8.Men
Katram no mums ir savs pasaules redzējums,,, katram dzīves ritējums izveido savu vērtību mērauklu. Mēs ņemam fragmentus no savas pieredzes un būvējam uz tiem savus pieņēmumus par realitāti. Katram ir sava daļa patiesības, un ikviens kaut kur kļūdās. Bet ir kaut kas kopējs, kas mūs visus vieno – sirdsapziņas likums. Neierakstīts nekādos papīros un regulās, neapstiprināts saeimas balsojumos, it kā neeksistējošs... Un par tā neievērošanu, nevienu nesodīs un neliks cietumā. Tikai,,, ja mūsu dvēseles vēl nav kļuvušas kurlas un aklas, kaut kur nodžinkstēs zvaniņš un mēs sajutīsim tādu, kā jocīgu sāpīti. Un ja pirmajās reizēs mēs izrādīsim ignoranci, tad mūsu sirds sāks piemēroties. Sāks mācīties nejust!
Viegli aizbildināties ar priekšā uzrakstītu instrukciju, ja nevēlies domāt. Tad vainu par savām kļūdām var pārvelt uz instrukcijas sastādītājiem. Ja esi gļēvulis, tad vienmēr var aizbildināties ar stiprākā pavēli, kad nodari kādam sāpes vai ļaunumu. Vienmēr jau var pateikt – „Kas tad es tāds esmu? Un kāda nu man tā teikšana???”. Nu vispirmām kārtām katrs mēs esam cilvēks! Arī kareivis, kurš izpilda komandiera pavēli ir cilvēks. Un tieši tāpēc, ka „Aukstā kara” laikā atradās kareivji, kas akli neizpildīja instrukcijas un nepārdomātas ģenerāļu pavēles – cilvēce pastāv vēl šobaltdien. Tikai tāpēc, ka vienmēr atradušies cilvēki, kas akli neseko instrukcijām, mēs šodien ārstējam daudzas slimības, izmantojam elektrību un pārvietojamies ar mašīnām. Bet pasaule pamazām mainās! Parādās arvien vairāk mašīnu, kas domā mūsu vietā. Arvien vairāk „praviešu”, kas sludina – nedomā! Ar vien vairāk tiek saskaldīta mazos gabaliņos, hipertrofēta un sagrozīta – viena Lielā Patiesība. Mēs mācamies izrēķināt, nevis redzēt! Mēs pamazām jau ieejam tajā riska zonā, kur cilvēks kļūst par skudru, kas akli stiepj skujiņas pa savu taciņu.
Skolotāji redziet protestē, ka viņiem grūti! Tie, kas stāv skolnieku priekšā, kā teorijas atstāstoši rupori, nemaz nav skolotāji. Ārsti protestē, ka viņu darbu neciena! Tas, kas nedomājot izpilda farmaceitikas koncernu instrukcijas, noliekot ārstēšanas metodi augstāk par pacienta veselību – nemaz nav ārsts. Men enerģija saka, ka viss šai pasaulē ir saistīts un visā šai realitātes kopumā – nekādas netaisnības nav. Mēs varam sašust, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ieņem vienu no pēdējām vietām ES. Bet vai mums vispār ir tiesības virināt muti, kamēr lielveikalos strādnieki mazgā vecas desas un pārdrukā produktu derīguma termiņus. Kādas mums tiesības pukstēt, kamēr māsiņas dzemdību namos pārliecina vakcinēt bērnus, tāpēc ka tāda lūk instrukcija! Visa korupcija notiek ar pašu skudriņu rokām un līdzdalību!!! Jūs ko, gribat teikt ka kontrabandas nozares kuratori, paši ved spirtu pāri robežai. Ka robežsargs, kas atver katras mašīnas bagāžnieku neredz līdz malām pielādētas fūras? Ka pašvaldības policists, nezina ka puiši starp centrāltirgus kioskiem nav atnākuši uz tirgu iepirkties? Nu ko jūs...! Un es nebrīnīšos, ja Latvijā atradīsies karavīri, kas gadījumā, ja nenormāli ģenerāļi dos uzbrukuma pavēli – tad pāries kaimiņvalsts robežu ar pielādētu automātu... Pat labi saprotot, ka viņu Dzimtenei neviens uzbrucis nav! Jau tagad neviens no viņiem neuzdod loģisku jautājumu, kāpēc Latvijā tiek ievesta kara tehnika, kas domāta ātram uzbrukumam – nevis aizsardzībai!!! Tie, kas kaut mazliet saprot no kara tehnikas apjautīs, ka ar vieglajiem tankiem valsts aizsardzības potenciālu nostiprināt nevar.
Nu bet to visu var uzskaitīt bezgalīgi – bezgala plašā spektrā un visā sabiedrības hierarhijā. Sākot no ārlietu ministra, kurš nedomājot izpilda visus svešas valsts vēstnieka rīkojumus. Un beidzot ar pašvaldības policistu, kurš aizdzen no tirgus omīti ar pašadītām zeķītēm un cimdiņiem. No mums viss sākas! No mūsu izvēles – būt cilvēkam vai vergam!
Komandas vārdā - Ivo
