Cilvēki
vēlas dzirdēt tavu viedokli! Cilvēki
vēlas dzirdēt patiesību!
Ieraksts
#18
“Ko
darīji tu, kad ieviesa globālo fašismu?” Ko darīt? Kāda izeja?
Es tagad vēršos pie tevis, vēršos pie raidstacijām,
vēršos pie ikviena, kurš to labprātīgi pieņem, es vēršos pie likumsargiem. Tavs
bērns kādu dienu tev jautās:
"Tēt, ko tu darīji, kad ieviesa globālo fašismu? Un
kad iznīcināja ekonomisko sistēmu? Tagad mums jādara viss, ko saka valsts, vai
arī mēs nesaņemsim mūsu ikmēneša žēlastību. Ko tu tad darīji, Tēti?"
Sabiedrība teiks: "Es vienkārši sēdēju malā,
mīļumiņ."
Žurnālisti teiks: "Es palīdzēju to ieviest, mīļumiņ,
melojot sabiedrībai."
Likumsargi: "Es ar varu to ieviesu, mīļumiņ."
Vēlu veiksmi šādās sarunās, sasodīts! Ar saviem bērniem
un mazbērniem, kad tu saskarsies ar faktiem un realitāti par to, kas patiesībā
notiek.
Zini, es pateikšu šo likumsargiem: “Ir daudz inteliģentu,
patiesu un krietnu cilvēku likumsargu vidū. Bet tajā pašā laikā ir tādi, kas ir
vienkārši grandiozi garīgi atpalikuši un absolūti psihopāti, kuriem šis viss
šķiet lieliski!”
Es saku krietnajiem, inteliģentajiem, patiesajiem policijas
likumsargiem šajā valstī: "Jūsu bērniem un mazbērniem būs jādzīvo tajā
pasaulē, ko jūs ar spēku ieviešat tagad!"
Tas pats arī militāristiem. "Nāciet un karojiet par
savu zemi! Mēs ļausim jūsu ģimenēm mājās dzīvot sūdīgos apstākļos. Jo mēs par
jums rūpējamies."
Jūs ar spēku ieviešat likumus ne tādēļ, lai aizsargātu
sabiedrību, bet lai aizsargātu un ar spēku ieviestu to, ko grib kults, kas liek
psihopātiem izskatīties pēc Mātes Terēzes.
Ko jūs darāt?
Paskatieties saviem bērniem un mazbērniem acīs?
Un pasakiet man, ka jūs turpināsiet ieviest fašistu
tirāniju, kas ievilinās lamatās jūsu bērnus tikpat, cik visus pārējos.
Novelciet formas tērpu, atstājiet likumsargu rindas. Un
pasakiet man tagad, kā jūtaties par to, ko darījāt līdz šim? Tagad jūs esat
upuri un pakļauti tam, ko paši darījāt iepriekš. Jūs nevarat atrunāties, ka pie
vainas psihopāti, ka pie vainas garīgi atpalikušie formas tērpos.
Bet mēs varam apelēt pie lielā skaita krietno, rūpīgo,
patieso cilvēku likumsargu rindās. Ko Tu dari, uzspiezdams fašismu?
Mēs esam krustcelēs. Tas nav manā ziņā cilvēkiem teikt,
ko darīt. Mans uzdevums ir norādīt sekas tam, ja neizkustināsi pakaļu, ļaujot
saujai psihopātu un idiotu (tāda nu ir dinamika) iznīcināt tavu nākotni,
iznīcināt tavu iztikas avotu, iznīcināt tavu bērnu un mazbērnu nākotni. Turpināsi
sēdēt un pirst dīvānā, un tā būs absolūta realitāte.
Ko tu vari zaudēt? Ko var zaudēt? Lielākā daļa cilvēku
jau tagad ir visu zaudējuši.
Tad ko tu vari zaudēt? Ja tu nonāc aci pret aci ar
armiju, kas nāk tev pretī. Ja tev būs vieta kur skriet, tu visdrīzāk skriesi. Armija
ir kā salīdzinājums kultam un visām viņu nolādētajām iestādēm. Bet, ja tev aiz
muguras ir krauja, un ir tikai viena izeja? un tā ir tieši uz priekšu cauri
armijai- ko tu darīsi? Nav kur bēgt. Tu nostājies un saki: "Mēs to
nepieļausim. Tu gribi, lai es daru to un šito? Es to nedarīšu.”
Ja tev nav kur bēgt, tad tev nav ko zaudēt.
Zini, kas ir noticis tā rezultātā? Pašizolācijas
rezultātā? Cilvēcei vairs nav kur bēgt.
