Lai kādai konfesijai mēs piederētu, saruna ar Dievu (lai kā kurš viņu dēvētu) ir neatņemama dzīves un prakses sastāvdaļa. Par lūgšanas uzbūvi un formu pielietojumu savā grāmatā "Joga sirdij un dvēselei" stāsta veselības skolotājs Juris Brants. Tavai Lieldienu noskaņai – fragments no šīs grāmatas.
Nav jēgas skaitīt tūkstošiem lūgšanu vai mantru par visām dzīvām būtnēm, ja tas, kurš to praktizē, turpina vērtēt, aprunāt un domāt, ka dara labu darbu. Nav jēgas skaitīt tūkstošiem lūgšanu vai mantru par visām dzīvām būtnēm, ja tas, kurš to dara, sēž tikai alā vai slēgtā telpā – tā vietā, lai sajustu, ieskatītos acīs kaut vienam cilvēkam vai būtnei, to sajūtot un uzklausot, to pieņemot un mīlot, tam rūpes veltot, lai kāds tas arī būtu un lai ko tas arī darītu. Nav jēgas skaitīt tūkstošiem lūgšanu vai mantru par visām dzīvām būtnēm, ja tas, kurš to praktizē, pat nezina lūgšanu un mantru spēku.
Vispatiesākā lūgšana ir tā lūgšana, kura ir kā veltījums un kura nāk no sirds. Lūgšanu skaitam nav nozīmes, nozīme ir motivācijas patiesumam. Tāpēc visprecīzākā lūgšana var būt kā pateicība, ja tā ir vērsta uz sevi, vai kā veltījums, ja uz kādu citu.
(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo pieslēgšanās veidu.)
(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo motivācijas un nolūka lūgšanu.)
Tieši šo veltījuma motivācijas lūgšanu var izmantot kā atsevišķu un arī kā ikdienas lūgšanu, neizmantojot nevienu citu. Skaits nav ierobežots, bet tas var iegriezt enerģētisko kustību, ja ir maz ticības. Tad šī lūgšana vedīs uz ticību un visu, kas ir lūgšanā aprakstīts, bet bieži vien arī radīs ne tik patīkamas situācijas, lai tu saprastu, kas tevi attur no laimes, kas rada ciešanas, kas rada nabadzību utt.. Ir cilvēki, kuriem svarīgs noteikts skaits, – tad varu ieteikt 3 reiz 3 reizes dienā vai 7 reiz 3 reizes dienā, vai 21 reizi 3 reizes dienā, un tā var palielināt līdz 27, 54 vai 108 reizēm vienreiz dienā.
Savukārt, ja lūgšana tiek izmantota tikai kā veltījuma motivācija, pēc tās var izmantot jebkuru citu lūgšanu, piemēram, iepriekš minētās un/vai mantru, kuru cilvēks praktizē savā ikdienā. Šo lūgšanu var izmantot kā svētību – svētot cilvēkus, ar veltījumu dot viņiem visas īpašības, kuras ir minētas lūgšanā.
Sākot ar vārdiem: ”Dievs tēvs, lai svētīts šis cilvēks .....[vārds un uzvārds]! Lai viņš ir ......" Un tālāk – pati lūgšana. Šī ir universāla lūgšana, kuru var izmantot kā veltījumu konkrētam cilvēkam(-iem), izmantojot viņu vārdus teksta “Dzīvo būtņu" vietā un mainot tikai atbilstošos vietniekvārdus (tās – viņas u.tml.). Tikpat labi šo lūgšanu var izmantot kā svētību vai kā pateicību pats sev. Pielietojuma variāciju ir tik, cik tu spēj atrast.
Jebkura garīgās prakses tehnika vai veids nav domāts, lai cilvēki tam pieķertos un uzskatītu to par vienīgo pareizo. Jebkura tehnika ir domāta tam, lai caur to tu atrastu sevi un savu tehniku, jo katrs ir unikāls savā būtībā.
(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo Dievišķā dārguma lūgšanu.)
