pirmdiena, 2017. gada 19. jūnijs

SAULGRIEŽI NĀK – NU UN? (raksts Aronas pag. avīzei)

SAULGRIEŽI NĀK – NU UN? (raksts Aronas pag. avīzei)
Precīzāk saulgrieži būtu jāsauc par vasaras saulstāvjiem, jo dienas garums stāv. Saulstāvjos vairāk var ietekmēt savas dzīves pārmaiņas, nekā saulgriežos. Šogad 4 dienas, bet spēcīgākā - 21. jūn. (negulēšanas laiks līdz 22. jūn. plkst. 7:24). Latviskās dzīvesziņas pētniece un praktizētāja S. Strautmane saka: “Godinot Sauli un uguni, mēs godinām sevī Gaismas pirmssākumu. Tās ir kosmiskās uguns stiprākās dienas gadā – ugunsrituālu dienas. Vienkāršāk sakot: KO SĒSI, TO PĻAUSI. Svētīgas -stabilitātes iegūšanai, materiālās labklājības veicināšanai, fiziskajai, ķermeniskajai veselībai, attiecību tīrībai.“
Mūsu tauta ir piedzīvojusi dažādus laikus. Mēs domājam, ka sākotnēji tie bija cilvēki ar stipru garu. Ko tas nozīmē? Kas ir stiprs Gars? Vai Tev ir Gars?.. Arī es 6 gadus atpakaļ par to nebiju aizdomājusies. Tagad – mana pieredze ir šāda: GARS IR KATRA UN VISU DIEVIŠĶĀ SĀKOTNE. STIPRS GARS IR IKVIENAM, JO VIŅŠ IR PILNĪGS, ABSOLŪTS. Bet tas, kas bijis raksturīgs mūsu senčiem, ir SAIKNE (attiecības) AR GARU, DVĒSELI, AR DIEVU (vienā vārdā ar savu Dievišķo daļu). Un no tā arī teiciens – “stiprs tautas gars”. Stiprs tāpēc, ka apzināts (kad cilvēks saprot, ka saruna ar Dievišķo daļu viņam palīdz būt līdzsvarā un ar stipru “mugurkaulu”). Kamēr cilvēks atzīst tikai savu Prātu, Ķermeni, bet neatzīst savu Dvēseli, tikmēr viņš “it kā klibo“ pa dzīvi.
Otrs, kas mūsu tautai raksturīgs, ir – VIENOTĪBA AR DABU. Tā ir būtiska DZĪVĪBAS DAĻA. Daba latvietim bija kā māsa, sadarbības partneris. Agrāk cilvēks mācēja no dabas priekā ņemt un pateicībā atdot. Vēl šobaltdien mums ir plaši lauki, tāpēc arī mūsdienās ir visas iespējas iepazīt dabas un sadarbības spēku.
Dabas ritums demonstrē cikliskumu – to, ka viss griežas pa apli. Pavasarī no zemes rodas asni, vasarā izzied, rudenī nobriest un nobirst, ziemā atpūšas un pārveidojas vai mirst un sākas no jauna.... un pārsteidzoši – asni atkal spraucas cauri šķēršļiem gaismas virzienā!... Tas mums, cilvēkiem, atgādina, ka esam spējīgi atjaunoties, pārmainīties. Mēs esam stiprāki, nekā domājam. Mēs esam mīlošāki, nekā domājam. Citādi iznāk, ka zāle var, bet mēs ne?
Saulgrieži ir pavasarī un rudenī, bet saulstāvji – vasarā un ziemā. Šie laiki paredzēti, lai apstātos un:
*parunātu ar sevi (nav svarīgi, kā to nosauc – par sirdsbalsi, Dvēseli, Garu vai Dievu),
*pateiktos dabas elementiem – saulei, ugunij, ūdenim, zemei, gaisam.
Mums tas viss ir pieejams par velti, bet, vai mēs to novērtējam, vai pasakām paldies? Vai veidojam sarunu ar savu Dvēseli? Dažs jā, cits – nē. Tā nu ir sanācis, ka latvietim tas jāmācās no jauna, jo vēstures grieži samaluši daudzas rīcības tradīcijas un atmiņas par jēgu.

