1. Jāņuguns iedegšana
2. Vainagu vīšana
3. Siera un alus gatavošana un baudīšana
4. Kaimiņu apmētāšana ar Jāņuzālēm
5. Jāņuguns iededzināšana augšā jeb «Pūdeles» dedzināšana
6. Ugunsrata laišana no kalna
7. Nakts pelde
8. Plostu dedzināšana
9. Vārtīšanās rīta rasā
(Jurģis Baumanis, TVNET 21. jūn. 00:00 )
Naktī no 20. uz 21. jūniju notiek vasaras saulgriežu svinības
(astronomiskās vasaras iestāšanās 21. jūnijā plkst. 13:51). Šajā dienas un tumsas pārejas posmā visilgāk virmo gaisma un ir visīsākā nakts. Pēc latviešu tradīcijām šajā dienā tiek veikti vairāki rituāli, lai atbrīvotos no visa vecā un sliktā. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks. Turklāt šo dienu arī sauc par auglības dienu.
Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts atklāj deviņus rituālus, kas jāveic vasaras saulgriežos.
Par to, ka Jāņus parasti svinam pāris dienas vēlāk, ir kristīgās baznīcas nopelns, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā. Kopā ar Kristus un Marijas dzimšanas dienu tā ir vienīgā, ko atzīmē liturģiski. Šo svēto īstie dzimšanas datumi nav zināmi, un «dzimšanas dienas» dažādu kristīgo apvērsumu dēļ baznīca fiksējusi noteiktos datumos. Tā arī Jāņa Kristītāja dzimšanas diena sasaistīta ar ļoti seniem un harmoniskiem mūsu tautas kultūras svētkiem.
Svinēt Jāņus varam visu nedēļas nogali. Lūk, deviņi rituāli, ko varam izmēģināt kādā no gaišajām naksniņām:
1. Jāņuguns iedegšana.
Saulei rietot, jāiededzina ugunskurs, kam jādeg līdz pat rītausmai, skaidro Kapusts. Veidojot Jāņugunskuru vēlams izmantot veco malku. Viņš piebilst, ka mūsdienās ir populāri ugunskura pamatni ieklāt ar papardēm, bet virs: vecos Jāņu vainagus.
Vainagu dedzināšana nozīmē atbrīvošanās no vecā un tā atstāšana ārpus sevis. Savukārt paparžu izklāšana nozīmē saskarsmi ar viņsauli jeb pazemi.
2. Vainagu vīšana.
Folkloras pārzinis norāda, ka vainags ir auglības simbols. Sievām zāļu vainagi simbolizē sievišķo dabu, bet vīriešiem ozollapu vainagi vīrišķo. Viņš norāda, ka vainags ir arī sargājošs, jo tieši Jāņu dienā visi vārti uz visām pasaulēm esot vaļā.
3. Siera un alus gatavošana un baudīšana.
Vēlams Jāņos uzsiet sieru un uzbrūvēt alu. Kapusts pauž, ka Jāņi ir auglības un mīlestības svētki. Siers esot sievišķais ēdiens, jo sieviešu pārziņā ir govju slaukšana un siera gatavošana, bet alus vīrišķais. Vīrieši apstrādā laukus, sēj labību, miežus. Pēcāk to novāc un veido alu. Alus un siers ir divi arhitipiskie elementi: sievišķais un vīrišķais.
4. Kaimiņu apmētāšana ar Jāņuzālēm.
Līgotājiem jāiet pie saviem kaimiņiem, tie ir jāaplīgo un jāapmētā ar Jāņuzālēm.
«Apmētāšana ar Jāņuzālēm ir līdzīgs process kā Lieldienās pēršana ar pūpoliem vai Ziemassvētkos ar egļu zariem,» stāsta folkloras biedrības priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka tā esot kontakta maģija. Šādas izdarības zāļu spēku nogādā cilvēkiem.
5. Jāņuguns iededzināšana augšā jeb «Pūdeles» dedzināšana.
Ap pusnakti ceļ gaisā iededzinātu kārti, kas ir apvīta ar ozollapu vītni. Šis rituāls apzīmē Jāni. Pēc tradīcijām, tas nozīmē pasargāšanos no nelaimēm. Kapusts skaidro: jo kārts ir garāka un uguns deg augstāk, jo lielāka platība tiek apgaismota ar svētā Jāņa liesmu. Tādējādi arī lauku zeme iegūst labāku auglību.
6. Ugunsrata laišana no kalna.
«Ratu apsien ar salmiem, ielej vai apsmērē ar degošu vielu, un nakts melnumā, ap diviem, to aizdedzina un ripina no kalna lejā,» vēsta folkloras biedrības vadītājs.
Rata ripināšana no kalna nozīmē apaugļošanu un zemes svētību. Tajā pat laikā tas rituāls nozīmē saules došanos lejup jeb dienas gaisma ar katru dienu kļūs īsāka.
Agrāk, izgatavojot šo ratu, izmantoja vecos zirga ratu riteņus. Tomēr mūsdienās šāda veida rati ir deficīts, tāpēc pārsvarā izmanto pļaujmašīnas vecos riteņus vai kādus citus. Galvenais, lai tie būtu pietiekami smagi, atklāj Kapusts. Viņš skaidro, ka svarīgākais, lai rats noripo līdz kalna pakājei, kaut vai ar vairākiem ripināšanas piegājieniem.
7. Nakts pelde.
Pēc ugunsrata dedzināšanas jāiet peldēties. Šo rituālu parasti veic vēlā nakts stundā. Šis rituāls palielina cilvēka skaistumu un veselību.
8. Plostu dedzināšana.
Plostu izgatavo no nelieliem koka sprunguļiem, tā, lai tas turētos virs ūdens, norāda Latvijas folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts. Viņš atklāj, ka virs plosta jāliek vairāki degoši skaliņi, reizēm arī Jāņu vainagu labākam izskatam. To parasti ielaiž upē pirms nakts peldes.
«Ūdens skaitās kā pirmatnējā viela, kad pasaule tika radīta. Līdz ar to uguns iekuršana ūdenī ir jaunas pasaules radīšana. Līdzība ir ar Jaunā gada salūtu, kad šaujam to gaisā un pavadām veco gadu,» uzskata saulgriežu pārzinis.
9. Vārtīšanās rīta rasā.
Sagaidot saullēktu, jāiet vārtīties rīta rasā. Tādējādi saglabāsiet jaunību, skaistumu un veselību.
(Jurģis Baumanis, TVNET 21. jūn. 00:00).
