pašu tuvāko, bet visus cilvēkus, visu jums apkārt esošo pasauli. jākļūst par cilvēku, par kuru teikts – sirsnīgs.
Kad astrālais ķermenis ir pārāk attīstīts, enerģija no mentālā un arī no ēteriskā pāriet uz astrālo. Tādā gadījumā cilvēks visu uztver pārāk emocionāli, dzīvo ar jūtām, bet ne ar prātu. Jūtas ne vienmēr mēdz būt pozitīvas, pakāpeniski var nokļūt negatīvo emociju, tādu kā dusmas, bezizeja, ilgas un greizsirdība varā. Tās visas ir dažādas agresijas formas.
Astrālajā ķermenī uzkrājas liels daudzums, šo emociju radītu, zemu, negatīvu vibrāciju. Tāds cilvēks jau ar lielām pūlēm valda par sevi, periodiski šādas enerģijas pārpalikumu uzveļot citiem, lai uz kādu brīdi atvieglotu savu stāvokli. Izprast ar viņu notiekošo, pareizi novērtēt situāciju viņš var jau ar grūtībām – nav ar ko domāt – mentālajam ķermenim nepietiek enerģijas. Pie tam ievērojami cieš fiziskie orgāni: zemas, negatīvas enerģijas sagrauj audus, bieži novedot pie neārstējamām slimībām.
Šādā gadījumā, lai izlabotu deformāciju, sava uzmanība jākoncentrē uz mentālo ķermeni, t.i. jāsāk domāt. Sākumā tas ir grūti – jo enerģijas tajā taču ir maz. Bet ar laiku, ar vēlēšanos un, piesaistot noteiktas jūtas, mentālais ķermenis piepildās ar enerģiju. Domāt kļūst vieglāk. Kad cilvēks sāk prātot par to, kas ar viņu notiek un kāpēc, meklēt atbildi grāmatās, pie cilvēkiem, kas var palīdzēt saprast, - mentālais ķermenis sāk labi uzkrāt enerģiju. Un galvenais astrālā ķermeņa ātrās attīrīšanās nosacījums – vairāk pozitīvu emociju.
Mācieties priecāties par dzīvi, lai kāda tā arī šobrīd būtu. Dzīves nemīlēšana, nevēlēšanās dzīvot – galvenais onkoloģisko slimību cēlonis. Bet, ja jūs iemācīsieties mīlēt dzīvi, tad arī viņa jūs mīlēs. Cilvēku, kurš dzīvi nenovērtē, ar nevērību pieņem to, dažkārt skarbi piespiež novērtēt. Ar kādām pūlēm dažiem nākas izprast dzīvības cenu, mācīties to novērtēt un sargāt.
Pašlaik rodas arvien vairāk agresīvu, ar visu neapmierinātu, depresijā ieslīgušu cilvēku, kas savu nelaimju cēloni meklē ārpus sevis. To astrālais ķermenis, negatīvu emociju pārpildīts, sagrauj visas pārējās garīgās struktūras. Tādēļ ir svarīgi attīrīties, savest kārtībā savu auru – tad izmainīsies arī fiziskais stāvoklis, garastāvoklis un dzīve.
Kas notiek ar cilvēku, kad pārāk attīstīts mentālais ķermenis? Ja cilvēks, kurš nodarbojas ar zinātni vai darbu, kas prasa pastāvīgu domāšanu, veltī tam visu savu laiku, tad viņa radāmās domu formas prasa aizvien vairāk enerģijas. Un bez tam, pēc Līdzības Likuma, tie sāk pievilkt no telpas svešas domu formas. Šajā gadījumā smadzeņu darbība strauji aktivizējas, notiek pastāvīga koncentrēšanās uz mentālo ķermeni. Bet, tā kā doma ir enerģētisks veidojums, tad tās veidošanai enerģiju dod mentālais ķermenis. Bet tās daudzums šajā ķermenī ir ierobežots, tās drīz sāk trūkt. Mentālais ķermenis to sāk aizņemties no blakus esošajiem – astrālā vai karmiskā.
Šie ķermeņi kļūst plānāki un pēc tam vispār izkrītas. Bieži enerģija sāk atstāt arī fiziskos orgānus. Ja šāds stāvoklis turpinās ilgu laiku, tad tas pāriet uz cilvēka nākamajiem iemiesojumiem. Tas, kurš piedzimis jau ar hipertrofētu mentālo ķermeni, jau no agras bērnības ir brīnumbērns, ar savu prātu pārsteidzot apkārtējos. Viņa vecāki, neapzinoties, ko dara, turpina attīstīt viņa prāta spējas. To attīstība kavē gara īpašību attīstību. Netiek pildīti šī iemiesojuma evolūcijas un karmiskie uzdevumi un cilvēks par to saņem sodu.
Mentālais apvalks enerģiju ņem no astrālā, no emociju pasaules. Cilvēks izrādās nespējīgs emocionāli uztvert pasauli, nespējīgs uz augstām jūtām, uz mīlestību. Tam vienkārši nepietiek enerģijas. Enerģija tiek ņemta arī no karmiskā ķermeņa, un tā uzdevumi līdz ar to arī netiek pildīti. Tādā gadījumā sods mēdz būt ļoti bargs – nākamajā iemiesojumā var būt plānprātīgs, vai pavisam debils.
Cilvēki, kas daudz nodarbojas ar garīgu darbu, parasti sūdzas par to, ka viņus piemeklē uzmācīgas domas, no kurām nevar atrauties un pārslēgties uz kaut ko citu. Tas notiek tādēļ, ka koncentrējas uz savu mentālo ķermeni, tādā veidā piesaistot vēl vairāk domu. Bet iziet no šīs situācijas ir vienkārši, vajag visu uzmanību novirzīt uz citiem ķermeņiem. Tai skaitā astrālajam: vairāk uzmanības veltīt jūtām, izjūtām. Un pildīt savu galveno sūtību – iepazīt pasauli, mācīties, garīgi attīstīties un mīlēt.
Aprakstītie ēteriskais, astrālais un mentālais ķermeņi ietekmē arī trīs ārējos. Ja cilvēks strādā ar šiem ķermeņiem, tad viņš uzlabo arī ārējos, t.i. attīra arī savas garīgās struktūras."
/autors nezināms/
