Ienaidnieku mums nav — ir tikai mums tuvi veci cilvēki

… Un te nu ir mana pati galvenā nianse un šeit “aprakts viens ļoti svarīgs suns”.
Ir ļoti grūti neatbildēt uz vecāku agresiju. Gandrīz neiespējami. Taču grūti (uzmanību!!!) ir tikai pirmo pussekundi.

Un, ja tu šajā pussekundē atturēsies no pavisam taisnīgām dusmām,  un, gluži otrādi (bumerangs!), atbildēsi ar pozitīvu enerģētiku, tad, sākot jau ar otro pussekundi, tev kļūs daudz vieglāk. Vieglāk tāpēc, ka nepadevies. Ka noturēji stūri. Tu esi vadītājs. Kā savādāk atbildēt? Konkrēti – ar smiekliem. Vai arī strauju tēmas maiņu. Vai arī, izliekoties, ka nedzirdēji. Vai noklusēji. Un atkal – smiekli kā atbildes reakcija. Zieds ieroča stobrā. Vienalga, kadā veidā. Nepadoties. Noturēties. Nepadoties situācijai.

No šī brīža mēs it kā pat nedzirdam konkrētus apvainojumus, pretenzijas un citus liekus momentus. Mēs neatbildam uz tiem. Un neko nepierādām. Un neapvainojamies.

Mēs visi atceramies pašu svarīgāko. Mums nav ienaidnieku – ir tikai mums tuvi, veci cilvēki. Nav uz ko te apvainoties. Tās gan vēl nav beigas. “Uzbrukumi” turpināsies. Bet mēs taču redzam “puisīti smilšu kastē/vecu cilvēku” sevī. Ārēji mēs pat varam nospēlēt atbildes “spēli”, lai neapvainotu oponentu. Nav nekādu problēmu! Mēs pat varam uz viņiem skaļi kliegt! Taču ir svarīgi, ka iekšēji mēs smaidām un mūsu “aizkaitinājums” būs viltots. Bet negatīvās emocijas mēs spēlējam.

Galvenais – nekādu aizvainojumu.

Tāpēc, ka tad, kad mūsu aizvainojums kļūst patiess – viņi uzvar un burtiski mūs aprij. Jo viņi taču nedomā par tām sāpēm, kuras mums nodara. Viņi ir aizņemti paši ar sevi.

Tas ir tāds “vecuma egoisms”. Vecs cilvēks nav spējīgs mainīt savu viedokli. Nav spējīgs pat iedomāties, cik brīžām sāpīgas, neattaisnojamas un nepamatotas ir viņa pretenzijas pret mums. Viņš jau vairs neredz tālāk par savu degungalu. Neredz! Bet vai gan tāpec viņš jāiznīcina?!

Noturot situāciju  es sajūtos kā, piemēram, varens kalnu slēpotājs. Slaloms. Supergigants! Braucu un nenokritu.

Starp citu, viena neliela piebilde.

Nekad un ne no viena mēs nenogurstam tik ļoti, kā no komunikācijas ar vecākā gadagājuma cilvēkiem, kā no patiesiem, īstiem dusmu uzliesmojumiem. Kad tu iemācīsies neuzvilkties, nesadusmoties un izvairīties no skandāliem, tu daudz mazāk nogusi no šīs komunikācijas. Tas jau sen ir parbaudīts.

Autors: Aleksandrs Gaļickis
Avots: https://theageofhappiness.com
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu.