Kosmiskie tuneļi

Kosmiskie tuneļi.

Daniels Džeikobs

 

http://ianlisakov.ucoz.com/publ/reconnec…

http://www.reconnections.net

No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa

 

Daži no jums jau ir nodzīvojuši pietiekami ilgi, lai atcerētos, kā tas bija – braukt cauri tunelim, vēl pirms parādījās kompaktdiski un kasetes. Jūs braucat, klausoties savu mīļāko dziesmu pa radio, un pēkšņi iebraucat tunelī. Klusa Tumsa. Jūs iekļaujošā klints droši bloķē radiosignālu un mīļotā mūzika izzūd, vismaz līdz laikam, kamēr jūs sasniedzat tuneļa otru galu.

 

Kopš laika, kad mēs izgājām šo brīnišķīgo Harmonisko Konverģenci, es esmu pamanījis interesantu lietu. Cilvēki visā pasaulē iet cauri šiem Kosmiskajiem Tuneļiem. Gaišas dienas laikā, starp ikdienas darbu un rūpēm, dziesma pēkšņi pamet viņu sirdis un viņi sāk fokusēties uz kaut kādām savām dzīves problēmām un jautājumiem, un bezgalīgi atgriežas atpakaļ pie tiem. Īpaši tas ir novērojams pilnmēness laikā.

 

Kā, iespējams, daži no jums atceras no vēstījuma «Вихрь Меркаба», Atkalapvienotie mums teica, ka viens no galvenajiem Harmoniskās Konverģences mērķiem bija (un joprojām ir) uzmanības fokusa līdzsvarošana tiem cilvēkiem, kuri tagad vēlas identificēt sevi, kā Vienotā Visuma pilsoņus. Cilvēki, kuri koncentrējas galvenokārt uz jūtām, sāk izmantot sava domāšanas aparāta iespējas, bet tie, kuri ir koncentrējušies galvenokārt uz savu domāšanu, sāk no jauna atgriezties savos ķermeņos.

 

Mēs visi esam atnākuši šurp no savām „visumu galējībām”, kurās valda polarizācija, un viena no enerģētiskā spektra pusēm ir nobloķēta tā, ka cilvēks var specializēties otrajai. Viens no Atkalapvienošanās mērķiem ir mūsu dabas izlīdzināšana/saskaņošana un mūsos kopš neatminamiem laikiem esošo disonējošo spēku harmonizēšana. Kāpēc kaut-kas būtu jābloķē? Kāpēc gan nesaņemt piekļuvi visām lietām, ar nosacījumu, ka tas neliek būt pārāk apmulsušiem?

 

Daži cilvēki, atnākot šurp, ir Teosiski (Teos – spēks/griba), kas nozīmē, ka viņi visaugstāk vērtē Formu un Struktūru. Citi ir vairāk Haotiski savās izpausmēs un uzstāj uz rīcību, kas nāk no nejaušības un spontanitātes vietām. Cilvēki, kuri ir uzticīgi Teosam, baidās zaudēt savu struktūru, bet tie, kuri ir uzticīgi Haosam, - savu brīvību. Cīnīties ar savu pretstatu vai bēgt no tā – tas nozīmē rīkoties baiļu, nevis mīlestības vadītiem.

 

Gala mērķis ir tāds, lai saņemtu piekļuvi jebkurai (jeb visām) savas Dabas šķautnēm/pusēm. Lai gan katrs var saglabāt to, kam viņš dod priekšroku attiecībā uz to, kas attiecas uz pieeju dzīvei, - labāk ir neizjust spēcīgu antipātiju pret lietām, ja jūs vēlaties pārvarēt dīvaino trīsdimensionalitātes tvērienu un pārlēkt uz Ceturto Dimensiju. Lai to izdarītu, ir jāiemācās pārvietoties Neitralitātē.

 

Kas ir Kosmiskais Tunelis?

 

Katra cilvēka [dzīves] ceļā ir tāds laiks, kad liekas, ka Iekšējā Kodola vadība un Paplašinātā „Es” atbalsts aiziet. Griesti šķiet esam no dzelzs un visas jūsu lūgšanas un afirmācijas šķietami atlec atpakaļ no tiem [griestiem] tieši jums sejā. Tai pat laikā liekas, ka visi jūsu draugi un paziņas ir iesēdušies autobusā (iespējams, ka visi vienā un tajā pašā nolāpītajā autobusā) un aizbraukuši un pilsētu, neatstājot adresi.

