Mēs gaidām, kad dzīve kļūs labāka, kad mums paliks 18, kad apprecēsimies, kad dabūsim labāku darbu, kad mums piedzims bērns, otrais bērns…
Pēc tam mēs jūtamies noguruši, jo mūsu bērni aug lēnām un mēs domājam, ka tad, kad viņi izaugs, mēs jutīsimies nedaudz laimīgāki. Kad viņi pieaug un kļūst patstāvīgāki, un viņiem sākas pārejas periods, mēs žēlojamies, ka ar viņiem ir grūti saprasties, un tad, kad šis periods pāries, mums noteikti kļūs vieglāk.
Pēc tam mēs domājam, ka mūsu dzīve noteikti kļūs laimīgāka, kad mēs beidzot nopirksim lielāku māju un labāku mašīnu, varēsim doties atvaļinājumā un beidzot pienāks pensijas gadi.
Viss noslēpums ir tajā, ka labāka momenta kā TAGAD vispār nav. Ja ne tagad, tad – kad?Šķiet, ka īstajai dzīvei tūliņ, tūliņ vajadzētu sākties! Taču vienmēr ceļā eksistē viena problēma, viena nepabeigta lieta, viens nenodzēsts parāds, kas prasa tūlītēju risinājumu, un, lūk, tieši pēc šīs problēmas atrisināšanas sāksies laimīgā dzīve. Ja cītīgi ieskatīsimies, sapratīsim, ka problēmas nekad nebeigsies, tās ir bezgalīgas. Un no tām arī sastāv dzīve. Pat ne problēmas – bet risināmie jautājumi – būs vienmēr.
Un tā ir iespēja ieraudzīt to, ka ceļa pie Laimes nav, Laime – tas ir Ceļš.Ja to sapratīsim, tad būs daudz vieglāk novērtēt katru dzīves mirkli, it īpaši tos, ko dalām ar kādu sev dārgu cilvēku, un atcerēties, ka laiks nevienu negaida!
Negaidiet, kad beigsies skola vai sāksies koledžas laiks, kad jūs notievēsiet par pieciem kilogramiem, kad jums piedzims bērns vai jūsu bērni sāks iet skolā, apprecēsies, izšķirsies, negaidiet jauno gadu, pavasari, vasaru, rudeni vai ziemu, negaidiet nākamo piektdienu, sestdienu vai svētdienu, vai to momentu, kad nomirsiet un beidzot būsiet brīvi.
Laime ir ceļš nevis liktenis.Strādājiet tā, it kā jums nebūtu vajadzīga nauda, mīliet tā, it kā jūs nekad neviens nebūtu ievainojis, dejojiet tā, it kā jūs neviens neredz!
Galu galā laimi nevajag analizēt, tā vienkārši jāizdzīvo. (Džordžo Faleti)Avots: http://sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS
