Lieni bērnībā atstāja tētis. Viņa bija ļoti pieķērusies. Tas bija ļoti sāpīgi un smagi. Tas radīja neuzticību cilvēkiem (dzima programma). Viņa iet pie psihoterapeita, bet nekas nemainās.
Viņa netiek pie emocijām un pieredzes, jo priekšā ir liela siena. Viņa loģiski saprot, ka vīrieši viņas dzīvē nav tētis, bet programmu tas nemaina.
Un ik pa laikam Liene tomēr spēj mazliet vairāk atvērties kādam. Un tik sāpīgi notiek, kad viņa tiek atstāta.
...
Viņa netiek pie emocijām un pieredzes, jo priekšā ir liela siena. Viņa loģiski saprot, ka vīrieši viņas dzīvē nav tētis, bet programmu tas nemaina.
Un ik pa laikam Liene tomēr spēj mazliet vairāk atvērties kādam. Un tik sāpīgi notiek, kad viņa tiek atstāta.
...
Terapijas laikā cilvēki aktīvi cenšas tikt klāt apspiestiem pagātnes notikumiem un emocijām. Taču tas ir ļoti grūti. Jo viņi tikai iztēlojas, atceras tos notikumus. Viņi nepiedzīvo tos atkal.
Prāts un zemapziņa jūt atšķirību. Un atcelt programmu tu vari tikai tad, ja patiesi atrodies tajā pašā slānī, kurā biji, kad to izveidoji.
Tāpēc, vienīgais brīdis, kad Liene spēj sevi pārprogrammēt, ir brīdis, kad viņa tiek atstāta. Kad viņai ir patiesas šīs emocijas. Un saikne ar šo slāni.
Un visums to zin. Viņas zemapziņa to zin. Katru reizi, kad viņa vēlas sākt uzticēties cilvēkiem vairāk (pārprogrammēt sevi), viņa neapzinati piesaista cilvēkus, kas viņu atstās.
Tas ir īsākais ceļš uz veselību, ko visums piedāvā. Bet, katru reizi, kad viņa tiek atstāta, Liene tikai vairāk un vairāk noslēdzas. Brīdī, kad viņai beidzot ir pieeja šai programmai, tā vietā lai to atrisinātu, viņa to papildina un padara spēcīgāku.
Tāpēc es aicinu, katru reizi, kad kāds tev rada smagas sajūtas, uz brīdi aizmirsti šo cilvēku un situāciju. Paskaties, ar kuru slāni viņš tevi savienoja. Paskaties, kas ir tie notikumi, kas šajā slānī atrodas. Paskaties programmas. Un izmanto savu iespēju, sakārtot sevī to, ko iepriekš neesi spējis.
Andris Ciekurs
Prāts un zemapziņa jūt atšķirību. Un atcelt programmu tu vari tikai tad, ja patiesi atrodies tajā pašā slānī, kurā biji, kad to izveidoji.
Tāpēc, vienīgais brīdis, kad Liene spēj sevi pārprogrammēt, ir brīdis, kad viņa tiek atstāta. Kad viņai ir patiesas šīs emocijas. Un saikne ar šo slāni.
Un visums to zin. Viņas zemapziņa to zin. Katru reizi, kad viņa vēlas sākt uzticēties cilvēkiem vairāk (pārprogrammēt sevi), viņa neapzinati piesaista cilvēkus, kas viņu atstās.
Tas ir īsākais ceļš uz veselību, ko visums piedāvā. Bet, katru reizi, kad viņa tiek atstāta, Liene tikai vairāk un vairāk noslēdzas. Brīdī, kad viņai beidzot ir pieeja šai programmai, tā vietā lai to atrisinātu, viņa to papildina un padara spēcīgāku.
Tāpēc es aicinu, katru reizi, kad kāds tev rada smagas sajūtas, uz brīdi aizmirsti šo cilvēku un situāciju. Paskaties, ar kuru slāni viņš tevi savienoja. Paskaties, kas ir tie notikumi, kas šajā slānī atrodas. Paskaties programmas. Un izmanto savu iespēju, sakārtot sevī to, ko iepriekš neesi spējis.
Andris Ciekurs