 

Apstākļi veidojas pilnīgi šķērsām un projekti, kurus mums izmisīgi vajadzētu pasteidzināt, pēkšņi izrādās iestrēguši plūsmā. Visā valda nomāktība. Nemiers pieaug un tumsa sakļaujas ap mums. Tas ir Kosmiskais Tunelis.

 

Lielākā daļa no jums zina, ka Atkalapvienoto „gaismas un tumsas” koncepcijai nav nekā kopēja ar labu un ļaunu. Tā vairāk ir saistīta ar to, ko mēs izvēlamies apzināties, un to, ko izvēlamies aizmirst. Pavisam nesen Gidi/Pavadoņi teica sekojošo: „Pasaulē nav tādas lietas, kā dusmas. Ir tikai dažādas apzinātības pakāpes.”

 

Kad jūs ejat cauri Kosmiskajam Tunelim, pati „apziņas” ideja kļūst, labākajā gadījumā, nomākta, bet sliktākajā – neiespējama. Lai kurp jūs arī ietu, jūs vienalga nokļūstat purvā. Komunikācija putrojas un jūs jūtat, ka jums neticami veicies, ja ir izdevies ēdnīcā pareizi pasūtīt maltīti.

 

Viens no galvenajiem iemesliem visām šīm mīklām un lamatām ir universāls aizsardzības mehānisms, kuru Gidi/Pavadoņi sauc par „Drošinātāju/Aizsargu”. Tas ir ierocis, kas iedots „Garam-Sargātājam/Glabātājam”, kurš uztur kārtību šajā Visumā, jūsu Saplūšanas ar Vienoto laikā. Gars-Sargātājs/Glabātājs garantē, ka nedz Teosam, nedz Haosam netiks ļauts pastāvīgi valdīt šeit. Katrs no tiem var nest savu ieguldījumu vai, nepieciešamības gadījumā, uz īsu laiku uzņemties vadību. Taču agrāk vai vēlāk līdzsvaram ir jātiek atjaunotam.

 

Atkalapvienošanās Visuma darbības princips prasa, lai visi elementi tiktu iesaistīti darbībā tādā veidā, kas nodrošina „vinnestu” pēc iespējas lielākam to [elementu] skaitam.

 

Uzdevums ir nodrošināt visiem „draudzīgu” apkārtni/vidi, sniedzot maksimāli daudz brīvības un prieka, vienlaicīgi saglabājot maksimālu efektivitāti ar viengabalainību un mīlestību.

 

Dažkārt var šķist, ka tas viss tā nav, taču process šeit darbojas. Kopš brīža, kad 23.novembrī aizvērās Konverģences logs, mūsu Atkalapvienošanās „saraksta” ātrums ir dubultojies un trīskāršojies. Zvaigžņu Bērni tagad atmostas ļoti ātri, bet tiem, kuri jau funkcionē un pārvietojas, viņu uzdevumu izpildei tiek nodrošināta pieeja pārsteidzošam garīgajam spēkam.

 

Kāds ļoti aktīvs un spēcīgs cilvēks - Zvaigžņu Sēkla no Eiropas man rakstīja:

„Es visu laiku saprotu, ka man ir dota šī saikne tāpēc, lai es varētu precīzi redzēt, ko es varu izdarīt un uz ko es esmu spējīgs enerģētiskajā līmenī. Dievišķais plāns ir plaši atvērts pārmaiņām un ietekmei. Mani visu laiku bīda tuvāk daudz ātrākai augšupejai, nekā tas iepriekš tika plānots. Man nekad nav bijusi rezonējoša Pacelšanās procesa koncepcija, kā tālas nākotnes notikums. Man tas vienmēr ir bijis kaut kas tāds, kam ir jānotiek tuvākajos gados. Vismaz es cenšos, lai tas notiktu pāris tuvākajos gados vai vēl agrāk.”

