Baiba Stūrīte pārstāv vienu no senākajiem astroloģijas atzariem – Vēdisko astroloģiju, kam ir mazliet atšķirīgs skaidrojums to iespēju resursiem, ko paver planētu gaita un zvaigžņu ceļi debesīs. Arī – atbildot uz jautājumu, ko 2016. gads nesīs Latvijai un katram no mums žurnālam Patiesā Dzīve.
Ceļu netradicionālajā pasaules izziņā Baiba sāka Latvijā – ar ezotēriskās astroloģijas apguvi, bet turpināja ar Vēdiskās astroloģijas, Vāstu Šāstras (vēdiskās arhitektūras), kā arī citu okulto un sakrālo disciplīnu studijām Londonā un Indijā. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa sniedz gan individuālas konsultācijas, gan vada seminārus dažādās ar ezotēriku saistītās jomās. Jautāta par Vēdiskās astroloģijas atšķirību no Eiropā vairāk ierastām skolām, viņa skaidro: Vēdiskā astroloģija dod iespēju ielūkoties norisēs dziļāk un gaidāmos notikumus prognozēt precīzāk. Atklāt, kas slēpjas aiz ārējās fasādes, lai labāk saskatītu un izprastu arī notikumu karmiskos iemeslus. Astroloģe skaidro, ka 1 janvāris kā gada sākums ir tikai nosacīts jēdziens, jo viss atrodas procesā – plūst un mainās, un nekam nav ne sākuma, ne beigu. Daudz lielāka nozīme ir planētu savstarpējās mijiedarbības ietekmei uz konkrētu laika sprīdi.
Lūk, vēdiskās astroloģes Baibas Stūrītes vadībā – ieskats 2016 gada notikumu aizkulisēs un aktuālākajās tēmās.
No kolektīvā uz individuālo
Turpinot pasaules mēroga procesus, kas aizsākās jau pagājušajā gadā, 2016. gads būs iekšējo pārmaiņu un apziņas transformācijas laiks, – uzsver astroloģe.
Viena no svarīgākām šo pārmaiņu izpausmēm – straujš pagrieziens no kolektīvās apziņas uz individuālo. Tas izpaudīsies kā raušanās laukā no burzmas un bezvārda masas uz sevis kā suverēnas personības apzināšanos, kā pāreja no vajadzības justies par kādas sociālas grupas, reliģiskās vai sabiedriskas organizācijas sastāvdaļu uz nepieciešamību rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem: kas es esmu un kāds ir mans dzīves mērķis? Kas no visa, ko daru, man tiešām ir svarīgs, un kuras no daudzajām piesaistēm savu nozīmi jau zaudējušas?
Galvenās jomas, ko skars jaunā atskārsme – pašizpausme, attiecības, mīlestība, bērni, izglītība. Strauji var mainīties to cilvēku loks, kas līdz šim bijuši svarīgi – ģimenē, darbā, izklaidē vai draudzībā. Kas ir citi – apkārtējie, un kas esmu es – pats sev, viņiem? – no šāda iekšējā dialoga šajā gadā diez vai kādam izdosies izvairīties. Rados, draugos, kolēģos, pat pašos tuvākajos un šķietami labi zināmos cilvēkos pēkšņi var iemirdzēties gan līdz šim neieraudzītas, apbrīnas vērtas šķautnes, gan atklāties, ka cilvēks, kurš tika uzskatīts par draugu, īstenībā ir ienaidnieks. Bet tā ir normāla transformācijas procesa sastāvdaļa, no kuras nav jābaidās. Tiklīdz kāds sāk kļūt par indivīdu un atdalīties no masas, daudziem tas var nepatikt, jo ar tādu cilvēku nav iespējams manipulēt un uzspiest viņam savu laiku nodzīvojušas un nevajadzīgas uzvedības un morāles normas.
Jaunās paaudzes attiecību radīšana
Iepriekšējie gadi daudziem saistījās ar grūtību periodu darbā un pāra attiecībās. Tas tverams kā sagatavošanās process nopietnām pārmaiņām, ar atļaušanos beidzot sev pajautāt, kas īsti mani saista ar cilvēkiem, ar kuriem gadiem dzīvoju kopā, kādas ir manas attiecības ar darbu, kurā strādāju? Vai šīs sfēras un cilvēki sniedz man iekšējo gandarījumu? Šķietami netveramie šī gada planētu tranzīti mudina virzīšanos pretī izpratnei, ka tikai tad, ja attiecībās viens jūtas brīvs un var piepildīt savas vēlmes, tikpat brīvi spēj būt arī tie, kuri līdzās.
