Kā dzīve patiesībā ir dāsna…
Jums pastāvīgi kaut kā pietrūkst pilnai laimei? Jūs vēlaties vairāk mīlestības, naudas, rūpju, atzinības? Bieži sūrojaties par dzīvi, un pat tad, ja notiek kas labs, jums ir aizdomas par to, ka te ir kāds slēpts nolūks?Visu jūsu problēmu sakne ir skopums un pateicības trūkums. Tas nepadara jūs sliktus. Tas tikai nozīmē to, ka jūs esat radījuši “mazā un nenozīmīgā es” tēlu un dzīvojat, vadoties no šī priekšstata.
Jūs domājat: “šim “mazajam un nenozīmīgajam es” nav ar ko dalīties ar pasauli” un nedalaties. Bet saņemt kaut ko, neko neatdodot, nav iespējams.
Viss, ko jūsuprāt pasaule nevēlas jums dot, jūs paši nevēlaties dot pasaulei.
Dažu dienu garumā pamēģiniet dot citiem to, kā, jūsuprāt, jums pašiem pietrūkst.
Padalieties ar cilvēkiem atzinībā, paslavējiet tos, parūpējieties par kādu, paskatieties, kā tas izmainīs jūsu dzīvi. Jūs sapratīsiet, ka patiesībā jums ir tās lietas, par kurām sapņojat, jo kā gan savadāk jūs varētu ar tām dalīties?
Pārpilnība atnāk pie tiem, kuriem tā jau ir, jo tā, pirmkārt, ir iekšējais stāvoklis. Atklāt pārpilnības avotu sevī palīdz pateicību prakse.
Katru vakaru, pirms dodaties gulēt, atrodiet pēc iespējas vairāk iemeslu pateicībai, un jūs sapratīsiet, ka dzīve patiesībā ir ļoti dāsna pret jums.
Pārpilnība ir jāsajūt, nevis tā jāiegūst savā īpašumā. Padomājiet, kurš patiesībā ir bagātāks un laimīgāks: skopais un dusmīgais, vai dāsnais un pateicīgais cilvēks?
Un kāds cilvēks tu izvēlies būt?
© Ekharts Tolle
Tulkoja: Ginta FS
