otrdiena, 2017. gada 20. jūnijs

Kā sievietes laupa vīrišķību saviem vīriem un kā to nedarīt

Kad mēs satiekam vīrieti..
Kamert esam attiecību sākumā, mūs ļoti piesaista viņa vīrišķīgais spēks, vīrišķā enerģija.
Mēs lepojamies, ka viņš bezbailīgi traucas ar motociklu. Mūs iedvesmo viņa uzvaras dūru cīņās.
Mums patīk, kad vīrietis, kas mūs aplido, stingri nosaka savu pozīciju – tu tur neiesi un punkts.
Iekšēji varbūt sākas neliela sacelšanās, taču no tāda sitiena ar kulaku pa galdu iekšēji viss nomierinās. Esmu aizsargāta. Viņš ir spēcīgs. Viņš ir īsts vīrietis.
To mēs bieži gaidām arī ģimenes dzīvē – ka viņš uzņemsies atbildību, uzsitīs ar kulaku, pats pieņems lēmumu, nomierinās satraukto prātu. Mēs sapņojam par stipro plecu, aizmirstot, ka šajā gadījumā mums nepieciešams atteikties no daudz kā mūsu uzvedībā.
Īsts vīrietis kaut kādā ziņā ir ļoti tuvs dabai. Viņš ir tāds pats neapvaldāms, nesatricināms, mežonīgs. Un bīstams. Ir bīstami tādu vulkānu lieku reizi provocēt, zāģēt, apspiest.
Tieši tā arī bieži notiek. Sieviete pēc kāzām cenšas vīrieti cenšas piesaistīt mājai. Savu ērtību dēļ. Lai nepārdzīvotu, kur viņš ir un kā viņam klājas. Lai nepaliktu par viena. Un vēl – lai mazāk piesaistītu citas sievietes. Jo vairāk vīrietis ir pieradināts, jo mazāk viņš šķiet interesants citām sievietēm.
Sanāk, ka mēs gribam apprecēties ar supermenu, kas iekarotu mūs ar varoņdarbiem un drosmi. Bet dzīvot mums ir ērtāk ar pieradinātu mājās sēdētāju, kurš nodarbojas ar lietām, kas ir garlaicīgas un nav bīstamas – mazgā traukus, grīdu un nevienam nav interesants.
Taču ...sievietēm der atcerēties, ka - Vīrietis, kā būri ieslodzīts lauva, nekad nekļūs par mājas kaķi. Viņš var kļūt vienkārši par pazemotu un depresīvu lauvu. Vai esi redzējis kādreiz kādas acis ir lauvām zoodārzā vai cirkā? Tas pats notiek vīriešu sirdīs. Sirdīs, kurām laupīts to spēks.
Lai kā nepretotos sievietes, slepenībā viņas sapņo, lai vīrs atkal kļūtu tāds kā agrāk. Neapvaldīts, spēcīgs, mežonīgs, bīstams.
Lai atnākot mājās, viņš negaidīti apskautu viņu tā, ka aizraujas elpa. Lai strīda brīdī viņš izlēmīgi pateiktu savu “nē” un atkal uzsistu ar dūri pa galdu. Lai viņa acīs degtu spēka un kaisles uguns.
Problēma ir tikai tajā, ka blakus tādam vīrietim nepieciešams kļūt citādai..
Vīrieši ir bīstami?
Vīrieši patiešām ir bīstami. Taču tad, kad sievietes cenšas viņus pieradināt un padarīt nekaitīgus, viņas pašas sevi iegāž.
Tāpēc, ka no pieradināta mājās sēdētāja viņām vairs negribas bērnus. Negribas viņam gatavot vai viņa dēļ būt skaistai. Šāds vīrietis drīzāk izraisa žēlumu un nicinājumu. Cienīt viņu arī nav iespējams..
Kad vīrietī ir vīrišķais spēks, sievietei nav vienkārši. Viņai jāiemācās pret vīru attiekties pareizi, lai tas nebūtu bīstami. Viņai biežāk nepieciešams par viņu raizēties. Un mācīties viņam neierobežoti uzticēties. Un vēl saprast, ka šāds vīrietis ir ļoti pievilcīgs arī citām sievietēm. Tāpēc viņa dēļ nepieciešams palikt pašai skaistākajai, pašai mīlošākajai, pašai maigākajai, pašai neprognozējamākai.
Cieni vīrietī viņu vīrišķīgo spēku. Lai vīrietis nodarbojas ar vīriešu lietām, kuras bez viņa neviens neizdarīs. Ar lietām, kuras piepilda viņu ar spēku un enerģiju.
Tāpēc, ka pēc varoņdarba viņš atnāks pie tevis un noliks pie tavām kājām visas trofejas. Un apskaus tevi tā, ka iekrakšķēsies kauli. No labsajūtas…


