8 Men
Skatoties uz visu no malas, nepastāv vairs robežas, pastāv mūsu pašu vilktās līnijas, kurās mēs sevi cenšamies ierobežot un reizēm aizmirstam, ka citi arī tās var redzēt, bīdīt un lēkāt tām pāri. Bet katram jau gribās, lai respektētu viņu līnijas, un tādēļ rodas nesaprašanās un tiek radīti dažādi noteikumi, lai mēs tās viens otram neietekmētu. Bet rodas jautājums, kā tad mēs pāši viņas veidojam?
No bērna kājas mums vecāki iemāca savas robežas, un viņi ar savu viedumu un... vairāku gadu pieredzi domā, ka viņu robežlīnijas ir tās patiesākās un īstākās. Viņi atceras, ka arī reiz bija jauni un ne tik viedi kā tagad, tādēļ uztver citus kā bērnus, kuri vēl mācās, jo redz viņi ir ko sasnieguši un viņu ceļš strādā. Bet tomēr mēs reti dzīvojam vienās un tajās pašās līnijās, mēs piedzimstam bez tām, un tā tam būtu jābūt, jo nav jānovelk līnijas ir jāizvēlas, kad ko var darīt, nav jāierobežo sevi, bet gan jāizdara patiesās izvēles. Ik katram gribās uz mirkli pabūt vienam, bļaustīties, dziedāt, dungot, dejot, bet tas ir tik grūti, jo turpat aiz sienas ir cilvēks, kura robežās tas neiekļaujas, un viņam tas traucē, jo redz kāds atļaujas vairāk par viņu.
Skatoties uz visu no malas, nepastāv vairs robežas, pastāv mūsu pašu vilktās līnijas, kurās mēs sevi cenšamies ierobežot un reizēm aizmirstam, ka citi arī tās var redzēt, bīdīt un lēkāt tām pāri. Bet katram jau gribās, lai respektētu viņu līnijas, un tādēļ rodas nesaprašanās un tiek radīti dažādi noteikumi, lai mēs tās viens otram neietekmētu. Bet rodas jautājums, kā tad mēs pāši viņas veidojam?
No bērna kājas mums vecāki iemāca savas robežas, un viņi ar savu viedumu un... vairāku gadu pieredzi domā, ka viņu robežlīnijas ir tās patiesākās un īstākās. Viņi atceras, ka arī reiz bija jauni un ne tik viedi kā tagad, tādēļ uztver citus kā bērnus, kuri vēl mācās, jo redz viņi ir ko sasnieguši un viņu ceļš strādā. Bet tomēr mēs reti dzīvojam vienās un tajās pašās līnijās, mēs piedzimstam bez tām, un tā tam būtu jābūt, jo nav jānovelk līnijas ir jāizvēlas, kad ko var darīt, nav jāierobežo sevi, bet gan jāizdara patiesās izvēles. Ik katram gribās uz mirkli pabūt vienam, bļaustīties, dziedāt, dungot, dejot, bet tas ir tik grūti, jo turpat aiz sienas ir cilvēks, kura robežās tas neiekļaujas, un viņam tas traucē, jo redz kāds atļaujas vairāk par viņu.
Tāpat ir ar sistēmu, ja jūs ejat ārpus tās robežām, viņa jūs vairs nevar saprast vai uztvert, mēs kļūstam neprognozējami, jo sistēmas skatījums ir pat šaurāks reizēm par vecāku skatījumu, jo viņa mūs redz kā paklausīgus kalpus, kas uzklausīs visus tās noteikumus, un viņai nebūs jāuzspiež sava vara. Tāpat ir ar vecākiem, viņi jūs tajā brīdī vairs nespēj uztvert, jo jūs izejat ārpus viņu redzes lauka un labu vēlēdami cenšas mūs apslāpēt. Tad rodas visas šīs pretestības un varas izrādīšana, lai pasargātu...
Mīlestība neierobežo cilvēkus, tā viņus atbrīvo, jo ja patiesi Mīl, tad atgriezīsies. Bet sistēma nespēj Mīlēt, tās izpildītājiem būtu jāuzņemas šī varas izpildes daļa un spēt strādāt ar cilvēku kā ar emocionālu būtni nevis likuma kalpu. Protams, ir visam tumšā puse, bet kurš gan nav pabijis šajos dzīves tumšajos nostūros tak, lai kļūtu par gaismu ir jāmāk saprast, kas ir tumsa. Bez gaismas nebūs tumsas, bet ja mūs pasargā no tumsas, kā mēs varam sasniegt gaismu? Palikt šai pelēkajā lauka pleķītī, kuru mums uzspiež? Palikt pa vidu starp divām saulēm un neiepazīt, kur tavi ceļi ved tālumā?
Saprotat savu ienaidnieku un, ja nespējat saprast, iemīliet viņu un atrodiet to skaistumu itin visā, ko jūs nesaprotat, jo dusmas, skumjas un visas aizvainojuma emocijas jūsu skatījumu aizmiglo tik ļoti ar šīm sajūtam, ka tas paliek par visu, ko jūs redzat. Jūs tak zināt, cik neloģiskas ir dusmas, cik sāpīgas ir sāpes un cik grūti ir redzēt pasauli ar asarām acīs? Tādēļ neļaujiet savām jūtām jums traucēt ieraudzīt šo pilno patiesību, ko nes jums MEN enerģija.
Merlins
Mīlestība neierobežo cilvēkus, tā viņus atbrīvo, jo ja patiesi Mīl, tad atgriezīsies. Bet sistēma nespēj Mīlēt, tās izpildītājiem būtu jāuzņemas šī varas izpildes daļa un spēt strādāt ar cilvēku kā ar emocionālu būtni nevis likuma kalpu. Protams, ir visam tumšā puse, bet kurš gan nav pabijis šajos dzīves tumšajos nostūros tak, lai kļūtu par gaismu ir jāmāk saprast, kas ir tumsa. Bez gaismas nebūs tumsas, bet ja mūs pasargā no tumsas, kā mēs varam sasniegt gaismu? Palikt šai pelēkajā lauka pleķītī, kuru mums uzspiež? Palikt pa vidu starp divām saulēm un neiepazīt, kur tavi ceļi ved tālumā?
Saprotat savu ienaidnieku un, ja nespējat saprast, iemīliet viņu un atrodiet to skaistumu itin visā, ko jūs nesaprotat, jo dusmas, skumjas un visas aizvainojuma emocijas jūsu skatījumu aizmiglo tik ļoti ar šīm sajūtam, ka tas paliek par visu, ko jūs redzat. Jūs tak zināt, cik neloģiskas ir dusmas, cik sāpīgas ir sāpes un cik grūti ir redzēt pasauli ar asarām acīs? Tādēļ neļaujiet savām jūtām jums traucēt ieraudzīt šo pilno patiesību, ko nes jums MEN enerģija.
Merlins