 

Tieši tā, draugs! Tā tam arī ir jābūt. Es tev piekrītu un jebkurš, kurš sagaida ko mazāku, vienkārši baidās iet uz priekšu atklājumu dievišķībā. Taču šeit ir viena problēma. Mēs nevaram iet pa priekšu, ar tādiem paņēmieniem, ar kādiem mums ir mācījuši pārvietoties līdz šim. Atcerieties, mēs dzīvojam hiper-vīrišķajā paradigmā. Mēs, burtiski esam PĀRBLĪVĒTI ar testosteronu un gribasspēku! Vairākums no mums ir nesabalansēti/neizlīdzsvaroti. Vai arī mēs esam tik ļoti nemotivēti un nomākti, ka liekas – nespējam darīt neko, pat, ja no tā ir atkarīga mūsu dzīvība.

 

Mēs bikstām lietas, cīnāmies, cenšamies izdarīt tā, lai tas notiktu! Taču tas vienkārši nedarbojas. Cilvēkus, kurus agrāk ”izstūma” dzīves „paātrinājumā”, tagad „aiztur”, jo viņi var sagraut sevi, turpinot rīkoties tā, kā viņi rīkojas. Pašlaik mūsu individuālo vibrāciju frekvences ir tik ļoti paātrinājušās, ka jebkurš ievērojams apzinātu pūļu daudzums spiež uz mūsu nervu sistēmu tik ļoti, ka var to sadedzināt. Gidi/Pavadoņi mums saka, ka tieši šis „faktors” ir atbildīgs par lielāko daļu depresiju, kas vētraini izplatās visā pasaulē.

 

Tie cilvēki, kuri sevi „notur” daudz lēnākā virzībā, bieži (nepatiesi) apvaino sevi slinkumā, motivācijas un dzīves mērķu trūkumā. Viņu ķermenis jūtas sastindzis izplatījumā, taču prāts strādā virsstundas, spārdot un kožot viņu motivācijas kodolam, cenšoties pacelt pakritušo zirgu un piespiest to no jauna vilkt vezumu. Vēl vairāk, - viņi domā, ka necenšas vispār, lai gan patiesībā notiek tieši pretējais. Viņi grūž, cīnās un viņu nervu drošinātāji pārdeg. Reiz es pusdienoju kopā ar savu draugu – ārsti un viņa man pateica, ka viņa pati un viņas darbinieki tagad atrod tik daudzus jaunus nervu bojājumu veidus, ka tiem pat vēl nav nosaukumu.

 

Tas, kas ar mums notiek, ir diezgan vienkārši. Ikviens no mums savā īpašajā veidā cenšas IZDARĪT VISU ar saviem paša spēkiem, tā vietā, lai vienkārši atlaistu, ietu plūsmā un ļautu dzīvei izdarīt to mūsu vietā un caur mums.

 

Tāda ir lietu daba. Pirms ienākt šajā dzīvē fiziskā formā, mēs parakstām kontraktu. Mēs esam ceļā uz Mājām. Ja mēs nebūtu parakstījuši šo kontraktu, tad nekad nespētu atrast šīs zināšanas un tos apstākļus, kādos esam nokļuvuši. Mēs vienkārši paietu tam garām, kā paiet miljoniem dvēseļu ap mums.

 

Daudzi no šiem „papildinājumiem” parādās mūsu ikdienas dzīvē, vienkārši ietērpjas dzīvēs, kuras mēs jau esam nodzīvojuši. Viņi cīnās mūsu karos, apprec mūsu sievas un vīrus un audzina mūsu neskaitāmos bērnus. Viņi strādā, spēlē, lieto un nomirst. Un dara to miljoniem dažādos veidos.

 

(starp citu, daudzas no šīm darbībām joprojām ir interesantas. Taču tagad tām vairs nav jābūt obligātām. Galu galā – studentam taču nav jāapgūst viens un tas pats kurss atkal un atkal.)

 

Drošinātājs (Aizsargs)

 

Paldies Dievam, tas viss drīz beigsies. Drošinātājs – tā ir viena no galvenajām lietām, kas padara to iespējamu. Tādejādi, mēs pagaidām vēl atrodamies tajā, paraudzīsimies uz to, kas tas īsti ir priekš tiem, kuri nekad nav sastapušies ar šo [drošinātāja] terminu.

