Atbilde vienkārša - domāt par nāvi katru mīļu dienu! Vismaz piecas minūtes. Šokēti? Nekas, lasiet tālāk! Viena no laimīgākajām tautām uz pasaules ir butānieši, cita laimīgā tauta ir islandieši. Abu šo tautu kultūrā ir dziļa izpratne par nāvi. Butānieši par nāvi domā piecreiz dienā un viņu laimes indekss ir viens no augstākajiem pasaulē. Islandieši, savukārt, saprot dabas varenumu. Viņu kultūra paredz to, ka jādzīvo tagad, jo rītdienas var nebūt (dabas spēku dēļ).
Ko gan dod domāšana par nāvi. Pirmām kārtām jau, saprašanu, ka nāve ir visstabilākā vērtība dzīvē. Tā atnāks, kad mums visvairāk to vajadzēs. Tad vēl to, ka mūsu laiks ir limitēts un, tātad, mums ir jāciena savas dzīves laiks. Tas dod iespēju atbildīgāk izturēties pret to, ko mēs darām savos dārgajos dzīves mirkļos. Treškārt, domas par nāvi palīdz sajust dzīvību, kas mūsos rit.
Rietumu civilizācijas cilvēks ir atrauts no dabiskajiem dzīves un nāves procesiem. Nāve tiek parādīta nevis kā stabilākā mūsu vērtība, bet gan kā neiedomājama traģēdija, par kuru bail pat iedomāties. Tā tiek izstumta no apziņas. Ja nāvi padzen pagrīdē, tā tāpat sūtīs savus signālus un mēs tikai iegūstam fobijas, trauksmi, murgus, panikas lēkmes u.c. nepatīkamus stāvokļus.
Tad kādēļ nekļūt laimīgākiem un necienīt to, kas mums ir - savu personīgo nāvi un savu dārgo dzīves laiku. Ļoti atsvaidzinošs ir tāds kalendārs, kurš ir sadalīts nedēļās un kurā ir parādīts vidējais dzīves ilgums. Un nosvītrojiet tās nedēļas, kas jau nodzīvotas! Prāts uzreiz apskaidrosies, redzot, cik atlicis. Mana nāve pieder tikai man un mana dzīve un tās laiks ir tikai mans! Un ir daudz gudrāk dzīvot laimīgu dzīvi un baudīt tās piedāvāto laiku. Bez trauksmes un panikām, bet ar jēgu. Lai esam laimīgi!
Andis
spogulosana@gmail.com
https://www.facebook.com/PozitivaisPortals/
Rietumu civilizācijas cilvēks ir atrauts no dabiskajiem dzīves un nāves procesiem. Nāve tiek parādīta nevis kā stabilākā mūsu vērtība, bet gan kā neiedomājama traģēdija, par kuru bail pat iedomāties. Tā tiek izstumta no apziņas. Ja nāvi padzen pagrīdē, tā tāpat sūtīs savus signālus un mēs tikai iegūstam fobijas, trauksmi, murgus, panikas lēkmes u.c. nepatīkamus stāvokļus.
Tad kādēļ nekļūt laimīgākiem un necienīt to, kas mums ir - savu personīgo nāvi un savu dārgo dzīves laiku. Ļoti atsvaidzinošs ir tāds kalendārs, kurš ir sadalīts nedēļās un kurā ir parādīts vidējais dzīves ilgums. Un nosvītrojiet tās nedēļas, kas jau nodzīvotas! Prāts uzreiz apskaidrosies, redzot, cik atlicis. Mana nāve pieder tikai man un mana dzīve un tās laiks ir tikai mans! Un ir daudz gudrāk dzīvot laimīgu dzīvi un baudīt tās piedāvāto laiku. Bez trauksmes un panikām, bet ar jēgu. Lai esam laimīgi!
Andis
spogulosana@gmail.com
https://www.facebook.com/PozitivaisPortals/