Viss, kas ir apkārt, atspoguļo to, kas mums jau iekšā. Attiecības ir viena no tām jomām, kas parāda, cik tālu esam nonākuši savā apziņas attīstībā. Neapmierinātība ar savu partneri nozīmē neapmierinātību ar sevi. Parasti gribam izmainīt otru, bet tas nav iespējams. Ir jāsāk ar sevi.
Šogad saskarsimies ar augošu vajadzību izjust mīlestību tās visdzidrākajā, racionālu apsvērumu neskartā izpausmē. Daži atcerēsies pirmo mīlestību, tās tīrās jūtas, kad pietika ar slepus uztvertu skatienu vai biklu rokas pieskārienu, lai pasaule apkārt uzziedētu. Nevajadzētu brīnīties, ja dzīvē pēkšņi atgriežas gadus desmit, divdesmit neredzēts cilvēks, kurš ne tikai atsauc atmiņā sajūtas, kas jau šķita uz visiem laikiem pazudušas, bet reāli maina ikdienu. Savienoties ar mīlestību, iemācīties mīlēt sevi un būt mīlētam – tas ir viens no svarīgākajiem ierakstiem atnākušā gada vizītkartē.
Bieži nākas dzirdēt sarunas par sieviešu un vīrieši skaita disproporciju – rēķini kā gribi, bet nekādi nesanāk, ka visi āboli ir pārgriezti, un katram tikai atliek sameklēt sev piemēroto pusīti. Taču ierastā atbilde, ka atliek tikai cītīgāk meklēt savējo, vairs neder. Jo viss – gan pāru attiecību modelis, gan laulības institūcijas nozīme, gan ikkatra cilvēka būtība – strauji mainās uz individualizācijas pusi, uz izlaušanos ārpus dzimumu lomām un akmenī iecirstām kopā dzīvošanas normām.
Aizvien vairāk vīriešu izvēlas kļūt par vienīgajiem bērnu audzinātājiem, arī sievietes sāk atvērt sevī tādus pašizpausmes veidus, kas atšķiras no pierastās mājas pavarda sargātājas lomas – viņas grib justies brīvas. Attiecības, kas gadsimtiem tika balstītas galvenokārt uz seksu un ekonomisku nosacījumu veidotu lomu sadali ģimenē, tagad zaudē savu nozīmi. Vīrieti mūsdienās aizvien vairāk piesaista ne tikai seksīga un paļāvīga, bet galvenokārt garīgi bagāta sieviete. Lai atrastu sev piemērotu vīrieti, sievietei visvairāk jārūpējas, ko būtu ko viņam dot tieši šajā, garīguma jomā. Ja tādas bagātības nav, kāpēc lai viņš pie jums nāktu? Un kāpēc lai paliktu?
Tāpēc šis gads būs īpaši labvēlīgs tādu ģimenisko attiecību radīšanai, kur abi partneri ir līdzvērtīgi: kopā attīstās un kopā rada gan materiālo, gan garīgo labsajūtu. Jaunās paaudzes ģimene.
Bērni liks mainīties
Šis gads, īpaši laika periods līdz 11.augustam, būs sevišķi labvēlīgs to jautājumu risināšani, kas saistīti ar bērniem.
Ir liela varbūtība, ka laime uzsmaidīs arī tiem pāriem, kuri pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem tikt pie bērna šīs cerības jau atmetuši. Šogad var piepildīties sapnis gan par ilgi gaidītu grūtniecību vai veiksmīgu adopciju, gan izdoties citi netradicionālie veidi, kā piesaistīt bērniņu. Savukārt tiem, kuri bērnus nevēlas, būtu jālieto kontracepcijas līdzekļi, jo iespējas palikt stāvoklī ir daudz lielākas.
Bērni rosinās paskatīties uz sevi ar citām acīm arī tos vecākus, kuri līdz šim savu dzīvi pakārtojuši tikai viņiem, bieži vien aizmirstot par sevi. Daudzi kļūs vēsāki vēlmē būt paraugmammai un paraugtēvam un beidzot dos gan bērniem, gan sev brīvību izpausties.
Kaut gan bērnu radīšana tiek uzskatīta par augstāko no cilvēkam piešķirtām kreatīvās izpausmes formām, tomēr tas nevar būt dzīves mērķis. Bērni ir tikai solis, kas var palīdzēt pavērst jaunas izaugmes iespējas, bet neatceļ galveno dzīves mērķi – iepazīt un atrast sevi.
