Pirms palīdzi citiem, gūsti piepildījumu pats
“Teiksim, cilvēkam ir jāpaveic kāds darbs, bet viņš ir
izsalcis. Vislabākais ir vispirms paēst un tad padarīt darbu. Tieši tāpat
cilvēka Es ir vajadzības. Vispirms būtu jāpiepilda savas vajadzības un tikai tad
jāpalīdz citiem. Vajadzību piepildīšana ir pavisam normāla, pareiza un dabiska
lieta.
Citādi tas, ko cilvēks dara, ir kultivēšana. Vērtības un
labas īpašības ir kas dabisks, ne mākslīgs. Tāpēc Vienotība saka, ja neesi
apgaismots, tad neuzvedies tā, it kā būtu apgaismots. Ja neesi atmodināts, tad
neuzvedies kā atmodināts. Cilvēkam ir savas vajadzības, kāpēc lai tas fokusētos
uz citiem cilvēkiem? Tas nestrādā.
Ir jāizpauž cilvēka būtība un arī izsalkums ir jāapmierina. Visinteresantākais
it tas, ko vēlāk atklāj cilvēks pats. Tad, kad tas apmierinājis savas vajadzības
un prasības, tad atnāk dabiska vēlme palīdzēt citiem. Nevis piespiedu kārtā,
vai kā sadomāti, nevis kāda mācība tiek pielietota, vai tiek lietos
gribasspēks, nē. Pavisam dabiski cilvēks sāk palīdzēt citiem. Tieši tajā brīdī
arī cilvēks spēj palīdzēt citiem. Un cilvēks kļūst nesavtīgs.
Līdz tam brīdim, esiet vērsti uz sevi! Tas nav nepareizi. Vienīgā
lieta tāda, ka ego izpauž sevi vairākos diezgan bīstamos veidos. Cilvēkam nevajadzētu
būt vērstam uz sevi tikai un vienīgi sava pašlabuma gūšanai. Dažkārt cilvēkam
pašam šķiet, ka tā ir sevis izpaušana, bet patiesībā tie ir pašlabuma meklējumi.
Ar to lietu jāuzmanās. Nav nekā slikta, ja cilvēks sevi izpauž un palīdz citiem
viņu garīgajā ceļā, jo tas dod milzīgu piepildījuma sajūtu. Kad šīs ilgas ir
pagājušas, tad cilvēks paceļas nākamajā pakāpē un sāk augt viņa gars. Nekad neizsmeliet
sevi, lai tikai palīdzētu citiem. Ātrāk vai vēlāk iekulsieties lielās
problēmās.
Tāpēc, lūdzu, izpaudiet sevi.”
Šrī Bagavāns
