Baidīties parastam cilvēkam ir dabiski. Taču, gaidot nepatikšanas, tavās smadzenēs «griežas» sliktākais scenārijs, liekot tev rīkoties tā, it kā tas jau ir noticis fakts. Neveiksmes gaidīšana un bailes tās priekšā var kļūt par pašiem lielākajiem šķēršļiem ceļā uz veiksmi un laimīgu dzīvi.
Paskatīsimies uz savām bailēm no Visuma dabas viedokļa. Atceries, viss šajā pasaulē ir enerģija ar noteiktu vibrāciju frekvenci. Piemēram, acs uztver gaismu – noteikta spektra elektromagnētiskās svārstības. Kad izanalizējam informāciju, kuru uztver mūsu redzes orgāns, līdz brīdim, kad tā nonāk mūsu smadzenēs, varam pārliecināties par to, ka šīs vibrācijas nenes sevī nekādu ļaunumu, ne kaitīgumu, tās vienkārši ir vibrācijas.
Taču tad, kad tās uztveram ar savām smadzenēm, mēs sakām: “Es redzu problēmu”. Citiem vārdiem sakot, mēs uztveram augstas frekvences enerģijas, kas sevī nenes nekādas problēmas, lai pēc tam parvērstos par mūsu problēmu.
Tikai piekarot birkas sev un citiem, tu radi labvēlīgus apstākļus problēmām un bailēm. Un tad “Prāts pārdzīvo un smadzenes atceras”, kā raksta neiroķirurgs Vailders Penfīlds savā grāmatā “Prāta mīkla”. Un, vēl. Ir svarīgi saprast, ka visā notiekošajā nav ne stresa, ne laimes.
Cilvēks pats pēc savas brīvas izvēles piepilda notikumus, situācijas un priekšmetus ar saturu.“Faktu nav, ir tikai faktu interpretācija” – reiz teica Nīče. Filosofiskā valodā runājot, cilvēks ir subjekts, kas rada interpretācijas, bet šīs interpretācijas vienmēr būs saistītas ar viņa iekšējo pasauli.
Ļoti bieži mēs viļamies notikumos un lietās, kas pēc tam mums izrādījušās veiksmi nesošas.
Ziniet, labums ir vienmēr – pat neveiksmēs.Paradokss, taču mūsu neveiksmēs arī slēpjas balva – iespēja iegūt pieredzi, kļūt gudrākiem, kļūt par savas dzīves ekspertiem. “Nekas reāls nevar būt draudīgs, nekas nereāls neeksistē. Tajā ir Dieva miers.” – tā teikts grāmatā “Brīnumu kurss”.
Stīvens Pavlina raksta: “Kad tu dzirdi, kādu sakām, ka veiksme, tas ir vienkārši, mūc no viņa pa gabalu, tāpēc, ka viņš tūliņ centīsies tev pārdot kārtējo ideju par to, ka tu ātri vari kļūt stāvus bagāts.
Godīgi sakot, tas ir ļoti grūti – gandrīz neiespējami – būt veiksmīgam tajā, ko tu līdz šim nekad neesi darījis. Taču tas ir lieliski. Saproti to, ka neveiksme un veiksme nav pretmeti. Neveiksme ir veiksmes obligāta sastāvdaļa. Kad tu ciet neveiksmi, tas nozīmē, ka tu veic darbības, un tāpēc tu kļūdies, un tā tu mācies. Un veiksme pienāk dabiski, kā tikko tu iemācies veikt pareizās darbības”.
“Cilvēkā trauksmi rada nevis notikumi, bet viņa skats uz šiem notikumiem” – tā 2000 gadus atpakaļ teica filosofs Epiktēts. Dažkārt pat nelaimes gadījums var kļūt par atmošanās mirkli un jaunas dzīves sākumu, bet mēneši, kas pavadīti, guļot slimnīcas gultā, par vērtīgu dāvanu un iespēju iegūt patiešām “īstu dzīvi”, jo “grūtības rada iespējas”.