Dievišķā dārguma lūgšana ir specifiska, un to parasti izmanto pirms prakses beigām kā pirmspēdējo lūgšanu, kura savāc un sakomplektē visu prakses laikā veidoto enerģiju pašā praktizētājā un tad sūta tālāk. Lūgšanu prakses veicējs jau ir “dimants”, tāpēc Dievišķā veltījuma lūgšana automātiski iedarbojās uz viņu kā uz gaismas nesēju un svētīto būtni.
Nobeiguma lūgšana ir pēdējā pēc prakses, kuru jūs veicat ar lūgsnām vai tikai ar meditāciju.
Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir ticīgs vai neticīgs, nevar apstrīdēt, ka mēs visi esam saistīti ar dabu, ar dzīvniekiem vai cilvēkiem. Šīs lūgšanas ir kā pamatbāze jebkuram cilvēkam, kurš saprot to, ka mēs visi esam saistīti faktiski jebkurā dzīves aspektā, no dzimšanas līdz nāvei. Nav jābūt ticīgam, lai saprastu šo vārdu salikumu visās lūgsnās, kuras ir minētas šajā nodaļā, bet, ja vēlies, visu lūgsnu beigās tu vari izmantot šo nobeiguma lūgšanu, lai apstiprinātu savu pozīciju un saņemtu svētību par paveikto.
Mēs varam dzīvot neapzināti, domāt, kāpēc notiek, kā notiek, un teikt – ak, kāda atšķirība, dzīve ved mūs cauri visam. Vai – sākt apzināties to, ko radām katrā domā un darbībā. Nav jēgas "nožēlot grēkus" – no tā nekas nemainās. Vajag apzināties to, ko tu esi radījis, un apzināties to, ko tu esi gatavs darīt tālāk, lai vairs neradītu to, kas radījis ciešanas pašam un citiem, kā arī to, ko tu esi gatavs darīt, lai izmainītos jau radītie aspekti, kuri izraisījuši vai vēl var izraisīt jebkādas ciešanas pašam un citiem. Varam teikt, ka tam nav nozīmes, bet nozīme ir visam, ko tu piedzīvo, lai arī kas tas būtu. Tu vari noliegt vai pieņemt, bet pieņemot tu arvien vairāk sāksi apzināties, kas tu esi, ko tu spēj un ko tu radi, un tad tu sapratīsi, cik viegli ir tad, kad tu apzinoties radi to, ko radi, un cik bēdīgi pašam ir, kad esi bijis neapzināts.
Ne jau tas cilvēks, kurš skraida uz baznīcu, izceļas ar lielāku garīgumu. Garīgs nav arī tas cilvēks, kurš vairāk vai mazāk nodarbojas ar jogu vai kādām citām praksēm. Garīgu dzīvi dzīvot nozīmē dzīvot dzīvi. Tādēļ, ka jebkura dzīves pieredze šeit un tagad, šajā mirklī, lai kur arī tu dotos, – tā arī ir tava garīgā prakse. Tava dzīve ir garīgā prakse tāpēc, ka tu ikdienā iegūsti savu dzīves pieredzi.
Neviena lieta vai situācijā materiālajā pasaulē nedarbojas tik ātri kā prāts. Situācijas nemainās tā, kā gribētos, jo prāts pieķeras materiālās pasaules situācijām un/vai lietām un neatlaiž tās. Tāpēc ar prātu ir jāstrādā, lai to disciplinētu, vienlaikus mainot savu attieksmi, veselību un ikdienas dzīves situācijas.
Vispatiesākā lūgšana ir tā lūgšana, kura ir kā veltījums un kura nāk no sirds. Lūgšanu skaitam nav nozīmes, nozīme ir motivācijas patiesumam. Tāpēc visprecīzākā lūgšana var būt kā pateicība, ja tā ir vērsta uz sevi, vai kā veltījums, ja uz kādu citu.
Pieslēgšanās Dievišķajai apziņai
Mūsu tēvs debesīs, mūžīgais Gars, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava valstība, tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī uz zemes.(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo pieslēgšanās veidu.)