Kanonu reforma
Šogad aktivizēsies visas tās sfēras, kas ir saistītas ar zināšanu apguvi un garīgo izgaugsmi. Cilvēkus vairāk interesēs tās skolas un kursi, kas spēs piedāvāt vai nu kaut ko iekšējo izaugsmi un attīstību veicinošu, vai paplašinās iespējas jau esošo talantu pilnveidei. Taču, iesaistoties jebkura veida mācībās, cilvēki rūpīgāk izsvērs, vai tas viņiem patiesi interesē un ir vajadzīgs. Izglītošanās aizvien vairāk izpaudīsies kā pašpilnveides nepieciešamība, nevis papildus informācijas apguve dokumenta dēļ vai tāpēc, ka darba tirgū parādījies pieprasījums pēc konkrētas profesijas pārstāvjiem.
Valsts līmenī šis gads liks pamatus izglītības sfēras reformai, kas skars ne tikai skolu programmas, bet izvirzīs arī vajadzību pēc citādas bērnudārzu un interešu pulciņu politikas. Tiem, kuri vēlas saistīt savu profesiju ar bērniem – piemēram, atvērt kādu jauna tipa bērnudārzu vai skolu, šis ir labākais laiks, kad idejas un ieceres celt gaismā un pieteikt realizācijai, jo būs iespēja dabūt nepieciešamo atbalstu. Gan dzirdīgas ausis atradīsies, gan materiālais un morālais atbalsts.
Palielināsies interese par tādu jomu apguvi, kas saistās ar nepieciešamību pēc iedziļināšanās šķietami netveramajā caur jogu, astroloģiju, dziedniecību, numeroloģiju un citām ezotēriskajām praksēm.
Kad cilvēks sāk apzināties sevi, viņš nevienā dzīves jomā vairs negrib sekot uzspiestām un gadsimtiem nemainītām normām, jo tiecas pēc brīvības. Šis process novedīs pie tā, ka revīzijai tiks pakļauti arī ortodoksālo reliģiju pamatpostulāti. Apzinoties, ka nav cita grēka kā vienīgi apziņas tumsonība, cilvēki sāks atbrīvoties no nomācošā baznīcas uzspiestā vainas apziņas sloga par savu sakotnējo grēcīgumu. Visam, kur ieskanēsies aicinājums uz aklu sekošanu kādam priekšstatam vai idejai, šis gads iezīmēs beigu sākumu. Tas attieksies pat uz tik atvērtām pasaules uzskatu sistēmām kā budisms vai hinduisms. Atmošanās no reliģiskā miega var notikt gan pamazām, gan kā zibens spēriens: vienu rītu pamostoties pēkšņi apzinies, ka līdzšinējie rutīnas pieņēmumi un rituāli gluži vienkārši vairs nesaista.
Individuālās testēšanas sietā tiks sijāti pat veidojumi, kas daudzu prātos nav saistāmi ar rāmjiem un dogmām – jogas skolas, dažādas veselīga dzīvesveida praktizēšanas kopas un organizācijas, daudzi tā sauktie garīgie skolotāji, kuri pēdējos gados savairojušies kā sēnes pēc lietus.
Pareizā ceļa kritērijs ir ļoti vienkāršs: es zinu, kas esmu un kurp eju. Tikai tad cilvēks spēj saglabāt iekšējo mieru jebkurā situācijā un ir vienlīdz apveltīts kā ar garīgajām, tā materiālajām vērtībām. Turklāt viņa iekšējā bagātības sajūta ir tik liela, ka tajā gribas dalīties ar citiem.
Atrast sevi
Radošās domas uzdzirkstījums mākslas darbos, kreatīvā pašizpausme, jaunu talantu atklāsme un brīvības nianšu meklēšana darbā – tā ir tikai daļa no impulsiem, kurus jutīsim spēcīgāk nekā citus gadus.
Tautas skarbā „bērnība” un vēstures griežu piespēlētās grūtības mums izvērsušās par vērtīgu dāvanu, jo izdzīvošanai visu laiku vajadzēja mācīties pilnveidošanos mainīgumā, meklēt un likt lietā gara potences, apjaust un lūgt palīgos arī smalkās pasaules spēku.
Latvija ir vienīga valsts pasaulē, kur uz samērā niecīgu cilvēku kopskaitu ir tik daudz talantīgu, apdāvinātu un garīgi attīstītu cilvēku. Ne tikai spoži mākslinieki un rakstnieki, bet arī dziednieki, gaišreģi, dabas zīmju lasītāji, astrologi, vārdotāji – kopš sendienām tādi bijuši vai katrā lauku sētā. Jau sākot no šā gada, mūsu valsts aizvien vairāk tiks apzināta kā vieta, kur dzīvo daudz ar īpašām spējām apveltīti cilvēki, kuri spēj piedāvāt alternatīvus pakalpojumus un konsultācijas arī veselības stiprināšanai un garīgai pilnveidošanai ne tikai savējiem, bet arī iebraucējiem no citām valstīm. Šis potenciāls noteikti lauzīsies uz āru.