Par tavu filosofiju jākļūst sapratnei par to, ka “Viss, kas notiek manā dzīvē, ir labākais, kas varēja notikt”. Ja uzskatām, ka viss notiek uz labu, un tikai tāpēc, lai mums būtu labi, nepaliek vietas stresam. Ja no paša sākuma tu būsi pārliecināts, ka viss beigsies tev labvēlīgi, tu pārstāsi justies, kā maza laiviņa dzīves okeānā.
Lūk, ļoti svarīgs princips tavai personīgajai filosofijai: mana tagadējā situācija ir tieši tā, kas man nepieciešama dotajā brīdī manai personīgajai izaugsmei un attīstībai. Un katrs manas dzīves aspekts ir tieši tāds, kādam tam jābūt. Un ikviena grūtība, ar kuru es saskaros, satur sevī labvēlīgas iespējas, kuras es varu pavērst savā labā.Padomā vēl par ko: cilvēki žēlojas tikai par to, ko paši var izmainīt. Nevienam taču neienāk prātā žēloties par gravitāciju, pat tad, ja pateicoties tai, mēs esam attapušies garšļaukus uz slapja asfalta. Paradokss, bet žēlojamies mēs ne jau tiem, kuri var kaut ko izmainīt: par priekšnieku – sievai, par sievu – draugiem. Pajautā sev: “Kāpēc es visu laiku savu vērtīgo enerģiju tērēju visam tam, kas man vispār nav vajadzīgs?”
Tavs prāts katru dienu sevī pārtin ap 60 000 dažādu domu. Paanalizē, cik no tām veltītas tam, kas tev nav vajadzīgs? Lai atbrīvotos no tām, jautā sev: “Kas man vajadzīgs?” un pārkonstruē tās nolūkā atrisināt problēmu, un tādā veidā izdzēst to no savas apziņas.
Kad mēs sākam “rekonstruēt” savu personīgo dzīvi, šis process atgādina remontdarbus, vai dzīvokļa pārplānošanu..Visapkārt haoss, nākas pieņemt dažādus lēmumus, tikties ar daudz svešiem cilvēkiem… Kad gaisā daudz putekļu un apkārt viss sagāzts un netīrs, ir grūti saglabāt skaidru perspektīvas redzējumu un galamērķi. Nav nekāds brīnums, ka šādos apstākļos tu jūties satraukts un nepārtraukti sev jautā: “Vai es esmu uz pareizā ceļa? Vai bija vērts visu šo uzsākt?”
Bet haoss dabā liecina par izaugsmi, par dinamiku un pārmaiņām. Fiziķi zina, ka sistēma, kas izgājusi cauri haosam, iziet jaunā attīstības līmenī.
Vīndari tev pastāstīs, kā iegūt visizsmalcinātāko vīnu. Lai to izdarītu, augošās vīnogas tiek pakļautas stresam, mērķtiecīgi mitrinot augsni tikai tik daudz, cik nepieciešams izdzīvošanai. izejot caur šīm grūtībām, vīnogas dod viskvalitatīvāko vīnu.
Miljoniem gadu senā pagātnē bailes cilvēkiem signalizēja par to, ka briesmas ir tuvu, ka jābūt gatavam “skriet-cīnīties-bēgt”. Šodien bailes signalizē par to, ka tev jābūt piesardzīgam. Savas bailes ir jāapzinās, jāpieņem un jāiemācās atlaist. Jāpajautā sev, tieši kāds nākotnes tēls mani biedē? Un pēc tam jānomaina šis negatīvais tēls uz pozitīvo. Jo bailes taču radīji tu pats, iedomājoties kaut kādu nākotnes rezultātu.
Kad esi svarīga lēmuma pieņemšanas priekšā, pajautā sev: “Kādas sajūtas šis lēmums manī rada? Cik pareizs tas man šķiet? Ko priekšā saka mana intuīcija?” Neveiksminieki baidās no neveiksmēm, tāpēc arī ir neveiksminieki.Un atkal, paradokss ir tajā, ka visveiksmīgākie ir tie cilvēki, kuri cietuši visvairāk neveiksmju, jo viņi dara vairāk kā citi, un pieņem vairāk lēmumus. Tomass Džons Votsons, IBM izpilddirektors un radītājs, reiz teica žurnālistam: “Ja tu vēlies ātri būt veiksmīgs, tad tev divreiz vairāk jāsastopas ar neveiksmēm. Veiksme guļ otrā to pusē.”
