sestdiena, 2014. gada 20. decembris

Fragments no SOLĀRAS prognozes DECEMBRIM 2014

Fragments no SOLĀRAS prognozes DECEMBRIM 2014
~  Iesakņoties Jaunajā Ainavā ~
http://www.nvisible.com/
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …



Mēs esam tagad iegājuši ārkārtīgi spēcīga MEGA PĀRSTARTĒŠANAS četru mēnešu cikla otrajā mēnesī. Ir svarīgi, ka mēs izmantojam šo iespēju, un īstenojam PĀRSTARTĒŠANU visās savas dzīves jomās. Šis ir liktenīgu lēmumu laiks. Mēs varam turpināt turēt sevi pierastajā status quo kokonā, līdz tas pārsprāgst galu galā, vai arī mēs varam bezbailīgi un pamatīgi izpētīt Jauno Ainavu. Mums ir iespēja pilnībā atjaunināt savu dzīvi, vai arī palikt iesprostotiem savu veco uzskatu un pieradumu stagnācijā. Mēs varam rīkoties skaidri un izlēmīgi, lai piepildītu savus Pārdrošākos Sapņus, vai arī mēs varam pakļaut sevi domai, ka mūsu Pārdrošākie Sapņi ir pārāk nepraktiski un nesasniedzami. Ticiet - arī neiespējamais ir iespējams!

Par cik dualitāte sabrūk arvien vairāk – situācija pasaulē mainās – no sliktas uz vēl ļaunāku, no briesmīgas uz vēl šausmīgāku. Represiju žņaugi tiek nospriegoti līdz bīstamai robežai. Līdz ar to mēs nevaram izlikties, ka tas neskars arī mūs agrāk vai vēlāk, kamēr vien mēs turpināsim dzīvot dualitātē. Tas ir tas, kādēļ nav vairs jēgas turpināt dzīvi kā līdz šim. Nav vairs laika turpināt ietekmēties no mūsu vecajiem uzskatiem, no mūsu vecajām bailēm un nedrošības. Mums patiešām ir jāizmanto trīs atlikušie MEGA PĀRSTARTĒŠANAS mēneši, lai pilnībā atbrīvotos no dualitātes, un ieņemtu savas Īstās Pozīcijas.

Decembrī daudzi no mums izmantos iespēju iziet caur jauniem vārtiem, lai nonāktu Jaunās Ainavas jaunajā sektorā. Būs ievērojami vieglāk, visas lietas būs kļuvušas spožākas un daudz iedvesmojošākas. Ieiešana Jaunās Ainavas jaunajā sektorā līdzinās ieiešanai Noslēpumainā Dārzā. Mēs atstājam nomāktību, nomazgājam no sevis pelēcīgās dualitātes krāsas, un piepeši mums apkārt viss iekrāsojas daudz spilgtāk, daudz augstākās vibrācijās, krāsas apvienojas pilnīgi jaunās un negaidītās kombinācijās, kādas mēs iepriekš nevarējām nemaz iedomāties. Tas ir apmēram tā, it kā Saule būtu vairākkārtīgi pieņēmusies savā spožumā. Jaunā Ainava ir daudz skaidrāka, daudz saredzamāka, daudz sataustāmāka, kā jebkad.

Šis mūsu Noslēpumainais Dārzs nav saredzams pārējai pasaulei, kura vēl īsti nav iesakņojusies Jaunajā Realitātē. Tas arī nav utopiskais Shangri-la dārzs, kur jums tikai jāieiet, un viss jums tūlīt tiks atklāts. Nozīmīgākais ir, ka mēs darbojamies Jaunajā Ainavā un mijiedarbojamies ar to – ar Visu Savu Būtību, nevis ieejam tur tikai paciemoties. Nepietiek ar to, ka sēžam uz klints un veramies debesīs, vai vienkārši noliekamies tur gulēt. Tā ir darbošanās un sadarbība, kas atver mums durvis, lai atklātu – kas īsti šeit atrodams.

Mūsu pievienošanās Jaunajai Ainavai notiek – pamazām ieaugot tanī, nevis uzreiz vienā acumirklī pārceļoties. KATRS solis, ko mēs izdaram, iesakņo Jauno Realitāti mūsu šūniņās. Tas nostiprina mūsu transformācijas reāli un pamatīgi. Ir vēl daudz kas mums jāatlaiž, pirms mēs patiešām šeit varēsim sajusties kā Mājās. Mums nepieciešams noskaņoties uz jaunu laika izpratni, un jaunu veidu, kā lietas notiek Jaunajā Ainavā. Tas prasīs no mums pastāvīgi pārslēgt savu ātrumu un uzstādīt jaunu tempu visiem mūsu centieniem. Mēs arī ievērosim, ka tad, kad esam atsviesti atpakaļ vecajā laika uztverē, vai arī cenšamies lietas darīt pa vecam – mēs paliekam super saspringti.

Mēs esam kā stādi, kuri ir bijuši iesprostoti ļoti ilgu laiku šauros podiņos. Tādēļ mūsu lapas un mūsu ziedlapiņas ir panīkušas, bet mūsu saknes ir savijušās un samudžinājušās kamolā. Ilgu laiku mēs nesapratām, ka esam dzīvojuši tik nedabiskos, tik neveselīgos apstākļos, jo bijām pārliecināti, ka tieši tādai ir jābūt mūsu dzīvei uz Zemes. Mēs darījām visu, ko spējām šajos apstākļos, un nemaz iedomāties nevarējām, ka šeit var pastāvēt arī citas iespējas.

Tagad mēs beidzot atbrīvojamies no šaurajiem, uz dualitāti balstītajiem podiņiem, un sākam dzīt saknes auglīgajā Jaunās Zemes augsnē. Dažiem iesākumā tas varētu būt arī šokējoši, jo viņiem grūti ir – pēc ierastās podiņa šaurības – ieaugt tagad auglīgajā bezgalīgo potenciālu augsnē. Būs nepieciešams zināms laiks, lai pierastu pie domas, ka nav mums vairs jādzīvo skarbā, naidīgā un ierobežotā realitātē. Būs nepieciešams zināms laiks, lai pilnībā aptvertu mūsu jauno brīvību. Citi turpretī ir jau tik nobrieduši un gatavi izplesties, ka burtiski izlec no saviem podiņiem, lai iesakņotos jaunajā auglīgajā augsnē.

Jaunajā Ainavā mūsu saknes beidzot var iestiepties bezgalīgos dziļumos, un mēs jūtam lielu atbrīvotību. Mūsu lapas vairs nav atkarīgas no mākslīgās gaismas, lai uzturētu sevi, bet var tiekties pretī Īstajai Saulei. Mēs beidzot esam ieņēmuši savas Īstās Pozīcijas, savās Īstajās Mājās! Vairs nav vajadzības vēl kaut kur iet, jo mēs beidzot esam tur, kur bijām gribējuši būt. Un atrodoties šinīs Īstajās Pozīcijās, mēs varēsim priecīgi plaukt un ziedēt, un dāvāt savas Būtības patiesos augļus. Tas ir piepildījums, ko mēs pat nevarējām iedomāties.  


https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5589939