Kāds antropologs piedāvāja kādas āfrikāņu cilts bērniem iesaistīties vienā spēlē. Viņš nolika pie koka lielu grozu pilnu ar gardiem
augļiem un teica: „Tas, kurš no jums pirmais
aizskries un sasniegs koku, saņems šo grozu ar gardajiem augļiem.” Tad viņš deva
bērniem starta signālu skrējiena sākumam. Tajā mirklī āfrikāņu bērni cieši
sadevās rokās un vienlaicīgi sāka skriet un tādejādi vienlaikus sasniedza koku.
Tad kopīgi priecājās par gardajiem augļiem! Izbrīnītais antropologs vaicāja,
kādēļ viņi visi vienlaikus skrēja kopā, jo taču kāds no viņiem varēja pirmais
sasniegt koku un tad baudīt gardos augļus?
Uz to bērni atbildēja: „ Obanato.”
Vai iespējams, ka kāds viens no mums ir laimīgs, ja
visi pārējie ir bēdīgi?
„Obanato” tulkojumā nozīmē – „es pastāvu, tāpēc, ka
mēs pastāvam”...