Veltījuma motivācijas lūgšana
Dievs tēvs, lai visas dzīvās būtnes ir brīvas no ciešanām un ciešanu iemesliem. Lai tās ir laimīgas, veiksmīgas, bagātas un veselas. Lai tās ciena un lai tās mīl. Lai tām ir Visuma spēks, spējas un enerģija. Lai tām ir Dievišķa gudrība un mīlestība. Lai tām ir pilnīga laime un iemesli būt laimīgām. Lai tām ir pilnīga laime, atdalīta no bēdām un skumjām. Lai tām ir pilnīgs miers, brīvs no pieķeršanās un neapmierinātības, un lai tās sasniedz pilnīgu apskaidrību. Visu dzīvo un jūtīgo būtņu labā.(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo motivācijas un nolūka lūgšanu.)
Tieši šo veltījuma motivācijas lūgšanu var izmantot kā atsevišķu un arī kā ikdienas lūgšanu, neizmantojot nevienu citu. Skaits nav ierobežots, bet tas var iegriezt enerģētisko kustību, ja ir maz ticības. Tad šī lūgšana vedīs uz ticību un visu, kas ir lūgšanā aprakstīts, bet bieži vien arī radīs ne tik patīkamas situācijas, lai tu saprastu, kas tevi attur no laimes, kas rada ciešanas, kas rada nabadzību utt.. Ir cilvēki, kuriem svarīgs noteikts skaits, – tad varu ieteikt 3 reiz 3 reizes dienā vai 7 reiz 3 reizes dienā, vai 21 reizi 3 reizes dienā, un tā var palielināt līdz 27, 54 vai 108 reizēm vienreiz dienā.
Savukārt, ja lūgšana tiek izmantota tikai kā veltījuma motivācija, pēc tās var izmantot jebkuru citu lūgšanu, piemēram, iepriekš minētās un/vai mantru, kuru cilvēks praktizē savā ikdienā. Šo lūgšanu var izmantot kā svētību – svētot cilvēkus, ar veltījumu dot viņiem visas īpašības, kuras ir minētas lūgšanā.
Sākot ar vārdiem: ”Dievs tēvs, lai svētīts šis cilvēks .....[vārds un uzvārds]! Lai viņš ir ......" Un tālāk – pati lūgšana. Šī ir universāla lūgšana, kuru var izmantot kā veltījumu konkrētam cilvēkam(-iem), izmantojot viņu vārdus teksta “Dzīvo būtņu" vietā un mainot tikai atbilstošos vietniekvārdus (tās – viņas u.tml.). Tikpat labi šo lūgšanu var izmantot kā svētību vai kā pateicību pats sev. Pielietojuma variāciju ir tik, cik tu spēj atrast.
Jebkura garīgās prakses tehnika vai veids nav domāts, lai cilvēki tam pieķertos un uzskatītu to par vienīgo pareizo. Jebkura tehnika ir domāta tam, lai caur to tu atrastu sevi un savu tehniku, jo katrs ir unikāls savā būtībā.
Dievišķais dārgums
Dievs tēvs, lai visaugstākais un tīrākais svētības dārgums un gaisma, tik tīra, dzidra un spēcīga kā dimants, atmostas to dzīvo būtņu sirdīs, kur tās vēl nav! Bet tur, kur tā jau ir, lai šī svētība, spēks, spējas un enerģija plešas bezgalīgos plašumos, līdz tās sasniedz pilnīgu apskaidrību visu dzīvo un jūtīgo būtņu labā.(Ieteicams skaitīt 3 reizes, ja to izmanto kā vienīgo Dievišķā dārguma lūgšanu.)
Dievišķā dārguma lūgšana ir specifiska, un to parasti izmanto pirms prakses beigām kā pirmspēdējo lūgšanu, kura savāc un sakomplektē visu prakses laikā veidoto enerģiju pašā praktizētājā un tad sūta tālāk. Lūgšanu prakses veicējs jau ir “dimants”, tāpēc Dievišķā veltījuma lūgšana automātiski iedarbojās uz viņu kā uz gaismas nesēju un svētīto būtni.
