otrdiena, 2017. gada 18. aprīlis

Tev nekas nepieder

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/02/04/tev-nekas-nepieder/

Jocīgi. Šajā pasaulē nekas nav tavs. Tev nekas šeit nepieder. Tavs ir tikai tas, kas tevī. Tavi stāvokļi, sajūtas un emocijas. Tās arī ir tavas galvenās vērtības, pat tad, ja tu to nesaproti. Vai arī bieži aizmirsti.
Tu domā, ka tev pieder tavas mantas? Tas, ko tu nopirki? Tas, ko tev uzdāvināja? Tas tā nav. Tavs dators, kurā tu tagad lasi šo rakstu, no pasaules viedokļa, ir tikai atomu un molekulu sakopojums, tāpat kā atkritumu urna, kas stāv pie kāpņu telpas durvīm. Dators pieder šai pasaulei un tas nezin, ka ir tavs. Tam ir pilnīgi vienalga, kam piederēt, tāpat kā visām pārējām lietām.
Toties tavas ir sajūtas, kuras tu izjūti brīdī, kad ieslēdz to. Prieks no vēl viena izieta līmeņa savā mīļākajā spēlītē, skumjas no tukšas vēstuļu kastītes, emocijas, pārskatot vecās fotogrāfijas. Tikai sajūtas un emocijas, kuras rodas tevī patiešām ir tavas.
Pleijeris, kurš auro tev ausīs, jebkurā brīdī var kļūt par kāda cita īpašumu. Bet garastāvoklis, kuru tev rada tava mīļākā mūzika, ir tavs. Dzīvoklis, mašīna, kartiņas, uz kurām kāds uzrakstījis, ka tās pieder tev – ne vairāk kā saburzītas salvetes. Tas, ka tev kaut kas pieder ir tikai ilūzija. Tev pieder vien pārliecība, ka tu esi visa tā laimīgais īpašnieks.
Nav vērts tērēt spēku, enerģiju un laiku atomu kolekcionēšanai, kas nekad nepiederēs tev. Kolekcionē emocijas. Krāj prieku un skumjas, atstāj sev azartu, iedvesmu un kaisli, lepnumu un bailes, laimes sajūtu un maigumu. Tikai tiem ir vērtība, un tie vienmēr būs ar tevi.
Moderni mobilie telefoni, datori, ierīces, liels plakanais televizors, mašīnas. Kādas muļķības! Tas viss, kas paņemts kredītā. Pāris minūtes viltus laimes. Tu nekad par tām neatcerēsies, ja pēkšņi uzzināsi, ka tev atlicis dzīvot vien stundu.
Kaut kad tu pārkāpsi pēdējo svītru un visu to atstāsi šeit. Tavu dzīves filmu (kuras režisors, scenārists un galvenās lomas tēlotājs esi tu pats) kāds bezgalīgi liels un labestīgs, uzliks skatīties. Un ko viņš ieraudzīs? Sejas, pilsētas, darbus? Vai tikai veikalu skatlogus, televizoru ekrānu un griestus virs dīvāna?
Riteņu klaboņa, mūzika ausīs, bezgalīgi braucieni un atgriešanās mājās, sastrādātas muļķības, avantūras, kritieni, smiekli un asaras, mīļotā cilvēka smaids, prieks draugu acīs.
Garšas, smaržas un krāsas. Iespaidi, sajūtas un emocijas.
Lūk tas arī ir patiesi tavējais tevī un vienmēr būs ar tevi. Tikai tas.

Autors: Mihails Šveds
Tulkoja: Ginta FS