Kā sievietes laupa vīrišķību saviem vīriem un kā to nedarīt

http://www.dzivei.lv/ka-sievietes-laupa-viriskibu-saviem-viriem-un-ka-to-nedarit/

Ģimenes dzīvē ir kāda problēma, par kuru runāt nav pieņemts. Daudzas sievietes žēlojas, ka ar gadiem vīrs ir kļuvis mazāk vīrišķīgs. Ka viņu nekas neinteresē, ka viņš dzer un tikai vāļājas dīvānā.
Sievietes pat aizmirst, ka reiz pašas viņu izvēlējušās un iemīlējušas. Par kaut ko. Bet par ko, to jau vairs nevar atcerēties. Tāpēc, ka šis “kaut kas” pēkšņi ir kaut kur pazudis. Bet varbūt tas nav noticis pēkšņi?
Vai viņu vajag pieradināt?
Kad mēs satiekam vīrieti, kad esam attiecību sākumā, mūs ļoti piesaista viņa vīrišķīgais spēks, vīrišķā enerģija. Mēs lepojamies, ka viņš bezbailīgi traucas ar motociklu. Mūs iedvesmo viņa uzvaras dūru cīņās. Mēs ar aizrautību stāstām draudzenēm, kā viņš brauc uz auto sacensībām citā pilsētā, iegūst pirmās vietas. Un pat tad, ja tik izteiktu spēka izpausmju nav, mēs lepojamies ar citām sava vīrieša īpašībām.
Mums patīk, kad vīrietis, kas mūs aplido, stingri nosaka savu pozīciju – tu tur neiesi un punkts. Iekšēji varbūt sākas neliela sacelšanās, taču no tāda sitiena ar kulaku pa galdu iekšēji viss nomierinās. Esmu aizsargāta. Viņš ir spēcīgs. Viņš ir īsts vīrietis.
To mēs bieži gaidām arī ģimenes dzīvē – ka viņš uzņemsies atbildību, uzsitīs ar kulaku, pats pieņems lēmumu, nomierinās satraukto prātu. Mēs sapņojam par stipro plecu, aizmirstot, ka šajā gadījumā mums nepieciešams atteikties no daudz kā mūsu uzvedībā.
Īsts vīrietis kaut kādā ziņā ir ļoti tuvs dabai. Viņš ir tāds pats neapvaldāms, nesatricināms, mežonīgs. Un bīstams. Ir bīstami tādu vulkānu lieku reizi traucēt, provocēt, zāģēt, apspiest.
Kad vīrietis apprecas, viņa dzīve krasi mainās. Ir daudz vīriešu, kurus laulība ir kardināli mainījusi.

Lūk, piemērs. Kāds vīrietis pēc sievas gribas, aiz mīlestības pret viņu, ir sarāvis attiecības ar visiem draugiem. Atlikuši tikai daži “pieņemami” indivīdi, ar kuriem brīvdienās var iedzert alu, taču par kaut ko vairāk nevar būt ne runas. Līdz ar laulību no vīrieša dzīves izzuda arī viņa kaislība – pārgājieni, alpīnisms, kalni. Jo tas, sievasprāt, ir pārāk bīstami ģimenes tēvam. Tāpēc visu savu aprīkojumu vīrietis izdalīja draugiem un paziņām.
Tika izvirzīti stingri ultimāti: “Vai nu es, vai tas”. Tālāk sekoja argumenti par to, ka vajag pieaugt, par to, ka viņam ir jādomā par ģimeni. Aiz mīlestības pret sievu viņš piekrita. Viņš negribēja, lai viņa kļūst par atraitni, nevēlējās redzēt viņas asaras un pārdzīvojumus. Viņš mīlēja viņu un izdarīja izvēli. Grūtu izvēli.
Viņš kļuva par gādīgu tēvu. Un iekšēji dziļi nelaimīgu. To ievēroja daudzi. Viņš savu vīrišķo pusi centās pielietot dēla audzināšanā – norūdīt viņu, kopā nodarboties ar sportu. Taču arī to sieva aizliedza, jo bērns esot pārāk mazs.
Pēc vairākiem gadiem sieva aizgāja pie cita. Pie aizrautīga kaskadiera, kurš brāzās ar motociklu pa naksnīgo pilsētu.
Kā iemeslu viņa minēja kaisli, kas zudusi pret vīru, par to, cik stipri viņš mainījies, ka viņu nekas nesatrauc un neinteresē.