Visos laikos latvietim ir bijis daudz un cītīgi jāstrādā, lai būtu paēdis. Kungu un kalpu laikā sākās “mērīšanās”, “Padomju laikā” – sacensības, kurš “labāks” vai kuram “vairāk”. Vienlīdzība un vienotība valdījusi tikai ļoti grūtos brīžos. It kā esam kļuvuši attīstītāki, bet risināt nesaskaņas sarunas veidā baidāmies, jo ir maz pieredzes, ka tas var beigties laimīgi. Šobrīd esam kā “vāveres ritenī”. It kā vajadzētu būt vieglāk, jo tehnoloģijas radītas ērtākai ikdienai, bet dīvainā kārtā tās ir tik dārgas, ka cilvēks atkal “ir spiests” strādāt daudz, lai pie tās “veļasmašīnas” tiktu.
Tāpēc saulstāvju aktualitāte pastiprinās.
Apstājies! Šogad dāvana - veselas 4 dienas vienādā garumā (saule gan lec 4:29, gan riet 22:22) sākot no 20. - 23. jūnijam. Pati spēcīgākā diena un nakts ir 21. jūn., kad saule maina zīmi plkst. 7:24 no rīta. Apstājies sev! Apstādini savu laiku! Sakopojies! Sakopo sevi! Domā, ko runā, jo viss rada Tavu realitāti/dzīvi!
Izsakoties alegorijās, saulstāvji ir kā laika lūka, kad vāks ir plaši atvērts. Salīdzinājumam - ikdienā tā lūka kādam ir pavisam ciet vai ar nelielu atvērumu (ja cilvēks ir saskaņā ar dabu, Dievu, ar savu sirdsbalsi). Jauniešiem varbūt vieglāk saprotams šāds salīdzinājums – ikdienā cilvēkam ir slikts “interneta ātrums”, bet saulstāvjos – ļoooti labs, kas dod iespēju piekļūt vairāk idejām, vairāk mīlestībai, vairāk naudai u.tml. Sarunas laikā cilvēks var uzzināt: kāpēc viņa Dvēsele ir uz zemes? Kāds ir paša Augstākais uzdevums? Var noskaidrot, ko Dvēsele vēlas šobrīd?
Īsumā par to, ko saulstāvjos iespējams paveikt sevis labā?:
1) Pateikt vai nodziedāt saulei “Paldies!” (saule ir aktīva enerģija, kas spīd ikvienam neatkarīgi no vecuma, stāvokļa sabiedrībā u.tml., katra cilvēka paša ziņā, vai viņš pieņem pateicībā dāvanas no tās, vai ierauga brīnumu tajā, kas it kā ikdienišķs);
2) Saulrietā saules vietā iekurt uguni (ugunskuru vai vismaz svecīti);
3) Pateikt ugunij “Paldies!” (ar ūdeni, medu vai maizes kripatām, graudiņiem, tā veicinot, ka uguns kļūst atbalstoša, nevis iznīcinoša);
4) Pateikt ūdenim, gaisam un zemei “Paldies!”;
5) Atbrīvoties no liekā (uz lapiņas vai bērza tāss var uzrakstīt sajūtas, īpašības vai ieradumus, ko cilvēks gatavs atlaist. Svarīgi – tikai par sevi!!!, jo citi nav mana darīšana. Piemērs – es atbrīvoju visu, kas manai Dvēselei un ķermenim vairs nekalpo par labu.);
6) Sadedzināt uzrakstīto virs sveces vai ugunskurā ar vārdiem “uguns pieņem!”
7) Iesēt jauno! – salasīt 3 augus dabā, katram pievienojot nodomu (piemēram, šis – lai man mīlestība, šis – lai man prieks dzīvot, šis, lai man visa pietiekoši);
8) Sadedzināt uzrakstīto virs sveces vai ugunskurā ar vārdiem “uguns pieņem!”
9) Beigās nostiprinājumam (arī pa vidam, protams, drīkst) izdziedāt kādu līgotni vai stipro tautas dziesmu (piemēram, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Šķērsu dienu saule tek(a)”, “ Ņem, Jānīti, melnu zirgu” u.c.);
10) Ja vēlas, var uzdot Augstākajiem spēkiem (Dievs, Eņģeļi, Gars/Dvēsele) konkrētus jautājumus, kas neskaidri (ieteicams darīt to pēc tam, kad ir atbrīvots liekais). Speciālu noteikumu nav, kā runāt ar savu Dievišķo, bet no pieredzes varu ieteikt – uzrunāt viņus konkrēti, piemēram, “Dievs, Enģeļi, mans Gars un Dvēsele, palīdziet sadzirdēt, sajust, ieraudzīt, kā man risināt to, kas man sāp (nosauc konkrēto problēmu)!... un tad pieklust, gaidīt, vērot, kas nāk... pilnīgi neviena doma nav nejauša, neviena bilde nav nejauša... tajā var slēpties atbilde... Ja šķiet, ka atbilde neatnāk, nevajag kreņķēties, tā var atnākt citā dienā, jo komunikācija ar savu Dievišķo daļu ir jātrenē... svarīgi, ka jautājums vispār ir palaists gaisā (ja rodas vēlēšanās nopietnāk saprast, kā piekļūt pie īpašajām Dvēseles atbildēm, var paklausīties “Mājas radio” ierakstos “Garīgā tūrisma” formulu, kas var palīdzēt ātrāk nonākt pie skaidrības., skat.
https://www.youtube.com/watch?v=CMUZidvVxSA&t=71s)
Galvas un uguns rotas pēc sajūtas. Sievas vainagus pin saviem vīriem. Alu un citus stipros dzērienus šajās dienās nedzer, jo tad iznieko savu iespēju sakārtoties, līdzsvaroties jaunam dzīves cēlienam (šogad īpatnēji, ka pat Līgo diena 23., jūn. ir stiprā dienā, kad dzērumā cilvēki var “pieķengāt” savu un tautas karmu/ cēloņu un seku likums, tāpēc izvēlieties atbildīgi, kā pavadīt šo dienu!).
Klausi savai iekšējais balsij un seko tai, tad svētku sajūta būs jūtama pat noraudātā asarā (dabisks process attīrīšanās laikā). Līgo! (tulkojumā – savienot!)
Sigita Kokare – Grunte no “Garīgais tūrisms”www.draugiem.lv/GarigaisTurisms/ vai www.facebook.com/GarigaisTurisms/
vai
http://www.madona.lv/turisms/lv/apskates-saimniecibas?311