Esi tu pats, visas pārējas lomas ir aizņemtas

Reiz Henrijs Fords ieradās Anglijā. Lidostas izziņu birojā viņš painteresējās par pašu lētāko pilsētas viesnīcu. Kalpotājs paskatījās uz viņu un uzreiz atpazina. Kurš gan nezināja Henriju Fordu. Vēl vakardien viņa fotogrāfijas bija visās avīzēs, tās vēstīja par viņa ierašanos. Un, lūk, viņš stāv  šeit un jautā par vislētāko viesnīcu, ģērbies vecā, nobružātā mētelī, kas izskatās vecāks par viņu pašu.
Kalpotājs ieinteresēts jautāja:
— Ja es nekļūdos, jūs esat misters Henrijs Fords. Es jūs labi atceros, redzēju jūsu fotogrāfiju avīzē.
— Jā, — atbildēja Fords.
Kalpotājs bija nesaprašanā:
— Jūs meklējat pašu lētāko viesnīcu, valkājat mēteli, kas izskatas vecāks par jums pašu. Es redzēju jūsu dēlu, kurš te ir bijis daudzas reizes. Vinš vienmēr apmetās visdārgākajās viesnīcās, bija dārgi un izsmalcināti ģērbies. Kā tas var būt?
Henrijs Fords atbildēja:
— Jā, mans dēls uzvedas kā ekshibicionists, viņš vēl ir ļoti nelīdzsvarots. Man nav jāapmetas dārgā viesnīcā; lai kur es arī apmestos, es esmu Henrijs Fords. Un pašā vislētākajā viesnīcā es vienalga esmu Henrijs Fords, viesnīcai nav nozīmes.
Mans dēls vēl ir ļoti jauns, nepieredzējis, viņš baidās par to, ko padomās cilvēki, ja viņš apstāsies lētā viesnīcā.
Bet šis mētelis patiešam ir vecs, tas man palika mantojumā no mana tēva, bet tam nav nekādas nozīmes, kam gan man jaunas drēbes, ja šis mētelis man ir tik mīļš? Es esmu Henrijs Fords, lai ko es arī valkātu; pat, ja es esmu pilnīgi kails, es esmu Henrijs Fords. Bet viss pārējais ir mazsvarīgs.
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS