ceturtdiena, 2016. gada 31. marts

Pasaule dalās.

Pasaule dalās. Cilvēki dalās. Viena daļa pa kreisi, otra, citur. Divi ceļi. Divas ļaužu plūsmas. Šoreiz migranti esam mēs visi. Migrējam no vienas realitātes citā. Migrējam no esošā nākamajā. Kā krustcelēs. Draugi šķiras. Nemājot atvadas. Iet. Tie, kuri izvēlas būt dzīvi, tie par šauru taku noklīst no lielceļa, atstājot līdzi nestās mantas, atstājot domas, uzskatus, atstājot sevi.

Basām kājām, kaili, pāri brikšņiem, grāvjiem, bet jo vairāk cilvēku turp dodas jo ceļš kļūst plašāks līdz izved jūras krastā. Tālāk viļņos, peldus. Prom no šīs ilūzijas. Ļaujot, lai viļņi mūs nes, ļaujot, aizverot acis, zinot, ka vedīs tie tur kur izvēle likta. Citā krastā kur citādas smiltis, kur debesīs zvaigznes pat savādi mirdz. Veidosim katrs mēs savu sapni, brīvu sapni, dvēseles sapni. Veidojot kopā un visiem un sev.

Tie nav tikai vārdi. Tās nav baltas teikas. Tie nav miega sapņi. Tas esi Tu pats! Tas nenotiks rītu vai parīt, aizparīt. Tas notiek tieši tagad. Ar Tevi. Tas Tu. Nav sekunde atlikt nav metrs vēl lieks. Tas tagad un šeit. Ir jāiet. Ej. Ej... Un neatskaties. Tu sirdī zini kur jādodas Tev. Ej.

www.balturaksti.com