piektdiena, 2016. gada 25. marts

Reiz kāds vīrs...


Kāds vīrs reiz ļoti dusmojās uz savu darba devēju un saimnieku, bet, kad uzzināja sekojošo...
Viņa stāsts:
“Mans saimnieks brauca ar izsmalcinātu luksus mašīnu. Manos pienākumos ietilpa viņu sveicināt un atvērt dārza vārtus, jo es viņa villā strādāju par sargu un teritorijas uzraugu. Tikai viņš nekad neatbildēja maniem sveicieniem.

Kādu dienu saimnieks redzēja mani, kad es atvēru no villas iznestos atkritumu maisus. Es meklēju ēdiena paliekas. Bet, kā jau ierasts, viņš neko neteica, un nekas nemainījās. Viss palika tāpat kā pirms tam.

Nākamajā dienā tajā pašā vietā es ieraudzīju papīra tūtu. Tajā iekšā bija pārtika. Svaiga un laba, kā tikko no supermārketa. Es pat neiedomājos, no kurienes tā varētu būt, paņēmu turzu un biju bezgala laimīgs.

Un tā katru dienu vienā un tajā pašā vietā es atradu papīra maisu, kurā bija gan svaigi augļi, gan vēl viss cits, kas vajadzīgs uzturam. Tā man kļuva par ikdienas rutīnu. Ēdu pats, ēda mana sieva un bērni. Vienmēr brīnījos, kurš gan tas dīvainis varētu būt, kurš ik dienas aizmirst un atstāj pilnu pārtikas turzu ar svaigiem un labiem produktiem.

Kādu dienu notika kas negaidīts, un man tika pateikts, ka villas saimnieks ir miris. Saradās daudz cilvēku un tajā dienā parastajā vietā es neatradu pārtikas turzu. Pie sevis nodomāju, ka noteikti kāds no viesiem to paņēmis. Bet pārtikas maisa nebija ne otrā, ne trešā, ne ceturtajā dienā...

Un tā tas turpinājās vairākas nedēļas. Man kļuva aizvien grūtāk un grūtāk nodrošināt savu ģimeni ar pārtiku, un kādu dienu nolēmu iet pie mana mirušā saimnieka sievas un lūgt algas pielikumu. Ja nesaņemšu pielikumu, tad biju nolēmis iet prom no darba.

Kad saimniecei izstāstīju nāciena iemeslu, tad viņa bija pārsteigta un jautāja man, kāpēc gan agrāk es nekad nebiju sūdzējies par algu. Un kāpēc tieši tagad man alga palikusi par mazu? Es visādi izrunājos un grozījos, bet mani paskaidrojumi viņu nepārliecināja.

Beidzot izlēmu pateikt patiesību. Izstāstīju visu par pārtikas turzām un teicu, ka tā bija manas ģimenes dienas iztika. Viņa jautāja, kad tas beidzies? Teicu, ka pēc saimnieka nāves. Un tikai tad es pats pamanīju šo sakritību, ka ar saimnieka nāves dienu, beidzās arī pārtikas maisu saņemšana. Kā gan par to nebiju aizdomājies jau agrāk? Tas taču bijis mans saimnieks, kurš tos man pircis! Bet man bija licies, ka cilvēks, kurš nekad neatbild uz maniem sveicieniem, noteikti nevarētu būt tik cēlsirdīgs!

Saimniece sāka raudāt. Es savukārt lūdzu izbeigt raudāt un atvainojos, ka esmu nācis lūgt algas pielikumu, jo nebiju zinājis, ka tas bijis saimnieks, kurš mani nodrošinājis ar maltītēm. Solīju, ka turpināšu sarga darbu un būšu laimīgs, ja varēšu palikt savā darbā.

Tad saimnieka sieva paskaidroja savas raudāšanas iemeslu. Viņa bija jau labu laiku meklējusi septīto cilvēku, kuram saimnieks bija pircis pārtiku. Viņa bija zinājusi, ka tie ir septiņi cilvēki, bet līdz šim bija atklājusi tikai sešus. Un visu laiku kopš saimnieka nāves bija meklējusi septīto. Un šodien atradusi.

No tās dienas es atkal sāku saņemt pilnos pārtikas maisus, tikai tagad tos uz manu māju nogādāja saimnieka dēls. Katru reizi, tos saņemot, es teicu paldies, bet dēls nekad man neatbildēja! Nu tieši tāpat kā tēvs! Kādu dienu PALDIES es viņam pateicu ļoti skaļā balsī! Bet viņš atbildēja, lai tikai es neapvainojoties, ja viņš neatbild, jo viņam esot dzirdes problēmas. Tieši tādas pašas kā viņa tēvam!”


Ai! Cik bieži gan mēs kļūdāmies, vērtējot un kritizējot citus, nemaz nezinot patiesību. Tāpēc esiet laipni un pieklājīgi pret visiem. Katram cilvēkam ir sava dzīves cīņa. Ne visi ir vienādi. Ne visi domā un dara tāpat kā mēs. Pirms pieņemam kaut ko par patiesību, pajautājiet! Neizdariet priekšlaicīgus secinājumus! Tie vēlāk var nodarīt vairāk ļauna nekā spējam iedomāties! Daudzas problēmas radām tikai mēs paši, balstoties uz savu uztveri un priekšstatiesm. Nekad nenosodiet kādu lietu vai notikumu, kurā pats neesat bijis klāt. Esiet gana pazemīgi, lai mācītos. Mēs nekad visu nezinām par otru cilvēku. Labāk mainīsim savus jau izveidotos priekšstatus.

Katram notikumam ir divas puses. Neticiet visam, ko dzirdat. Katram cilvēkam ir sava dzīves cīņa, kas jāizdzīvo, par kuru cits neviens neko nezina.