ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Skatiens tumsā


Atkalapvienotie (Reconnections) caur Danielu Džeikobu
 
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
 
Kas rada ēnu? Fiziski – tā ir BLĪVĀ MASA, kas nokļuvusi starp gaismas avotu un virsmu, kuru gaisma apspīd. Ja tas ir tā, tad ēnas, kas tur parādās, līmeni (jeb pakāpi) nosaka šīs masas BLĪVUMS.
 
Gaisma, kas ir apzinātība, kustās pa mūsu fizisko realitāti, meklējot cilvēku, objektu vai situāciju, uz kuru tā [gaisma] varētu koncentrēties. Ja nekas neparādās, skatuve, kas rodas novērotāja prātā, ir TĪRA, un tā [gaisma] dodas meklēt kaut ko citu.
 
Frāze „kaut ko citu” šajā punktā ir galvenā/noteicošā. Mēs sliecamies koncentrēt savu uzmanību lielākoties uz kaut ko ATŠĶIRĪGU un SVEŠU. Citiem vārdiem sakot, uz „kaut ko citu”, atšķirībā no tā, ko mēs uzskatām par NORMĀLU.
 
Ēnu Deja – tā ir mūsu dienu māksla. Novērotājs vai nu meklē to, ko mīl un kas viņam pietrūkst (Zelta Ēna), vai arī cīnās pret to un pretojas tam, ko nepieņem sevī (Tumšās Ēnas). Saskaņā ar tāda pat nosaukuma televīzijas šovu, tās bieži ir dejas ar VAMPĪRIEM, kuri nomoka/izvārdzina mūsu dzīvi un novirza uzmanību no lielākas PAŠIZZINĀŠANAS un PRIEKA. Tie mūs izsūc, ja mēs nedarām savu Ēnu Darbu. Šis process, ja tas tiek paveikts efektīvi, ļauj mums SKATĪTIES TUMSĀ.
 
Ēnu veidi.
Kādi tad ir dažādie Ēnu veidi?
 
ZELTA ĒNA dažādās blīvuma izpausmēs – TĀS IR LIETAS, KURAS MĒS MEKLĒJAM UN UZKATĀM, KA MUMS TO NAV.
 
1. Ideāli
2. Skolotāji
3. Mīļotie
4. Varoņi
5. Dievi un Dievietes
6. utt., utt. ....
 
TUMŠĀ ĒNA dažādās blīvuma izpausmēs – TAS IR TAS, KAM PRETOJAMIES, AR KO CĪNĀMIES UN KO SEVĪ NOLIEDZAM.
 
1. Cilvēki, kuri mūs neciena
2. Cilvēki, no kuriem mēs baidāmies
3. Ienaidnieki
4. Sāncenši
5. Dēmoni un Sātani
6. Mīļotie
7. utt., utt. ....
 
Neapšaubāmi variāciju skaits ir bezgalīgs. Un, kā vienmēr, tas viss eksistē tikai tā acīs, kurš skatās. Un, kad es runāju par Ēnu veidiem/tipiem, es runāju par idejām un tēliem, kas zināmā mērā jau eksistē cilvēka apziņā. Diskusijas mērķa labad, mēs novirzīsimies no „tumsas” kā no kaut kā neredzama jēdziena. Šeit mēs to izmantosim, lai aprakstītu kaut ko, kas NETIEK ATZĪTS jeb TIEK NORAIDĪTS (hm ... vēl viena polarizācija terminiem tumsa/gaisma).
 
Ēnu līmeņi
 
1. NIANSE. „Vīna elpa”, tikko jaušams mājiens par ēnas klātbūtni uz sienas, kas dejo redzes perifērijā. Tā ir to baiļu joma, kurām nav vārda un sejas. Tāpat arī ticība neredzamajam (kuru mēs projicējam uz kādu Dievu vai Augstāko Spēku).
 
2. BŪTĪBA. Pats vīns, kas burbuļo kausā. IZSKATĀS, ka tas ir šeit, taču es to vēl neesmu izjutis citādi, kā vien iztēlē. Šajā PROJEKCIJAS līmenī visbiežāk notiek noliegums un sabrukums. Es zinu, ka šīs problēmas ir šeit un pat PIEŅEMU, ka varēju pats tās radīt, taču izvēlos tās neievērot. Viena no parastajām praksēm šajā posmā saucās „Svilpošana Tumsā”. Labs veids, kā pavadīt laiku.
 
3. SUBSTANCE. Paša Ēnas „Es”, reāls, uz sienas dejojošs. Parasti par „sienu” kalpo fiziskā realitāte. Šī Ēna – tā ir Pītera Pena zaudētā daļa. Saņēmis anestēziju pret faktu, ka vecāki viņu ir atstājuši, viņš vienkārši IZDZĒSA šī līmeņa uztveri no savām jūtām. Zināmā mērā PAZUDUŠIE ZĒNI vienkārši bija viena un tā paša PAZAUDĒTĀ BĒRNA dvēseles fragmenti. Lēmums AIZMIRST (pasargāt sevi no sāpēm) notur viņus BŪTĪBAS stadija, kurā slaistās lielākā daļa Arhetipu un Leģendu (pie atvēta loga), kamēr viņš nepieņem lēmumu ieiet un palikt iekšā, uzdāvinot Vendijas mazmeitai ĪSTU SKŪPSTU (vismaz tā, kā to attēlo filmā „Āķis”). Pēc tam viņš kļuva REĀLS – ieguva SUBSTANCI.
 
Runā, ka vampīriem esot forma (būtība), bet ne substance. Viņu atspulgs nav saskatāms spogulī. Manī vampīra aspekts ATSAKĀS redzēt savu atspulgu noteiktu situāciju jeb cilvēku spogulī. Tā vietā, lai izturētos pret sevi un integrētu sevi, kā to dara viņi, es dodu priekšroku SLAISTĪTIES tuvumā, taču ārpus konkrētās skatuves emocijām, barojoties ar apzinātības enerģiju un fokusu. Patiesībā es MĪLU savu iekšējo Lestatu (Lestats – vampīrs, izdomāts Ennas Raisas romānu personāžs – tulk. piez).
 
Uz to laiku, kad Ēna iegūst SUBSTANCI, tā var būt saprasta, pieņemta un integrēta. Šajā brīdī tā pārstāj būt par Ēnu un tiek uzņemta kā fiziskā „Es” daļa. Vai arī, ja tas nenotiek, tā pārvēršas par IENAIDNIEKU, vai demonizējas par SĀTANU. Tāpat arī Zelta Ideāla gadījumā, tā var kļūt par objektu pielūgsmei un sekošanai - kā Kristus Otrajai Atnākšanai (Также, в случае Золотого Идеала, она может стать предметом поклонения и следования в качестве Второго Пришествия Христа).
 
Katram ēnas līmenim var atrast analoģiju, salīdzinot to ar dažādiem tvaika, ūdens un ledus blīvumiem. Tie veido brīnišķas dejas Gara un Formas Pasaulēs. Neviena no tām [ēnām] nav nedz labāka, nedz sliktāka par citu. Tās vienkārši ir dažādas.
 
Daniels Džeikobs
 http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=3985251