Kāds vīrs reiz ļoti dusmojās uz savu darba devēju un
saimnieku, bet, kad uzzināja sekojošo...
Viņa stāsts:
“Mans saimnieks brauca ar izsmalcinātu luksus mašīnu. Manos pienākumos
ietilpa viņu sveicināt un atvērt dārza vārtus, jo es viņa villā strādāju par
sargu un teritorijas uzraugu. Tikai viņš nekad neatbildēja maniem sveicieniem.
Kādu dienu saimnieks redzēja mani, kad es atvēru no villas
iznestos atkritumu maisus. Es meklēju ēdiena paliekas. Bet, kā jau ierasts,
viņš neko neteica, un nekas nemainījās. Viss palika tāpat kā pirms tam.
Nākamajā dienā tajā pašā vietā es ieraudzīju papīra tūtu. Tajā
iekšā bija pārtika. Svaiga un laba, kā tikko no supermārketa. Es pat
neiedomājos, no kurienes tā varētu būt, paņēmu turzu un biju bezgala laimīgs.
Un tā katru dienu vienā un tajā pašā vietā es atradu papīra
maisu, kurā bija gan svaigi augļi, gan vēl viss cits, kas vajadzīgs uzturam. Tā
man kļuva par ikdienas rutīnu. Ēdu pats, ēda mana sieva un bērni. Vienmēr brīnījos,
kurš gan tas dīvainis varētu būt, kurš ik dienas aizmirst un atstāj pilnu
pārtikas turzu ar svaigiem un labiem produktiem.
Kādu dienu notika kas negaidīts, un man tika pateikts, ka villas
saimnieks ir miris. Saradās daudz cilvēku un tajā dienā parastajā vietā es neatradu
pārtikas turzu. Pie sevis nodomāju, ka noteikti kāds no viesiem to paņēmis. Bet
pārtikas maisa nebija ne otrā, ne trešā, ne ceturtajā dienā...
Un tā tas turpinājās vairākas nedēļas. Man kļuva aizvien
grūtāk un grūtāk nodrošināt savu ģimeni ar pārtiku, un kādu dienu nolēmu iet
pie mana mirušā saimnieka sievas un lūgt algas pielikumu. Ja nesaņemšu
pielikumu, tad biju nolēmis iet prom no darba.
Kad saimniecei izstāstīju nāciena iemeslu, tad viņa bija pārsteigta
un jautāja man, kāpēc gan agrāk es nekad nebiju sūdzējies par algu. Un kāpēc tieši
tagad man alga palikusi par mazu? Es visādi izrunājos un grozījos, bet mani
paskaidrojumi viņu nepārliecināja.
Beidzot izlēmu pateikt patiesību. Izstāstīju visu par pārtikas
turzām un teicu, ka tā bija manas ģimenes dienas iztika. Viņa jautāja, kad tas
beidzies? Teicu, ka pēc saimnieka nāves. Un tikai tad es pats pamanīju šo
sakritību, ka ar saimnieka nāves dienu, beidzās arī pārtikas maisu saņemšana. Kā
gan par to nebiju aizdomājies jau agrāk? Tas taču bijis mans saimnieks, kurš
tos man pircis! Bet man bija licies, ka cilvēks, kurš nekad neatbild uz maniem sveicieniem,
noteikti nevarētu būt tik cēlsirdīgs!
Saimniece sāka raudāt. Es savukārt lūdzu izbeigt raudāt un
atvainojos, ka esmu nācis lūgt algas pielikumu, jo nebiju zinājis, ka tas bijis
saimnieks, kurš mani nodrošinājis ar maltītēm. Solīju, ka turpināšu sarga darbu
un būšu laimīgs, ja varēšu palikt savā darbā.
Tad saimnieka sieva paskaidroja savas raudāšanas iemeslu. Viņa
bija jau labu laiku meklējusi septīto cilvēku, kuram saimnieks bija pircis
pārtiku. Viņa bija zinājusi, ka tie ir septiņi cilvēki, bet līdz šim bija
atklājusi tikai sešus. Un visu laiku kopš saimnieka nāves bija meklējusi
septīto. Un šodien atradusi.
No tās dienas es atkal sāku saņemt pilnos pārtikas maisus,
tikai tagad tos uz manu māju nogādāja saimnieka dēls. Katru reizi, tos saņemot,
es teicu paldies, bet dēls nekad man neatbildēja! Nu tieši tāpat kā tēvs! Kādu
dienu PALDIES es viņam pateicu ļoti skaļā balsī! Bet viņš atbildēja, lai tikai
es neapvainojoties, ja viņš neatbild, jo viņam esot dzirdes problēmas. Tieši tādas
pašas kā viņa tēvam!”
Ai! Cik bieži gan mēs kļūdāmies, vērtējot un kritizējot
citus, nemaz nezinot patiesību. Tāpēc esiet laipni un pieklājīgi pret visiem. Katram
cilvēkam ir sava dzīves cīņa. Ne visi ir vienādi. Ne visi domā un dara tāpat kā
mēs. Pirms pieņemam kaut ko par patiesību, pajautājiet! Neizdariet priekšlaicīgus
secinājumus! Tie vēlāk var nodarīt vairāk ļauna nekā spējam iedomāties! Daudzas
problēmas radām tikai mēs paši, balstoties uz savu uztveri un priekšstatiesm. Nekad
nenosodiet kādu lietu vai notikumu, kurā pats neesat bijis klāt. Esiet gana
pazemīgi, lai mācītos. Mēs nekad visu nezinām par otru cilvēku. Labāk mainīsim
savus jau izveidotos priekšstatus.
Katram notikumam ir divas puses. Neticiet visam, ko dzirdat.
Katram cilvēkam ir sava dzīves cīņa, kas jāizdzīvo, par kuru cits neviens neko
nezina.
