piektdiena, 2018. gada 2. februāris

Nātru audums


Ir skaista lietuviešu tautas pasaka par “Divpadsmit brāļiem” jeb “Divpadsmit Melniem Kraukļiem”, kurā ļaunā ragana pārvērš 12 brāļus Melnos Kraukļos. Tikai viņu mīlošā māsa var glābt tos, bet viņai ir jāuzšuj krekli no nātrēm.
No pirmā acu uzmetiena tas varētu izskatīties biedējoši, tā kā nātres var dzelt. Kā var kāds adīt no tām kreklus, un pat valkāt tos?
Bet senos laikos cilvēki auda audumus no dažādiem augiem: no liniem, nātrēm, kaņepēm u.c.. Mūsu senči zināja, ka nātru var izmantot baltas un zīdainas šķiedras ražošanā, kurai ir savas vairākas priekšrocības pret kokvilnas vai kaņepju šķiedrām.
Sentēvu metodes
Kad nātre sāka ziedēt, viņu nopļāva un iemērca purvā. Rudenī viņu izvilka, izžāvēja un kasīja ar kārstuvēm, kas līdzīgas milzīgai ķemmei. No iegūtās dzijas līdz ziemas vidum vērpa diegus. Māksla bija savērpt vienāda resnuma diegu un pēc iespējas tievāku, tad arī audekls sanāk tievs un viegls. Pēc tam sievas ziemas otro pusi auda audeklus uz milzīgām stellēm, kuras aizņēma veselu istabu. Lielas stelles ir vajadzīgas, lai austu platu auduma joslu, no kuras pēc tam ir ērti šūt apģērbu. Pavasarī, kad audums ir gatavs, viņu izklāja uz nopļautas pļavas uz visu vasaru. Lietavās un negaisos izmērcēts, saulē izdedzināts, vējā izvējots audekls bija izbalinājies līdz piena baltumam. Un tikai pēc tam no tā šuva apģērbu. Tādējādi izveidots audums iznāk izturīgs, ilgi valkājams.
Citviet nātres ievāca vēlā rudenī, septembrī un oktobrī, kad viņas sāka dzeltēt. Nātres stiebrus pļāva pie saknes, sasēja kušķīšos un kāra kaltēšanai. No izžuvušajiem stiebriem noņēma virskārtu un sašķēla uz atsevišķām šķiedrām. Pēc tam tos sašķeterēja tievos diegos, sasaistīja kamolos un trīs dienas ilgi vārīja pelnu un oša mizu sārmainā šķīdumā. Sārmaina miecēšana piešķir diegiem vajadzīgo izturību un gaišu krāsu. Pēc tam diegu kamolus kaltēja saulē un attīrīja no pelniem, kuri uz tiem salipa.
Vēl var darīt šādi. Sākumā applaucēt svaigi plūktas nātres, iemērkt uz nakti. Pēc tam no rīta atsist ar nūjām, atkal applaucēt, atstāt ūdenī vēl uz diennakti, no rīta atkal atsist. Tā trīs diennaktis. Ja izmanto sausas nātres, tad tās šādā veidā lūzt, un nekas nesanāk. Iegūto dziju izžāvē, no kuras pēc tam tiek austs audums. Audumu izbalina pelnos. Pelnus savāra, pēc tam salej ūdeni citā tilpumā un šajā ūdenī (bez pelniem) vāra audumu.
Ir vēl cits veids. Strautā vai upītē nātres var izmērcēt, pirms tam ieliekot sīkā izturīgā sietā. Straume pati visu izdarīs – visu cieto atmiekšķēs, visu lieko izskalos. Ir taču tāds veļas mazgāšanas veids jūrniekiem un kalnu ciematiņu iedzīvotājiem.
Ja nātri ievāc pēc ziemas, tad visu darbiņu izdara sniegs un vējš. Jo mitrāka ziema, jo labāk.
Viss auduma pagatavošanas process ir ļoti darbietilpīgs, pēc kura rokas apklājas ar pumpiņām, ja netiek lietoti cimdi. Lielākās grūtības ir ar tieva diega izķemmēšanu. Šim nolūkam var piemērot arī suņu vilnas izķemmēšanas suku – pašu smalkāko, kāda ir.
Gatavā veidā dzija sanāk daudz mazākos apjomos nekā svaigās izejvielas. No 35 kg nātrēm sanāk 30-40 grami diegu!