Šī gada aktualitāte – ne tikai iespējas apzināties un modināt slēptos talantus, bet labvēlīgi apstākļi centieniem tos pārvērst par profesiju, kas vienlīdz nestu kā naudu, tā gandarījumu. No pārliecības, ka maizes darbs – izdzīvošanai, bet tas, kas glāsta sirdi, darāms par brīvu, jāraisās vaļā. Jebkuram, kurš apzinās savu misiju – gan lopkopim, gan valstsvīram, gan dziedniekam, astrologam vai taro kāršu lasītājam – par godprātīgu veikumu pienākas pieklājīga samaksa. Materiālo aspektu nošķirt no garīgā nav korekti, jo patiesībā tas ir viens un tas pats. Atsacīšanās no materiālā nebūt nav norāde uz ievirzi garīgumā. Brīdī, kad cilvēks atrod sevi un dara darbu, kurā var ielikt radošās spējas un talantus, vienlaicīgi sakārtojas gan garīgā, gan materiālā sfēra.
Šī un nākamo gadu laikā aizvien vairāk būs tādu latviešu, kas atgriezīsies atpakaļ Latvijā. Šis process jau ir sācies. Sevis meklējumos var apbraukāt visu zemeslodi, bet 2016. gads liks apstāties, lai secinātu: man svešumā gūtās pieredzes pietiek, gribas atkal just zem kājām to stingru pamatu, ko var dot tikai sevis atrašana, ģimenes atbalsts un dzimtene.
Individuālā ES apzināšanās attieksies arī uz visiem līdzdalības un iesaistīšanās veidiem, kur pozicionējam sevi nevis kā privātpersonas, bet pārstāvam Latviju. Šogad būs daudz vairāk iespēju ne tikai piedalīties dažādos konkursos, izstādēs un sacensībās, bet ar šo pasākumu palīdzību veiksmīgi nest Latvijas valsts un savu vārdu pasaulē.
Latvija – mūsu iekšējās pasaules atspulgs
Bieži vien cilvēki iedomājas valsti kā abstraktu atsevišķi pastāvošu organismu, ar kuru kaut kas notiek vai, gluži pretēji, nenotiek. Bet ne vienmēr aizdomājamies, ka tieši mēs esam tie, kas šo valsti veidojam. Pasaule apkārt gluži vienkārši ir tāda, kādu mēs to redzam caur savu uztveres prizmu. Negatīvie notikumi vienmēr ir bijuši, ir un būs, bet tikai no katra no mums ir atkarīgs, vai dodam tiem papildus spēku ar savu uzmanību un enerģiju, vai nē. Var dzīvot bailēs, uztraukumā, paļaujoties negatīvam domāšanas paradumam vai var izvēlēties pilnīgi pretēju, pozitīvu pasaules uztveres veidu. Viss ir atkarīgs no tā, kādu izvēli katrs izdara.
Vēl kāds svarīgs aspekts, ko parasti cilvēki neapzinās – tā ir māka nošķirt valstiska līmeņa karmisko atbildību no savas personīgās. No karmiskā viedokļa jebkurš politiķis vai valstsvīrs, kurš pieņem valstiska līmeņa lēmumus, uzņemas par katru no tiem arī karmisko atbildību. Tālab politiķi nes dubulto karmisko atbildību – gan par cēloņu un seku radīšanu savā privātajā dzīvē, gan par vidi, kas viņu varas laikā tiek radīta valsts pilsoņiem. Tāpēc, ja ir cilvēki, kas politiku ir izvēlējušies par savu profesiju, tad lai viņi paši uztraucas par tām sekām, ko radījuši, nevis pilsoņiem jāmēģina it kā darīt viņu darbu.
Bieži vien nākas dzirdēt asu kritiku no cilvēkiem, kuri, sēžot uz dīvāna, gudri spriedelē, ka valdībā visi ir muļķi un viņu lēmumi ir nepareizi. Viegli dot padomus, nepiedaloties procesā, taču jāatceras, ka ikvienam no mums ir dota iespēja piecelt savu dibenu no dīvana un kautko izmainīt. Vispirms gan savā mazajā, privātajā dzīvītē. Jo, tikai izmainoties pašam, paverās iespēja izmainīt arī pasauli sev apkārt.
