Cilvēki
vēlas dzirdēt tavu viedokli! Cilvēki
vēlas dzirdēt patiesību!
Ieraksts
#19
Iluzorā
vara. Cilvēka spēks un identitāte. Nobeigums.
Mēs tuvākajās nedēļās redzēsim, kāda ietekme ir šai masu
apjēgai par to, ar ko mums darīšana un kāda ir šī pasaule. Šī apjēga ietekmēs
to, ko cilvēki dara, un kā cilvēki atteiksies piekrist varai vai iluzorajai
varai. Jo tā ir iluzora.
Mēs esam brīdī, kad mēs esam nonākuši krustcelēs. Kad
cilvēcei ir atkal dota iespēja piecelties kājās. Tā ir sapratne par mūsu
pasaules realitāti.
Aiz dūmu aizsega un ilūzijām, kas mums tiek pasniegtas un
kurām liek ticēt. Vecais ceļš uz laimi un panākumiem, filmā Oza Zemes burvis
(Wizard of Oz). Viņiem šķiet, ka darīšana ir ar visvarenu spēku. Kad viņi
palūkojās aizkulisēs, tur bija vecs vecis, kuram varas nebija nemaz.
Šis kults ar savu spēku un ietekmi pārliecina lielāko
sabiedrības daļu, ka tam ir vara. Kulta spēks slēpjas mūsu piekrišanā kulta
iluzorajai varai.
Nu mums ir iespēja ieraudzīt, ka esam noburti, un lauzt
šo prāta burvestību. Un redzēt aizkulises. Un mēs ieraudzīsim, ka tam nav
nekādas varas, tiklīdz mēs pārstājam pakļauties. Es vēlos, lai tas tā notiek, un
es arī zinu, ka tas tā var notikt. Pēdējo pāris nedēļu laikā visā pasaulē šis
nobūrums tiek lauzts.
Un tajā pašā laikā kults ir nometis savu aizsegu, tas ir
ienācis istabā, kur mēs to varam redzēt. Un vai zini, kas ir noticis? Durvis
kultam aiz muguras ir aizcirtušās. Šī jau ir spēle citā līmenī.
Es teikšu tā. Es esmu sekojis līdzi šiem cilvēkiem un
kultam 30 gadus, veltot tam visu savu laiku. Esmu redzējis, ko viņi dara. Esmu
redzējis viņu rīcību. Esmu redzējis viņu satriecošos un šokējošos psihopātijas
līmeņus.
Un zini ko? Es no viņiem nebaidos. Pat ne kripatas. Jo es
esmu daudz spēcīgāks par viņiem, un viņi to ļooti labi zina. Es neesmu te
nācis, lai ciestu neveiksmi. Un es to nepieļaušu. Jo man ir apziņas līmenis un
ikvienam, kurš skatās vai lasa šo, ir tieši tāds pats apziņas līmenis, ja vien
viņi atvērtu tam savu prātu.
Tas apziņas līmenis tur ir. Tās ir viņu tiesības, viņu
patiesais es.
Taču šis kults ir tik ierobežots savā uztverē un savā
spējā lietas īstenot. Ko viņi ir izdarījuši, esot tik ierobežoti, es atkārtoju
- viņi ir tik ierobežoti!
Vienīgais veids, kā viņi var kontrolēt cilvēci, ir
ieliekot cilvēci vēl mazākā kastītē, nekā viņi paši atrodas. Tikai tā viņi ir
tikuši tik tālu.
Kad cilvēce izkāps ārā no šīs kastes un apjēgs savu
patieso identitāti, kas ir bezgalīgas apziņas stāvoklis! Šie kulta stulbeņi
tādi nav. Tādā gadījumā viņi ir kastē.
Mēs esam paplašināta apziņa krietni ārpus kastes sienām.
Un pret to viņi ir bezspēcīgi. Viņiem ir svarīgi mūs ielikt mazākā kastē nekā
viņi paši atrodas. Tieši to viņi ir izdarījuši. Un bez tā viņi nevar to
izdarīt.
Līdzko mēs atvērsim acis, tad atvērsies mūsu prāti un
mūsu sirdis. Cietuma sienas, burbuļa sienas, kastes sienas - sauc kā gribi - vienkārši
izplēn. Un mēs kļūstam par mūsu patieso spēku, kas mēs arī esam. Visi mēs! "Jā,
tu, Etela, veikalā pie kases! Arī Tu!" Visi!
Viņi mūs ir kontrolējuši, bloķējot mūsu patiesā es
izplešanos un izaugsmi. Un ieslēguši mūs burbulī, kurā mēs visu uztveram tikai
ar mūsu 5 maņām. Mēs identificējam sevi ar piekārtām etiķetēm, mēs sevi
identificējam ar mūsu dzīves notikumiem, ar rasi, orientāciju utml. Tās ir
tikai dažādas pieredzes. Un viņi tur mūs burbulī. Un mēs domājam, ka tas ir
viss, kas ir. Un tā - mēs esam burbulī, bet viņi ir tikai mazliet lielākā
burbulī. Un tāpēc viņi var kontrolēt.
Kad mēs apzināsimies mūsu patieso būtību, to, ka esam
apziņa, bezgalīga un mūžīgi pētoša apziņa, kas gūst īslaicīgu pieredzi vārdā
"cilvēks". Un mēs pieslēdzamies šim bezgalīgajam radošumam, spēkam un
atveram mūsu sirdis.
Kad tu atver savu sirdi, tā nav tikai tāda: "Es tevi
mīlu, dārgumiņ" t.s. diskotēkas mīlestība. Es te domāju patiesu mīlestību
tās bezgalīgajā un beznosacījumu izpausmē. Tas, ko tu dari, tu pieslēdzies
tādam apziņas līmenim, kurā neeksistē kas tāds, kas ir cilvēces kontroles pašos
pamatos. Tajā neeksistē bailes.
Es esmu unikāla izpausme tam, kas ir, ir bijis un jebkad
būs. Es turpināšu pētīt un izzināt vēl un vēl, jo šī ir tikai īsa pieredze. No
kā gan te būtu jābaidās? Ne no kā! Kad tu zaudē bailes, tu dari to, ko zini,
kas ir pareizi. Neuzdodot jautājumu, jo tās ir bailes, kas uzdod jautājumu. Es
zinu, ka šis ir tas, kas man ir jādara.
Kad tu atveries un nostājies pāri bailēm, tad tu sev
nemaz nejautā par sekām, tu vienkārši dari to, ko zini par pareizu. Un zini ko?
Visvairāk kultu biedē tieši tas. Kultu biedē bezbailīgi cilvēki, jo bailes ir
viņu kontroles valūta. Ja cilvēkos nav baiļu, tad kults zaudē savu kontroles
instrumentu.
Tieši tāpēc man ir lielāka vara nekā viņiem.
Jo zini ko? Viņi ir baiļu pārņemti, aprīti. Un viņu
lielākās bailes, jo tādā gadījumā spēlei pienāk beigas, ir cilvēces atmošanās
tam, kas, pie velna, patiesībā notiek un kas reāli visu kontrolē. Viņi spēj
kontrolēt tikai tad, kad populācija ir neziņā par to. Kad mēs to apjēgsim, viņu
spēlītei būs beigas. Un tāpēc man ir lielāka vara nekā viņiem, un viņi to zina.
Katram no mums ir lielāks spēks nekā viņiem. Noliec malā
bailes, pārstāj uztraukties par sekām, tad mēs redzēsim, kam ir īstā vara. Un
tā nav šiem psihopātiem. Taču bailes paralizē tik daudz cilvēku, jo cilvēki
raizējas par tūlītējām sekām. Tā ir mentalitāte, par ko es runāju jau 30 gadus.
Pastāv dažādi iemesli, kādēļ cilvēkiem nedarīt to, kas
būtu jādara. Un tas viņus aptur. Bet šobrīd esam tieši tik tuvu, lai to atklātu
un teiktu: "Te nekā nav. Man nav iemesla baidīties." Jo es šeit esmu
kā bezgalīga būtne un bezgalīga apziņa, tāpēc - panāc tik šurp! Un tad mēs
apjēgsim, ka viņiem nav vara.
Kādas būs sekas, ja es neturpināšu akli piekrist šai
varai?
Uzdod sev arī citu jautājumu.
Kādas būs sekas, ja es turpināšu klausīt tam, ko man
diktē?
Sekas tam, ja turpināsi pakļauties, būs neizsakāmi
lielākas nekā tad, ja neturpināsi pakļauties.
Kad cilvēki atlaiž bailes, ieskaitot bailes no nāves, kas
vienkārši paralizē tik daudz cilvēku. Bailes no nāves? Nav tādas nāves! Tā ir
tikai uzmanības rakursa maiņa. Tā ir nāve. Un mēs esam nebeidzama apziņa.
Līdzko tu atlaid bailes, kas tevi var apturēt? Kas kontrolēt? Uzspiest savu
gribu? To dara caur bailēm. Ja to nav, tad neko nevar izdarīt. Tāpēc- dod tik
šurp! Mani tas nebiedē. Un zini ko? Nekad arī nebiedēs.
Kaut kāda iemesla dēļ man galvā izskrēja epizode no
filmas Star Trek. To oriģinālo ar Viljamu Šatneru. Tur bija citplanētiešu
būtne, kas terorizēja Starship Enterprise. Tā barojās no viņu pašu naida un
bailēm. Kad kapteinis Kērks to saprata, filmas pēdējā ainā viņš teica: "No
tā viņi pārtiek!" Visi sāka smieties un priecāties. Un citplanētieši
nomira viņu acu priekšā. Visi redzēja, ka no tiem paliek pāri tikai sīki un
maziņi insekti, kas pamuka uz visām pusēm.
Vislabākā lieta par bailēm ir tā, ka mūs vajag sašķelt un
pārvaldīt. Tā viņi mūs iedala pēc rases, pēc orientācijas, pēc politiskajiem
uzskatiem, un pēc vēl viskautkā.
Ja vien mēs spētu atrast mieru, lai būtu mierā ar to, ka
citiem ir citāds viedoklis nekā mums. Tad pirmās rindas kritīs. Un tad mēs
ieraudzīsim, ka vienalga, vai tu esi žīds vai musulmanis, vai transseksuālis, vai
melns, vai balts, vai vienalga kāds - tās ir tikai dažādas pieredzes vienai un tai
pašai bezgalīgajai apziņai. Tie ir tikai dažādi uzmanības rakursi.
Tajā apziņas stāvoklī, mēs visi esam viens. Un galvenais
ir tas, ka tu tici tam, kam tu vēlies ticēt. Bet neuzspied to nevienam citam.
Man nav svarīgi, kam cilvēki tic, man nav svarīgi, ko viņi
domā un kādi ir viņu uzskati. Man kļūst svarīgi tad, kad viņi vēlas savu
viedokli uzspiest citiem. Tajā brīdī sākas problēma.
Kāpēc es nevaru sēdēt kopā ar musulmani un žīdu, un
kristieti, un hinduistu un nepiekrist viņu uzskatu sistēmām? Un tik un tā, mēs
varam draudzīgi sarunāties. Nav vajadzības konfliktam. Nav vajadzīgs kautiņš.
Es tev varu nepiekrist, bet mana nostāja var būt: "Tas ir ļoti
interesanti, ko tu saki, pāris lietas ar mani rezonē..." Bet es pavisam
mierīgi varu nepiekrist tavai uzskatu sistēmai. "Bet tik un tā, iedzersim
tēju un parunāsim, labi? Jauki tevi satikt. Parunāsim citreiz."
Konflikts nav vajadzīgs. Konflikts rodas un "šķel un
valdi" rodas tad, kad katrs no tiem cenšas uzspiest savus uzskatus
pārējiem vai man. Tad sākas konflikts.
Svarīgs priekšnoteikums tam, lai cilvēki apvienotos - ir
jābūt mierā ar to, ka cilvēkiem var būt dažādi viedokļi. Jo mēs esam izpausmes visam
tam, kas ir, ir bijis un jebkad var būt.
Ko es ar to domāju? Mēs esam visu iespējamību izpausmes.
Visam tam, kas ir iespējams. Ko, pie velna, tad mēs darām, uzstājot, ka
ikvienam ir jāpiekrīt manai taisnībai, kas arī ir tikai varbūtība.
Mums ir darīšana ar visu iespējamo. Mums par to būtu
jāpriecājas. Īsta dažādība! Nevis tikai ilūzija ar balsi. Mums būtu jāpriecājas
par īstu dažādību. Un jāgodina unikalitāte un spontanitāte, tie dažādie veidi
un redzes leņķi, kā uz visu skatīties. Mums tas būtu jāgodina un par to
jāpriecājas. Tā mēs mācāmies viens no otra.
Bet kad tu pie sevis domā: "MAN IR TAISNĪBA" Tāda
šobrīd ir pasaules mentalitāte. To arī diriģē un nosaka piramīdas 1%. Tāpēc arī
miljardieri to finansē. Tādi kā Soross. "Man ir taisnība!" Un, ja jau
man ir taisnība, un tavs viedoklis ir citādāks, tad tu noteikti kļūdies! Un, ja
tev nav taisnība, kāda nozīme tam, ka tev nav runas brīvība - tev tāpat nav
taisnība. Vai ne tā?
Bet kad mēs sakām, ka katram ir tiesības uz savu
viedokli, ka katram ir tiesības uz savu redzējumu, un nav tāda, kuram vienmēr
ir taisnība, un nav tāda, kuram vienmēr ir netaisnība. Tas atkarīgs no mūsu
skatījuma plašuma. Kad mēs to pasakām, mēs esam mierā. Mēs varam nepiekrist
cita pasaules redzējumam un būt perfektā savstarpējā harmonijā. Vienalga kādi
mēs esam, kādas ir mūsu vainas un atšķirības, kas tiek lietotas, lai mūs
šķeltu.
Kults ikvienu no mums tur stobra galā. Vai tu to tagad
redzi? Hinduisti atrodas pašizolācijā, kristieši ir pašizolācijā, jūdaisti ir
pašizolācijā! Labrīt! Lai šis kļūst par laiku, kad ieraugām maldus un farsu, par
to, ka esam pieļāvuši, ka mūs šķeļ un pār mums valda, sadalot mūs ticībās un
liekot mums noticēt: "Man ir taisnība!" un tāpēc nevienam nav
tiesības uz citādāku viedokli nekā man.
Tā kults darbojas. Pretstatī dažādas grupas, sarīda karā
vienu pret otru.
Bet, ja mēs paceltu galvas uz augšu, tad apjaustu, ka
visas auklas tur vienas un tās pašas rokas. Kamēr mēs šeit apakšā karojam.
Apvienojamies! Ieraugām, kas patiesībā notiek un kurp tas
viss ved. Un pārtraucam būt šķelti un valdīti. Mēs tajā esam visi kopā, un mēs
kopā tiksim no tā ārā.
Katram no mums ir jāpieņem lēmums un jādara tas, ko viņš
jūt. Un tas ir tieši pretēji tam, ko saka jebkurš valdības cilvēks, kults, jebkura
valdība vai korporācija.
Viņi visi saka KO tev darīt: "Dari šo! Un tieši
tāpēc!" jo man ir taisnība.
Bet Deivids Aiks saka: "Dari, ko jūt tava
sirds." Dari to, ko jūti par pareizu. Dari to, ko zini par pareizu. Un tu
sniegsi unikālu ieguldījumu, jo tieši tāds tu esi - unikāls. Ir jādod savs
ieguldījums, lai no šī izkļūtu.
Bet pakļaušanās nav variants, jo tieši pakļaujoties mēs
šeit nonācām.
Bet mēs visi esam lieliski. Mēs visi esam vareni.
Vienkārši daudzi to ir aizmirsuši. Un domā, ka viņi ir Etela pie kases vai Bils
lielveikalā. Nē, nē. Tā ir tikai tava pieredze, draugs.
Tu esi viss, kas ir, ir bijis un jebkad var būt. Viss tas
spēks un radošums, visa tā izpratne un zināšana gaida tevi, kad tu atvērsi tai
savu prātu, kad tu izlauzīsies no 5 maņu ilūzijas burbuļa. Tad tu sapratīsi, ka
neesi tikai Etela pie kases vai Bils lielveikalā. Tajā brīdī šī pasaule
mainīsies veidos, kādos mēs pat nevaram iedomāties.
Es turpināšu dalīties ar šīm ziņām, es nezinu nevienu
citu veidu… Mani nesīs ārā, un es vēl turpināšu to visu stāstīt. Neviens man
nespēs aizvērt muti.
Kādas noslēdzošās domas? Ja nu vienīgi tas, ka šī ir
brīnišķīga iespēja mums ieraudzīt to absurdu, kā mēs šeit nonācām. Un apjēgt,
ka mums ir jāmaina virziens. Un ... mēs no tā izkļūstam ārā.
Cilvēki jautā, kādi ir risinājumi? Mēs slīkstam
risinājumu jūrā, un risinājumi noved pie vēl vairāk problēmām. Un tā tas viss
turpinās. Vislabākais veids, kā risināt problēmu, ir likvidēt tās cēloni. Var
atrast risinājumu problēmai un tas novedīs pie kaut kā cita un tas - pie vēl
citas problēmas.
Vai arī tu vari paskatīties, kāpēc problēma rodas un
likvidē tās cēloni. Kad tu likvidē problēmas cēloni, tad problēmai IR jāizzūd.
Tai ir jāizzūd! Ja izzūd cēlonis, tad izzūd arī pati problēma.
Pakļaušanās varai, varas iluzorajam spēkam, ir cēlonis
tam, kā mēs šajā situācijā nonācām. Un risinājums nav "Dari to, dari šito!
Cīnies ar to, cīnies ar šito!"
Bet tā vietā - beidz pakļauties varas ilūzijai. Pārtrauc klausīt
tam, ko tev liek darīt, ja tu zini, ka tas nav tas, kas tev būtu jādara, ko tev
saka iluzorā vara.
Un tad problēma jeb ilūzija par to, ka kādam citam pieder
vara, ir zudusi. Un pasaule ir mainījusies. Šodienas pasaule ir varas un pakļaušanās
manifestācija. Nekas vairāk. Nekad nav bijis tik ekstrēmi kā tagad.
Atbrīvojies no cēloņa, un problēma pazūd.
Un tad tas būs kults, kas stāvēs rindās, lai pirktu
tualetes papīru. Ar nepacietību gaidu šo brīdi.”
Mūsu
katra individuāla transformācija maina pasauli
Paldies, Deivid Aik!
Ieraksti sagatavoti izmantojot LondonReal materiālus