Taču kas viņu tādu padarīja? Kas aizliedza viņam būt vīrietim šajā ģimenē? Kurš ar šantāžu atņēma viņam visu, kas palīdzēja viņam būt vīrietim?
Tagad viņš ir atdzimis un atkal kļuvis tāds, kā iepriekš. No jauna iekaro kalnu virsotnes, brauc ar snovbordu tur, kur cilvēks nav spēris kāju. Viņš ir pilns enerģijas, viņa acis atkal mirdz. Viņš atkal patīk sievietēm. Tikai ģimene viņam tagad šķiet kaut kas briesmīgs. Kaut kas tāds, kas atkal var atņemt viņam spēku un vīrišķību.
Tieši tā arī bieži notiek. Sieviete pēc kāzām cenšas vīrieti cenšas piesaistīt mājai. Savu ērtību dēļ. Lai nepārdzīvotu, kur viņš ir un kā viņam klājas. Lai nepaliktu par atraitni. Un vēl – lai mazāk piesaistītu citas sievietes. Jo vairāk vīrietis ir pieradināts, jo mazāk viņš šķiet interesants citām sievietēm.
Vīrieši tam piekrīt. Tāpēc, ka nav redzējuši citus piemērus – daudzi auguši tikai ar māti. Citi auguši kopā ar tādu pašu mājai piesaistītu vīrieti, kam laupīts savs spēks. Un vēl tāpēc, ka viņi mīl savas sievas un vēlas redzēt tās laimīgas.
Taču dvēsele visu atceras un zina. Un skumst pēc bijušā spēka. Vīrietis, kā būri ieslodzīts lauva, nekad nekļūs par mājas kaķi. Viņš var kļūt vienkārši par pazemotu un depresīvu lauvu. Vai esi redzējis kādreiz kādas acis ir lauvām zoodārzā vai cirkā? Tas pats notiek vīriešu sirdīs. Sirdīs, kurām laupīts to spēks.
Acīmredzot, tā nav nejaušība, ka pusmūžā gandrīz katrs vīrietis cenšas no sevis nomest šo nastu un baudīt dzīvi pēc pilnas programmas. Nopirkt sacīkšu auto, pamest sievu, nodarboties ar kaut ko ekstremālu. Bet tad, ja tas nav iespējams, nodoties datorspēlēm un kļūt par varoni virtuālajā pasaulē.
Eiropā visbiežāk pie “Ferrari” tipa automašīnu stūres visbiežāk sēž večuki. Un uz gāzes pedāļa ar milzu baudu spiež arī viņi. Viņi joprojām ir stipri un bīstami.
Sanāk, ka mēs gribam apprecēties ar supermenu, kas iekarotu mūs ar varoņdarbiem un drosmi. Bet dzīvot mums ir ērtāk ar pieradinātu mājās sēdētāju, kurš nodarbojas ar lietām, kas ir garlaicīgas un nav bīstamas – mazgā traukus, grīdu un nevienam nav interesants. Pat mums pašām. Par ērtībām nākas maksāt ar cieņu un personisko laimi.
Vīrišķais spēks vajadzīgs abiem

