trešdiena, 2017. gada 13. septembris

Mēs esam nākuši šajā Pasaulē lai mācītos!

– Kad mēs sakām saviem mīļajiem, ka mīlam viņus, ka viņi ir pats vērtīgākais, kas mums ir?
Tikai tad, kad attiecības un ģimene sāk brukt!

– Kad mēs sākam ieturēt diētu un nodarboties ar sportu?
Tad, kad dakteris saka: „Ja neizmainīsi savu dzīvesveidu, Tev beigas!”

...
Tieši tur, kur Tu paklupi, ir apraktas Tavas bagātības.
/Džozefs Kempbels/

Daudzi no mums kaut ko jaunu var iemācīties tikai tad, kad saņem smagu sitienu. Kāpēc? Tāpēc, ka nevienam nekad īsti neko mainīt negribas..
Par veiksmi mēs priecājamies, taču tā mums maz ko jaunu māca.
Zaudējumi ir ļoti sāpīgi un šīs mācības mēs atceramies visu mūžu. Atskatoties pagātnē, izrādās, tieši zaudējumi kļuvuši par lūzuma momentu mūsu dzīvē.
Mūs NESODA! MŪS MĀCA!
Pasaule it kā piebiksta mums ar elkoni. Ja mēs nepievēršam uzmanību šiem brīdinājumiem – saņemam nežēlīgu belzienu ar koku.
Jo uzstājīgāk mēs ignorējam šīs brīdinājuma zīmes, jo spēcīgāks būs belziens.

Katrs cilvēks saņem savas mācību stundas un reaģē uz tām vienā no trim veidiem:
1. “Mana dzīve ir vērtīgu un savlaicīgu mācību stundu virkne.” (Pati veselīgākā pieeja, kas atnes dvēseles mieru.)
2. «Dzīve ir Loterija, taču, lai kas arī nenotiktu, es pacentīšos no tās iegūt labumu.” (Šāda pieeja dod iespēju viegli sasniegt vidēju apmierinātības līmeni ar dzīvi.)
3. «Kāpēc viss sliktais notiek tieši ar mani?»
(Šī pozīcija ved pie arvien pieaugošām ciešanām un vilšanām.)

Dzīve pastāvīgi dod mums mācībstundas un kāmēr mēs tās neizmācīsimies, mums nāksies pie tām atgriezties vēl un vēl.
Sauciet to, kā gribiet – Dieva plāns vai Parasta lietu kārtība – taču tas notiek.
Patīk Jums tas vai nepatīk – tas notiek.

Mēs esam nākuši šajā pasaulē LAI MĀCĪTOS.
Kad esi ticis galā ar vienu pārbaudījumu, nokļūsti pie nākamā.

Pasaule ir pacietīgs un uzstājīgs skolotājs.
Neatstāj nepamanītus brīdinājumus, kurus Tev sūta un Tu iesi pa dzīvi viegli un mierīgi!

Mēs visi esam savu ieradumu vergi!
Mēs turpinām darīt to, ko darām, līdz brīdim, kamēr mūs ar varu nepiespiež mainīties!


Mēs esam nākuši šajā Pasaulē lai mācītos!
https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/13/mes-esam-nakusi-saja-pasaule-lai-macitos/

“Tikai nolaižoties bezdibenī, var atrast dārgumus.
Tieši tur, kur Tu paklupi, ir apraktas Tavas bagātības.
Katrā alā, kurā Tu baidies ieiet, ir noslēpts tas, ko Tu meklē.”

Džozefs Kempbels
Daudzi no mums kaut ko jaunu var iemācīties tikai tad, kad saņem smagu belzienu pa galvu. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz vieglāk ir neko nemainīt.
– Kad mēs sākam ieturēt diētu un nodarboties ar sportu?
Tad, kad dakteris saka: „Ja neizmainīsi savu dzīvesveidu, Tev beigas!”

– Kad mēs sakām saviem mīļajiem, ka mīlam viņus, ka viņi ir pats vērtīgākais, kas mums ir?
Tikai tad, kad attiecības un ģimene sāk brukt!

– Kas mums lika saņemties skolas gados?
Tuvojošies eksāmeni!

– Un biznesā – kad mēs cenšamies ieviest ko jaunu un uzlabot veco?
Tad, kad nevaram samaksāt rēķinus!

– Kurā mirklī mēs aizdomājamies par savu pakalpojumu kvalitāti un klientu labsajūtu?
Tikai tad, kad vairs nav atlicis neviena klienta!

Par veiksmi mēs priecājamies, taču tā mums neko nemāca.
Zaudējumi ir ļoti sāpīgi un šīs mācības mēs atceramies visu mūžu.
Atskatoties pagātnē, izrādās, tieši zaudējumi kļuvuši par lūzuma momentu mūsu dzīvē.
Mēs visi esam savu ieradumu vergi!
Mēs turpinām darīt to, ko darām, līdz brīdim, kamēr mūs ar varu nepiespiež mainīties!

Mūs NESODA! Mūs MĀCA!

Pasaule it kā piebiksta mums ar elkoni. Ja mēs nepievēršam uzmanību šiem brīdinājumiem – saņemam nežēlīgu belzienu ar koku. Jo uzstājīgāk mēs ignorējam šīs brīdinājuma zīmes, jo spēcīgāks būs belziens.
Katrs cilvēks saņem savas mācību stundas un reaģē uz tām vienā no trim veidiem:
1. “Mana dzīve ir vērtīgu un savlaicīgu mācību stundu virkne.”
(Pati veselīgākā pieeja, kas atnes dvēseles mieru.)2. «Dzīve ir Loterija, taču, lai kas arī nenotiktu, es pacentīšos no tās iegūt labumu.”
(Šāda pieeja dod iespēju viegli sasniegt vidēju apmierinātības līmeni ar dzīvi.)3. «Kāpēc viss sliktais notiek tieši ar mani?» 
(Šī pozīcija ved pie arvien pieaugošām ciešanām un vilšanām.)
Dzīve pastāvīgi dod mums tās vai citas mācībstundas un kāmēr mēs tās neizmācīsimies, mums nāksies pie tām atgriezties vēl un vēl. Sauciet to, kā gribiet – Dieva plāns vai Parasta lietu kārtība – taču tas notiek.
Patīk Jums tas vai nepatīk – tas notiek un notiks!!!!!.

No tā mirkļa, kad parādījāmies mācību iestādē ar nosaukumu „Zeme”, mums dod arvien jaunas un jaunas mācībstundas. Un tas nozīmē to, ka klases strādās, kamēr vien mēs elposim – bez brīvdienām un svētku dienām.
Kamēr mēs savas stundas nebūsim apguvuši, mums nāksies pie tām atgriezties tajā vai citā veidā. Sākumā mums uz galvas krīt mazi akmentiņi – brīdinājumi. Ja mēs tos negribam ievērot, mums uzmet ķieģeli. Negribam to ievērot, mums uzgāž veselu kalnu.

Mēs esam nākušsi šajā pasaulē lai mācītos.
Kad esi ticis galā ar vienu pārbaudījumu, nokļūsti pie nākamā.
Pasaule ir pacietīgs un uzstājīgs skolotājs.
Neatstāj nepamanītus brīdinājumus, kurus Tev sūta un Tu iesi pa dzīvi viegli un mierīgi!
Autors: Endrjū Metjūzs
Tulkoja: Ginta FS