Vai tu to tā vienkārši pieļausi? Vai tu ļausi saujai
cilvēku to nodarīt? Vai arī teiksi: "Es to nepieļaušu."
Es pateikšu, ko es daru. Es eju ārā jebkad, kad vien es
vēlos. Tad, kad es vēlos. Es neeju nevienam tuvumā. Jo, lai arī es uzskatu, ka
tie ir vieni lieli meli, es cienu viņu tiesības un uzskatus, ka pastāv kaut
kādas briesmas. Tāpēc es neeju nevienam tuvumā. Es arī negribu iet tuvumā. Man
ir labi pašam ar sevi. Es izeju no mājām, nevienu neredzu, iekāpju mašīnā, un
aizbraucu uz laukiem. Un es staigāju. Nevienu neredzu. Neviena cilvēka nav manā
tuvumā. Eju atpakaļ, iekāpju auto un braucu mājās. Izkāpju no auto, ieeju
dzīvoklī. Nevienu tā arī neredzēju. Man to ir atļauts darīt, saskaņā ar šiem
psihopātiem un idiotiem, vienu reizi dienā. GBR tā ir, vai ne?
Es esmu teicis: "Atsūtiet man cilvēku formas tērpā.
Vienalga kādā klauna tērpā. Atsūtiet man kādu tumšajā uzvalkā. Ja viņi man
varēs izskaidrot, kā es darot to, ko tikko aprakstīju, kaut 10 reizes dienā,
nodarīšu kādam ļaunumu. Pat pēc jūsu smieklīgajiem izolācijas kritērijiem. Tad
es to pārstāšu darīt."
Bet viņi nekad to nespēs izdarīt, jo tās visas ir pilnīgas
un absolūtas muļķības. Pat pēc viņu absurdajiem kritērijiem. Bet tu drīksti
iziet ārā tikai vienreiz! Tas jau parāda, par ko patiesībā ir runa. Tas nav par
veselību. Tas ir par kontroli. Tas ir par kontroles plānu, kura aizsākums meklējams
neticami tālā pagātnē, un kas tagad virzās uz savu piepildījumu.
Savās grāmatās esmu to detalizēti aprakstījis, šis seni
modernais plāns, jo tas nav nekas jauns, tas tikai šobrīd sasniedz beigu
sākumu.
Un gandrīz 8 miljardi cilvēku, 66 miljoni Lielbritānijā.
Bet cilvēku daudzums, kuri ievieš pašizolāciju- niecīgs.
Man šķiet, ka es redzu izeju. Mums pašiem būtu jāpieņem
lēmumi, balstoties uz mūsu pašu zināšanām, uz mūsu pašu izpēti, mūsu pašu
intuīciju par to, kas ir pareizi.
Teikšu tā. Mēs šajā situācijā nonācām, pakļaujoties un
piekrītot varai. Šīs varas spēks slēpjas mūsu pieņēmumā, ka varai ir vara. Ja mēs
šajās nepatikšanās iekļuvām, piekrītot varas iluzorajam spēkam, tad kāds ir
risinājums?
Atteikšanās tā darīt.
Un tad mēs redzēsim, kam ir īstā vara. Un tā nepieder
tiem dažiem.
Es sev neatvēlu laiku, lai satrauktos par to, ka tas, ko
esmu runājis 30 gadus tagad sāk piepildīties. Jo tas vienkārši ir lieks
enerģijas patēriņš. Es vienkārši eju uz priekšu. Un es redzu sudraba maliņu
katram mākonim. Es visus šos 30 gadus, ejot cauri apsmieklam, ņirgāšanai un
nicinājumam, apzinājos, ka situācijai ir jānonāk TIK sliktā stāvoklī, lai gana
daudz prātu spētu fokusēties uz to, ka šī pasaule nav tāda, kādu viņi to
iedomājas, un to nepārvalda tie spēki, kurus viņi iedomājas valdām.
Es šo redzu ne tikai kā briesmas, kas tās noteikti ir, es
to redzu kā brīnišķīgu iespēju. Jo cilvēki, bet ir arī izņēmumi, ir paši
pieļāvuši to, ka kļūst par programmām, kuri vienkārši ir sevī nolieguši spēju
patstāvīgi un brīvi domāt.
Bet ir arī daudz cilvēku, kuru pasaules uztvere pēdējo
nedēļu laikā ir mainījusies. Viņi ir sapratuši, ka nedrīkst tā vienkārši plūst
pa veco straumi. Viņi redz, ka saujiņa cilvēku valda pār pasauli un tuvina to
ļaunpilnam galam, jo viss tagad notiek viņu acu priekšā.