Katra vasts pilsoņa uzdevums ir ļoti vienkaršs: sakārtot sevi un tās sfēras, kas ir no viņa atkarīgas. Meģināt saglabāt mieru un harmoniju sevī un savā ģimenē. Ja tas izdosies vienā ģimenē, daudzās, lielākajā daļā Latvijas ģimeņu, nekas no ārpuses uzspiests vai garām plūstošs mūsu valsti sagraut nevarēs.
Mūsu kopējais uzdevums, domājot par savu valsti un sevi – dzīvot šeit un tagad, nevis atmiņās par vecajiem labajiem laikiem, vai bailēs par notikumiem, kas varbūt pat nekad nenotiks. Mēs esam tie, kas veidojam savu tagadni un nākotni – koku ar stiprām saknēm nekāda vētra nespēs nolauzt!
Kā atrast sevi: ar ko sākt?
1. Veselības sakārtošana – fiziskais ķermenis ir vienīgā šai dzīvei piešķirtā mašīna: ja grib, lai tā labi darbotos, par to nepieciešams rūpēties. Tāpēc vajadzīga regulāra tehniskā apskate un savlaicīga bojājumu novēršana. Kad veselība ir traucēta, arī prāts nevar būt mierīgs. Sāpes, miega traucējumi, diskomforts jebkurā ķermeņa daļā ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Atrast iemeslu savai slimībai un novērs to! Tas ir svarīgi, jo jebkuras veselības problēmas atņem lielu daļu enerģijas. Ķermenis diezgan nepārprotami rāda robežu, līdz kurai to var piesārņot ar nepareiziem ēšanas paradumiem vai fizisku laiskumu, reaģējot ar lieko svaru un slimībām. Tai pašā laikā prātam nav limita, cik daudz tas var sevī ietvert. Jebkura uzņemtā informācija uz mūžīgiem laikiem paliek iesaldēta apziņā, bieži vien arī zemapziņā. Tāpēc ir tik svarīgi pievērst uzmanību informācijai, ko ielaižam sevī. VESELĀ MIESĀ VESELS GARS – tikai ķermeņa un prāta kopīgais tandēms var veidot stabilu platformu sevis tālākai izzināšanai.
2. Prāta apklusināšana dod iespēju ieraudzīt būtisko, lai varētu to atsijāt no mazsvarīgā. Kā? Visi informācijas avoti, kas nav vērsti uz apziņas attīstību, noved pie prāta pārslogošanas ar nevajadzīgu informāciju. Rodas risks pazaudēt saikni ar savu iekšējo balsi jeb intuīciju. Tāpat pastāvīgais dialogs galvā gluži vienkārši neļauj ieraudzīt dzīvi tādu, kāda tā ir, un pieņemt pareizus lēmumus. Dialogs galvā pamazām apstājas vien tad, kad izdodas norobežoties no ikdienas likstām, ziņām, nevajadzīgām sarunām, negatīvas informācijas, tukšas runāšanas un intereses par citu dzīvēm. Tikai tad, kad prāts ir kluss, parādās iespēja saklausīt sevi un saprast, kas īsti ir vajadzīgs ŠEIT UN TAGAD mirklim, nevis prāta diriģētajai pagātnes analīzei vai satraukumiem par nākotni. Dzīve tagadnē dod iespēju saglabāt iekšējo mieru jebkurā dzīves situācijā, jo tā ir dzīve bez bailēm un ciešanām. Tā ir brīvība. Un vissvarīgākais solis ceļā pie sevis.
3. Laika vērtības apzināšanās: LAIKS – TĀ IR ENERĢIJA, kas mums atvēlēta šai dzīvei. Bieži vien neapzināmies, cik liela nozīme tam, kur ieguldām savu laiku un kāds ir guvums apmaiņā pret savu laiku. Vai sev atvēlētajā laikā esmu kādam palīdzējis? Vai esmu izmainījis sevi? Vai esmu dalījies ar citiem? Laiks un nauda, ko ieguldām savā izaugsmē, ir vienīgā vērtība, ko varēsim paņemt līdzi uz to realitāti, kas pastāv aiz laika robežām. Tas nozīmē – dzīvot katru dienu kā pēdējo. Un dienas beigās sev uzdot jautājumu, vai esmu beidzot atradis sevi?
Žurnāls Patiesā Dzīve Nr.04/2016
Intervija: Selga Amata
http://garavasara.com/articles/vediska-astrologiska-prognoze-2016