Audums (no gara tieva diega) sanāk plāns kā kokvilna, bet silts kā vilna. Nātru diegus visbiežāk izmantoja dažādu tīklu pīšanā. No tiem vija dažāda resnuma auklas un virves dažādiem mērķiem. Izžāvētie nātru kušķīši, gatavie diegi un vēl jo vairāk – nātru tīkli, bija ļoti augstā vērtē, kalpoja par maiņas līdzekli naudas vietā.
Nātru apstrāde šodien
Nātru apstrādes tehnika tekstilpreču ražošanai bija patentēta Bavārijā 1897. gadā.
Eiropā nebija nopietna interese par nātrēm līdz 2003.gadam. Holandiešu uzņēmēji izveidoja apģērbu ražošanas un pārdošanas uzņēmumu Brennels, un ieguldīja 270 miljonus eiro investīcijas nātrēs. Uzņēmums pats audzē nātres 60 hektāru lielās platībās jau vairākus gadus.
Ir tikai trīs valstis, kurās nātru audzēšana un apstrāde ir notestēta, un tās ir Vācija, Nīderlande un Lietuva. Šīs valstis cieši sadarbojas viena ar otru, un daļēji sadala aktivitātes sava starpā.
Vācieši izstrādā selektīvas īpašu šķirņu nātru un dēstu audzēšanas metodes. Holandiešu galvenā uzmanība tiek pievērsta augu un šķiedru sagatavošanas procesu pētniecībai. Lietuva tikmēr eksperimentē ar šķiedru pārstrādi un strādā, lai pielāgotu to masveida ražošanai.
Līdz šim neviena no valstīm nav uzsākusi nātres šķiedru masveida ražošanu, jo vēl ir jāizstrādā novākšanas iekārtu, nātru pārstrādes par šķiedrām un dziju, aušanas, adīšanas un apdares tehnoloģija. “Nātru šķiedras ir īsas, no daiviņas līdz daiviņai, tāpēc ir iespējams, ka simtprocentīgu nātres audumu nekad nevarēs saražot,” saka Vida Baltrušaitienė, uzņēmuma, kas nodarbojas ar nātru audzēšanu un rūpniecisko pārstrādi Lietuvā, Skalmantas zinātniskā konsultante. “Mēs meklējam labāko vērpšanas tehniku, un vislabākās proporcijas ar citām šķiedrām, piemēram, kokvilnu un liniem.
Skalmantas ir Lietuvas vadošais militārā un darba apģērbu un jāšanas aprīkojuma ražotājs. Nesen tas atvēris filiāles, kas ražo produktus Rietumeiropas vadošo modes un izklaides apģērbu noieta tirgiem.
Uzņēmums sagaida, ka tas spēs piegādāt holandiešu partneriem pietiekamu šķiedrvielu daudzumu izmēģinājumu ražošanai, lai varētu uzsākt nopietnu darbību. Baltrušaitienė cer redzēt pirmos rezultātus divu gadu laikā. “Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka nātrēm ir potenciāls. Augs ir ļoti viegli kopjams, neprasa nekādu uzmanību, un nātres ir daudz lētāk ražot nekā linus, bet auduma kvalitāte un īpašības ir ļoti labas”.
Nātres šķiedra ir piemērota cilvēkiem ar alerģijām. Tās ir ļoti absorbējošas un tām ir termiskās īpašības, kas atvēsina vasarā un silda ziemā. Ņemot vērā ideālos nātru audzēšanas apstākļus Lietuvā, linu audzētāji izrāda lielu interesi par tām. Linų Agroservisas, linu ražotājs, Linų Audiniai, veļas tekstila uzņēmums, un Kauņas Tehnoloģiju universitāte jau ir pievienojušās projektā kā partneri.
2005. gadā Linų Agroservisas ar nātrēm apstādīja piecus hektārus. Tā kā nātres aug divus gadus, vietējās šķiedras jau tiek izmantotas eksperimentiem.
Aug griezdamās
Nātru audzēšana varētu būt lielisks risinājums vietējām linu saimniecībām, kas cīnās par izdzīvošanu starp konkurējošām importa linu šķiedrām no Ķīnas.
Kā ļoti iecietīgs augs, nātre neiztukšo augsni un neprasa tās maiņu. Pietiek izraut lielākās nezāles, kad tās pirmo reizi parādās, un novākt ražu pareizajā laikā. Nātre var izaugt līdz pat 3,5 metru augstumam. Tās ir jūtīgas pret visām ķīmiskām vielām, līdz ar ko tās ir arī ļoti ekoloģisks augs.
Mareks Justs