 

„Izlekšanas efekts” var tikt izmantots, lai palēninātu, aizkavētu cilvēku un viņu izpētītu, jeb tas var tikt izmantots daudz intensīvākā formā. Ja mēs turpinām darboties „ierastajā veidā” (stumjot, piespiežot un kāpjot pāri cilvēkiem), mēs riskējam ar to, ka dažu mūsu mērķu sasniegšana var tikt izjaukta. Ja mēs kaut kā tāda dēļ sākam iekaist dusmās (kas kalpo par lakmusa papīrīti), var apstāties visa mūsu dzīves programma! Jo lielāku agresivitāti mēs izrādām, jo vairāk atklājam, ka noteikti „dabas spēki” nostājas pret mums. Tas darbojas, kā drošības jostas vai kā trakokrekls, kas mūsu enerģijai sniedz iespēju atdzist.

 

Vēstījumā „Aiz cilvēcisko ierobežojumu robežām” Atkalapvienotie skaidri runāja par šo efektu, aprakstot Ēterisko Starojumu uz cilvēku - Enerģētisko Vārtu atvēršanas laikā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šajā vēstījumā viņi runāja par to turbulenci, kāda tagad izpaužas Tuvajos Austrumos:

 

„Uz tiem, kuru sirdis ir atvērtas, šīs Starojums izdara visai nelielu ietekmi, atskaitot pakāpenisku, ikdienišķu personīgā prieka palielināšanos. Kad jūs esiet Vienotībā, nepastāv nekādi šķēršļi un nekāda pretošanās šī Mirdzuma ietekmei. Tomēr, ja jūs domājat šauri teritoriāli, separātiski vai alkstat pēc varas, šīs vibrācijas var iedzīt jūs neprātā. Tas, kas tagad notiek Tuvajos Austrumos, vistuvākajā laikā notiks visur, atkarībā no tā, kā Enerģētiskie Vārti atvērsies pa visu planētu. Tomēr ap to laiku vibrāciju plūsma kļūs tik spēcīga, ka cilvēkiem, kuri ir noskaņoti kontrolēt, būs grūti pat vienkārši funkcionēt, kur nu vēl izraisīt karus un karot.

 

Mēs jums sniedzam informāciju par Enerģētiskajiem Vārtiem, lai jūs varētu saprast, cik svarīgi ir jūsu aizsardzībai tagad un jūsu izdzīvošanai nākotnē ir - ATVĒRTA SIRDS. Ja šis vēstījums nostiprināsies un iesakņosies jūsos, jūs spēsiet izplatīt šo TONI daudziem jo daudziem cilvēkiem. Ne visi no viņiem sapratīs to, taču tas arī nav obligāti. Viss, kas viņiem ir vajadzīgs – šī cilvēka Atkalapvienošanās Toņa iedarbība un tie kaut kādā līmenī arī sāks šo procesu. Tā atkal ir 100-tā pērtiķa efekta dinamika.

 

Pilnīgi iespējams, ka daudzus no jums nodarbina jautājums: „Kā es varu palīdzēt šai pasaules daļai. Kā es varu mazināt ciešana, kādas pastāv ap mani?” Atbilde uz šo jautājumu būs SAVU PAŠU CIEŠANU IZBEIGŠANA un tā izpratne, par ko šeit tiek runāts. Meklējiet spēka un motivācijas avotu sevī un parādiet apkārtējiem, kam tas līdzinās. Nav vajadzības sprediķot un censties pievērst citus savai ticībai.

 

Vienkārši turpiniet mazgāt savu „kartupeli” (kā tai stāstā par 100-to pērtiķi) un pārējie skatīsies uz JUMS un mācīsies no jums to, kā pārdzīvot šo pārsteidzošo pāreju uz 4-tās dimensijas Apziņu”.

 

Piedzīvot „Tuneli” nākas tad, kad mūsu virzības uz priekšu enerģiju sastopas aci pret aci ar iedzimtām mūs kavējošām bailēm. Dažiem no mums šīs bailes ir paslēptas ļoti dziļi. Tā ir ēna, kuru parasti nēsā kāds no mūsu tuvumā esošajiem. Mēs domājām, ka esam drosmīgi un gatavi visam! Taču ir dažas vēl joprojām svārstīgas mūsu daļas, kas rada priekšnosacījumus cilvēku motivācijas vilciena katastrofai. Tas notiek visā pasaulē. Haoss sastopas ar Teosu. Nepārvarams spēks sastopas ar objektu, kuru nav iespējams izkustināt no vietas. Līdzvērtīgi Spēki sastopas Pretdarbībā.

 

Alķīmiskā Esence tiek ražota, garīgā „pretinde” pielietota, taču tas prasa pacietību, gatavību gaidīt un, pirmkārt, tas prasa tīru sevis paša pieņemšanu, kad mēs nesaprotam, nezinām un jūtam, ka dzīve mums sajauc galvu. Iekļūstot Tunelī, mēs pēkšņi mainām „Maga” lomu pret „Muļķa” lomu (Vecākā Taro Arkāna kārtis – tulk. piez.). Hm. Vienkārši vēl viena Multiversa laimes diena.

 

Pats pirmais ieraksts par „Drošinātāja” instrumenta izmantošanu (cik man zināms) ir atrodams Bībelē, Pirmajā Mozus Grāmatā (Radīšana/Genesis). Tas notiek, kad Mozus skaidro saviem ļaudīm, kas notika ar Bābeles Torni. Apskatīsim šo fragmentu:

Pirmā Mozus Grāmata. (Genesis) 11:5-9

„(5) Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla.

(6) Un Tas Kungs sacīja: "Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams.

(7) Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu."

(8) Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu.

(9) Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.”

 

Mēs varētu visu dienu strīdēties par to, kāpēc Kungs izlēma „apturēt” šos cilvēkus, lai viņi nevarētu uzcelt savu Torni. Taču nav jābūt Einšteinam, lai pamanītu, ka Viņš patiesi to izdarīja ātri un viegli, pārvēršot šos ģēnijus „Klaigājošu Muļķu” barā (Babel – Bābele, kā arī klaigāšana, valodu sajaukšanās – tulk.piez.), kuri klīst apkārt un cenšas likt savām lietām darboties. Starp citu, vai jūs pievērsāt uzmanību Viņa vārdiem par to, kas notiks, Vienotība nostiprināsies starp Zemes tautām. Griezieties atpakaļ un izlasiet šo pantu vēlreiz. Vai jūs spējat iztēloties, kas notiks, Visuma Vienotība nostiprināsies un apliecināsies visās – kā fiziskajās, tā nefiziskajās valstībās?

 

Vai jūs kādreiz esiet sajutušies līdzīgi? Apjukuši, samulsināti un nespēcīgi, kā „Bābeles Muļķi”? Visdrīzāk jūsos darbojas „Drošinātāja/Aizsardzības” process, mans draugs. Un, ja jūs zināt, kas priekš jums ir labs, jūs vienkārši atslābinieties un ļaujiet dzīvei plūst savā gaitā. Kad dūmi izklīdīs, viss vērsīsies uz labu. Taču, ja jūs cīnāties, jūsu ikdienas dzīve saruks vēl vairāk, kā tajā ķīniešu rotaļlietā, ar kuru jūs spēlējāties bērnībā, kad jūs tajā iebāzāt pirkstu, bet mēģinot to izvilkt, tas tika ievilkts iekšā vēl dziļāk.

 

Šķērsojot bezdibeni.

 

Kosmiskais Tunelis pienāk tad, kad cilvēks sāk saistīties ar paredzamo rezultātu vai izvirzīto mērķi. Viņš sāk attīstīt „tuneļveida redzi” un visa mūzika sāk izzust no viņa dzīves. Parasti tas, par ko viņš satraucas, nav tas, kas viņu patiesi uztrauc. Tas vienkārši ir, kā fiktīva persona, kaut kas, uz ko ir iespējams fokusēt visas savas bailes un nemieru. Lielākā daļa apmātību eksistē vai nu pagātnē vai nākotnē.

 

Es bieži citēju zināmo Atkalapvienot frāzi, kas apraksta Tagad Brīdi, kuru es atkārtoju tiem, kuri tikko ir pievienojušies mūsu nelielajai ballītei:

 

„Tagad Brīdis – tas ir daudzdimensionāls transporta līdzeklis, kas jebkurā brīdī var nogādāt jūs turp, kurp vien jūs vēlaties. Vienīgais, kas jums ir jāatceras – neizbāzt rokas un kājas ārā no mašīnas!”

 

Sadaļā «Три обязательства» ir minēti daži vadošie principi, kuri var tikt izmantoti vieglākai un laimīgākai funkcionēšanai šajā pārejas laikā. Es šeit tajā neiedziļināšos. Vienīgais, ko es gribu izdarīt, – citēt šeit slaveno frāzi, ar kuru sākas daudzi seni stāsti. Šī frāze skan šādi: „Notika/Gadījās, ka …”

 

Kad mēs atrodamies Tunelī, alkstot atjaunot mūsu ceļojuma mūziku, ir patiesi vērtīgi pavērot to, kas mūs nomāc, un atkārtot sev: „tā gadījās”. Vienīgā nemainīgā konstante trīsdimensionalitātē ir – mainīgums. Vai tagad jūs labi pavadāt laiku? „Tā gadās”. Vai varbūt jūs esiet iegāzušies bedrē un esiet pārliecināti, ka nekas un nekad nenotiks tā, lai izglābtu jūs no dzīves vienās bailēs un uztraukumos? Nesatraucieties! „Tā gadās”.

 

Savā dzejolī „Vislielākā nepieciešamība” es izmantoju šos vārdus, lai aprakstītu to, kāda, laiku pa laikam, kļūst mūsu dzīve:

 

„Es baidos vilties savā ticībā. Taču, no kurienes šīs bailes? Tikai no neticības. Tas ir upes šī krasta pieņēmums, par to, kāds izskatās upes otrs krasts. Taču, pēc pāriešanas otrā krastā, tas jau kļūst nebūtiski. Bailes – tās ir nemierīgās sirds spekulācijas, no kurām tik izmisīgi vajag atbrīvoties un, kurām mēs esam arī tik ļoti piesaistīti”.

 

Pasauli, kurā mēs dzīvojam, veido mūsu priekšstati par realitāti, kas izaug no mūsu pārliecības par to, kā šeit trīsdimensionalitātē visam ir jābūt un jānotiek. Dzīve nebūt nav objektīva, bet tieši pretēji – tā ir ļoti subjektīva. Atkalapvienošanās Visumā ir pavisam, nedaudz tā, par ko var runāt pilnīgi droši. Taču Atkalapvienotie mums saka, ka tālākais attiecas uz šo kategoriju.

Kontrole – tā ir ilūzija.

Cīņa – tā ir krāpšana.

Triumfē Gars-Sargātājs/Glabātājs un Mīlestība. Kā saka „Soprano ģimenē” – „Aizmirsti par to!”

 

Tiecieties uz mērķi, dariet priekš tā visu iespējamo un ļaujiet bultām lidot, kurp tās vēlās. Katra „nelīdzsvarotības” izpausme kaut kur tiks līdzsvarota, vienkārši - aiz šī apļa robežām. Noticiet un leciet. Ignorējiet šo un raudiet. Izvēle ir ikviena no jums paša rokās.

 

Es pabeigšu šo vēstījumu ar gudrības vārdiem, kurus pievienošu savai Apzinātās Elpošanas noskaņošanās sesijai. Zinot, ka šis vienkāršais koncentrētas elpošanas instruments parasti izraisa visus pretošanās un baiļu veidus (pat, ja attīra tās [bailes]), es pastāstīšu par kalnu tuneli, kurš vēl joprojām atrodas kaut kur Vidējos Rietumos.

 

Tuvojoties šim tunelim, jūs braucat pa stāvu līkumu, kas ļoti ierobežo jūsu redzamību uz priekšu. Jūs pārņem šausmas, kad saprotat, ka telpā jūsu priekšā, šķiet ar grūtībām var ievietoties viens automobilis, nemaz nerunājot par kustību abos virzienos. Acīmredzot tuneļa izstrādātāji nav bijuši pārāk augstās domās par to, kuri tuvojas šai vietai, prāta stāvokli, jo ir uzstādījuši tur lielu un viegli izlasāmu zīmi. Uz zīmes ir rakstīts: „Protams, jūs to spējat! Miljoniem citu cilvēku to jau ir spējuši!” Un tas ir tieši tas, kas pēc Gara domām, mums ir jāzina šajā sašutumu izraisošajā Tuneļu Laikā.

 

Laipni lūgti Konverģences Laikmetā, draugi! Šim Visumam nav tādas atbildes „nē”. Šī Gara-Sargātāja/Glabātāja esamība daudziem no mums, ieskaitot manu nepacietīgo Zvaigžņu Draugu, kurš piekrīt šim redzējumam, patiešām ir mierinājums. Viena mūsu puse vairs nevaldīs pār otru. Mēs noliecamies uz vienu pusi, tad augam un atgriežamies atpakaļ centrā. Uz priekšu un uz iekšu. No šejienes un tālāk uz priekšu.

 

http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4104784