Nobeiguma pateicības lūgšana
Dievs tēvs, es pateicos tev, ka ar šo tikumīgo un nesavtīgo rīcību es esmu sasniedzis pilnu apskaidrību, vedot visas dzīvās būtnes bez izņēmuma uz pilnu apskaidrību. Lai tām būtu pilnīga laime un iemesli būt laimīgām. Lai tām ir pilnīga laime,veiksme, bagātība un veselība, kas brīva no ciešanām un ciešanu iemesliem. Lai tām ir pilnīga laime, atdalīta no bēdām un skumjām. Lai tām ir pilnīgs miers, brīvs no pieķeršanās un neapmierinātības, un lai tās sasniedz pilnīgu apskaidrību visu dzīvo un jūtīgo būtņu labā. Paldies, paldies, paldies.Nobeiguma lūgšana ir pēdējā pēc prakses, kuru jūs veicat ar lūgsnām vai tikai ar meditāciju.
Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir ticīgs vai neticīgs, nevar apstrīdēt, ka mēs visi esam saistīti ar dabu, ar dzīvniekiem vai cilvēkiem. Šīs lūgšanas ir kā pamatbāze jebkuram cilvēkam, kurš saprot to, ka mēs visi esam saistīti faktiski jebkurā dzīves aspektā, no dzimšanas līdz nāvei. Nav jābūt ticīgam, lai saprastu šo vārdu salikumu visās lūgsnās, kuras ir minētas šajā nodaļā, bet, ja vēlies, visu lūgsnu beigās tu vari izmantot šo nobeiguma lūgšanu, lai apstiprinātu savu pozīciju un saņemtu svētību par paveikto.
Mēs varam dzīvot neapzināti, domāt, kāpēc notiek, kā notiek, un teikt – ak, kāda atšķirība, dzīve ved mūs cauri visam. Vai – sākt apzināties to, ko radām katrā domā un darbībā. Nav jēgas "nožēlot grēkus" – no tā nekas nemainās. Vajag apzināties to, ko tu esi radījis, un apzināties to, ko tu esi gatavs darīt tālāk, lai vairs neradītu to, kas radījis ciešanas pašam un citiem, kā arī to, ko tu esi gatavs darīt, lai izmainītos jau radītie aspekti, kuri izraisījuši vai vēl var izraisīt jebkādas ciešanas pašam un citiem. Varam teikt, ka tam nav nozīmes, bet nozīme ir visam, ko tu piedzīvo, lai arī kas tas būtu. Tu vari noliegt vai pieņemt, bet pieņemot tu arvien vairāk sāksi apzināties, kas tu esi, ko tu spēj un ko tu radi, un tad tu sapratīsi, cik viegli ir tad, kad tu apzinoties radi to, ko radi, un cik bēdīgi pašam ir, kad esi bijis neapzināts.
Ne jau tas cilvēks, kurš skraida uz baznīcu, izceļas ar lielāku garīgumu. Garīgs nav arī tas cilvēks, kurš vairāk vai mazāk nodarbojas ar jogu vai kādām citām praksēm. Garīgu dzīvi dzīvot nozīmē dzīvot dzīvi. Tādēļ, ka jebkura dzīves pieredze šeit un tagad, šajā mirklī, lai kur arī tu dotos, – tā arī ir tava garīgā prakse. Tava dzīve ir garīgā prakse tāpēc, ka tu ikdienā iegūsti savu dzīves pieredzi.
Neviena lieta vai situācijā materiālajā pasaulē nedarbojas tik ātri kā prāts. Situācijas nemainās tā, kā gribētos, jo prāts pieķeras materiālās pasaules situācijām un/vai lietām un neatlaiž tās. Tāpēc ar prātu ir jāstrādā, lai to disciplinētu, vienlaikus mainot savu attieksmi, veselību un ikdienas dzīves situācijas.