Veiksmīgi cilvēki vienmēr pozitīvi izturas pret problēmām, viņiem piemīt tā tipa domāšana, ko sauc par “orientāciju uz risinājumu”. Viņi lielāko daļu sava laika domā par risinājumu. Savukārt neveiksminieki visu laiku domā par problēmām un radušamies grūtībām. Orientējoties uz risinājumu, veiksmīgi cilvēki pastavīgi meklē veidus, kā iziet no krīzes, veidu, kā pārvarēt problēmas un apiet tās. Cilvēki, kas orientēti uz problēmām, pastavīgi runā par grūtībām, par to, kas ir to iemesli, cik ļoti viņi ir nelaimīgi un cik grūti viņiem dzīvot.
Atsķirībā no tiem, uz risnājumu orientēti cilvēki uzdod jautājumu: “Ko es vēl varu izdarīt?” – un rīkojas.
Cilvēka attīstības būtība ir ļoti vienkārša, un tai ir trīs stadijas: – piedzīvotā pieredze, – mācības gūšana no pieredzes, – un attīstība, pateicoties šai pieredzei.Kā tikko mēs izprotam šīs mācības, pārstājam vainot citus, uzņemamies pilnu atbildību par savu dzīvi, mainās mūsu attieksme pret sevi un mēs attiecībā pret apkārtējo pasauli sākam vibrēt savādāk, pievelkam savā dzīvē pavisam citus stāvokļus un cilvēkus. Uz neveiksmi vajag paskatīties kā uz pieredzi, saņemt no tās mācības, kļūt gudrākam, koriģēt savu kustību un kustēties tālāk. Vērtē savas neveiksmes kā rezultātu, kuru var uzlabot.. Jo pat no visskābākā citrona var pagatavot limonādi!
Viens no veiksmes likumiem vēsta, ka: nav svarīgi, no kurienes tu nāc, ir svarīgi uz kurieni tu ej.Fizikā ir koncepcija, kas pazīstama ar nosaukumu Heizenberga nenoteiktības princips. Vienkāršiem vārdiem runājot, tā jēga ir tajā, ka tad, kad skaties uz kaut ko no cita redzes leņķa, šis priekšmets sāk mainīties, it kā pielāgojoties vērotājam. Citiem vārdiem sakot, vērojot kaut ko, tu noteikti to maini (piemetināšu – lūk, tev arī iemesls tam, ko mēs saucam par “noskaudumu” vai “ļaunu aci”)
Tātad, pat vienkārši vērojot šo pasauli, mēs to mainām, bet izmaiņas tajā notiek tikai tad, kad mainās pats vērotājs, bet ne novērojamais objekts.Paskaties uz notikumu, kas sākumā šķiet slikts, no cita redzes leņķa, un tev noteikti atklāsies tā pozitīvās puses.
Maikls Džordans ir iemetis grozā visvairāk bumbu, taču viņam pieder pirmā vieta garām aizmesto bumbu skaita ziņā. Disnejs bankrotēja 7 reizes, bet par Oskara laureātu kļuva 32 reizes. Napoleons Hills, pateicoties kura grāmatām par miljonāriem kļuvuši tūkstošiem cilvēku, pats gandrīz visu savu dzīvi dzīvojis bankrotā.
Atceries, ka īstākais eksperts ir cilvēks, kurš ir cietis pietiekami daudz neveiksmju, lai gala rezultātā kļūtu veiksmīgs. Pret savām pagātnes kļūdām izturies ar cieņu un pateicību. izmet savas bailes miskastē un, pieņemot lēmumus, neprasot tām padomu. Baiļu uzdevums ir turēt tevi “komforta zonā”. ja kaut kur priekšā plīvo bailes – pieej tām tuvāk, izpēti tās, noglaudi tām galvu, pateicies un tās pagaisīs.
Nebaidies kļūdīties savas nākotnes vārdā.
Un “lūgšanās lūdz nevis vieglu nesamo, bet stiprus plecus”Autors: Sergejs Bernovs
(Svētais Augustīns)
Avots: http://www.sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS
