Mīlestības pretmets ir nevis naids vai vienaldzība, bet gan bailes – ja baidāmies, mēs nemīlam. Mīlestība ļauj mums uzplaukt un atraisīties, bailes paralizē, tās liek mums sastingt un neļauj virzīties tālāk. Mīlestībā mēs spējam pieņemt citus un būt pieņemti. Bailes atsvešina, vieš neuzticēšanos.
Tomēr, ja vēlamies iepazīt mīlestību, mums jābūt gataviem ieskatīties acīs savām bailēm, tās pieņemt. Reizēm aiz bailēm slēpjas pagātnes rēgu tēli, mūsu sāpīgā ...pieredze, ko nevēlamies piedzīvot vēlreiz. Reizēm tās ir bailes no nezināmā, no nākotnes, no nāves galu galā.
Mīlestība mājo tagadnē. Tā māca mums pieņemt šo mirkli, situāciju, kurā esam šobrīd. Tā aicina pieņemt un izprast sevi, piedot sev. Ja nemīlam sevi, visur sastopam tikai savas bailes. Tādēļ atteikties no bailēm nozīmē atmest visu lieko, kas traucē mums būt pašiem. Kad iepazīstam un iemācāmies mīlēt paši sevi, mēs kļūstam spējīgi mīlēt arī citus.
Labu dienu vēlot,
Pēteris
spogulosana@gmail.com
Labu dienu vēlot,
Pēteris
spogulosana@gmail.com