Lai kā nepretotos sievietes, slepenībā viņas sapņo, lai vīrs atkal kļūtu tāds kā agrāk. Neapvaldīts, spēcīgs, mežonīgs, bīstams. Lai atnākot mājās, viņš negaidīti apskautu viņu tā, ka aizraujas elpa. Lai strīda brīdī viņš izlēmīgi pateiktu savu “nē” un atkal uzsistu ar dūri pa galdu. Lai viņa acīs degtu spēka un kaisles uguns.
Problēma ir tikai tajā, ka blakus tādam vīrietim nepieciešams kļūt citādai. Viņu nedrīkst kaitināt un provocēt, liet eļļu ugunī, kad viņš dusmojas.
Reiz kāds vīrietis ģimenes strīda laikā salauza uz pusēm sievas piezīmjdatoru. Tā ir viena no vīrišķā spēka izpausmēm – ar to ir jābūt ļoti uzmanīgai. Labāk dators, nevis kaut kas cits.
Iedomājies, ka esi ķīmiķe ražošanas uzņēmumā. Tev skaidri jāzina, kādas vielas drīkst jaukt kopā, bet kuras nekādā gadījumā nedrīkst. Citādi tas draud ar problēmām. Katru burciņu tu paņem akurāti un apdomā – bet kas būs pēc tam? Tev ir zināma instrukcija, kā apieties ar burciņām, kā tās glabāt, kā pārvietot.
Pret vīriešiem jāizturas tieši tāpat. Problēma ir tikai tāda, ka šādas instrukcijas mums nav un mēs veicam eksperimentus. Viena burciņa uzsprāgst. Cita izkūst. Vēl cita izkropļojas. Un tas viss vēl nebūtu nekas, ja mēs atcerētos, kādas darbības noved pie šādiem rezultātiem.
Piemēram, vīrieti nedrīkst sadusmot, kad viņš ir sliktā omā. To zina daudzas. Bet kura tā dara? Kura cenšas sākumā nomierināt mīļoto un uzlabot viņa garastāvokli, bet tikai pēc tam risināt problēmas?
Visbiežāk sieva pār aizkaitināto vīrieti izgāž pārmetumus, aizvainojumu un naidu. Un notiek sprādziens. Tā lielums ir atkarīgs no paša vīrieša un no tā, cik eļļas ugunī ir ielējusi sieva. Taču postījumi un upuri ir vienmēr.
Tāpat nedrīkst novērst uzmanību un traucēt vīrietim, kurš ar kaut ko aizrāvies. Visbeidzot viņš ar patiku ir sācis sist sienā naglu – paej nost. Jo padomi “ne tur” un “ne tā” ne tikai satracinās viņu, bet arī izraisīs to, ka vairāk par vienu naglu viņš neiedzīs.

Vīrieši ir bīstami?
Vīrieši patiešām ir bīstami. Taču tad, kad sievietes cenšas viņus pieradināt un padarīt nekaitīgus, viņas pašas sevi iegāž. Tāpēc, ka no pieradināta mājās sēdētāja viņām vairs negribas bērnus. Negribas viņam gatavot vai viņa dēļ būt skaistai. Šāds vīrietis drīzāk izraisa žēlumu un nicinājumu. Cienīt viņu arī nav iespējams.
Kad vīrietī ir vīrišķais spēks, sievietei nav vienkārši. Viņai jāiemācās pret vīru attiekties pareizi, lai tas nebūtu bīstami. Viņai biežāk nepieciešams par viņu raizēties. Un mācīties viņam neierobežoti uzticēties. Un vēl saprast, ka šāds vīrietis ir ļoti pievilcīgs arī citām sievietēm. Tāpēc viņa dēļ nepieciešams palikt pašai skaistākajai, pašai mīlošākajai, pašai maigākajai, pašai neprognozējamākai.
Tā ir cita izvēle un cita dzīve. Pārstāt viņu kontrolēt. Pārstāt pārbaudīt viņa telefonu un nelikt viņam vienmēr nākt mājās laicīgi. Nenorādīt viņam, ar ko kontaktēties un ar ko nodarboties. Nenovērtēt viņa aizraušanās pēc to bīstamības. Atkal un atkal modināt viņā kaislību pret dzīvi.
Aizraušanās ar kalnu slēpošanu, auto sacīkstēm, alpīnismu, sportu, komandējumi, bīstami ceļojumi ekstremālas nodarbes, saskarsme ar citiem vīriešiem un daudz kas cits, no kā mēs gribam vīriešus norobežot, patiesībā dod viņiem spēku. Spēku saglabāt savu vīrišķību blakus mums. Spēku uzņemties atbildību. Askētisma un izturības spēku. Patiesu vīrišķīgu spēku. Kuru mēs tā novērtējam un pēc kura tā ilgojamies.
Cieni vīrietī viņu vīrišķīgo spēku. Un palīdzi viņam kļūt stiprākam un vīrišķīgākam. Nav nekā briesmīga, ja viņš mājās nemazgā traukus. Nopērc trauku mazgājamo mašīnu vai iemācies iemīlēt trauku mazgāšanas procesu. Lai vīrietis nodarbojas ar vīriešu lietām, kuras bez viņa neviens neizdarīs. Ar lietām, kuras piepilda viņu ar spēku un enerģiju.
Tāpēc, ka pēc varoņdarba viņš atnāks pie tevis un noliks pie tavām kājām visas trofejas. Un apskaus tevi tā, ka iekrakšķēsies kauli. No labsajūtas…


Avots: “tayni-mirozdaniya.ru”