Paši mazticīgākie no jums, kuri visvairāk lūdzas un domā, ka jums vairāk, nekā citiem taps dots, paši nezinat kam ticat. Kā diedelnieki, kas ne uz ko citu nav spējīgi, pazemīgi lūdzot par savu vēlmju piepildījumu. Ko diedelējat, vai domājat, ka Dievs ir kļūdījies, dodot jums to, kas jums ir? Un pamācīt Viņu gribat, kā viņam savu kļūdu izlabot? Tas nozīmē, ka neprātīgs ir jūsu dievs. Kapēc tad jūs par dievu viņu saucat, kapēc viņam ticat un viņam lūdzaties? Paši jūs nezināt kam jūs pazemojaties un maz jūsos ir ticības īstenās. Es jums saku, ka būt mazticīgam ir sliktāk, nekā neticēt pavisam, jo Dievu noliedzot pie Dieva nonāksi. Tāpat kā, kad lai uz kuru zemes pusi jūs ietu, vienalga pie okeāna nonāksiet. Ja vāja ir jūsu ticība, tad jūs stāvat uz vietas un no vienas puses uz otru vien tikai šūpojaties. Ko klausīties un kam pazemoties jūs ejat baznīcā un kuri tad tie paši cienījamākie ļaudis tur ir – rakstu mācītāji, varizeji, priesteri. Visi tie, kas nākuši man pretī ir zagļi un laupītāji, vēl sliktāk, ne tikai jūsu zeltu un maizi tie zog, bet pašu jūsu dzīvi. Ar lūpām savām un mēli tie godina Dievu, bet sirds viņu tālu no Viņa atpaliek. Tie līdzinās zārkiem, kas no ārpuses grezni, bet iekšā pilni ar kauliem un puvekļiem. Un aizslēdz tie debesu vārtus citiem un paši pa tiem arī neieiet un grib lai ļaudis tiem saka: „skolotāj, skolotaj!”, bet jūs nesauciet viņus par skolotājiem, jo viņi ir akli vadoņi aklajiem un ja aklais ved aklo, tad abi tie bedrē iekritīs. Un gadsimtiem tie slēpj īstenās zināšanas un nomaina tās ar puspatiesībām, kuras izdaiļo ar patiesības drānām un no tā, tā ir bīstamāka pat par meliem.
Dievs nav tālu no katra no mums, bet jums nav jādomā, ka jūs ieraudzīsiet Viņu rakstos un aprakstos par Viņu, ko uzrakstījuši cilvēki, ieliekot tajā savu mākslu un fantāziju. Jo tā jūs kalposiet un pazemosieties radījumam, nevis Radītājam.
"Dievs nedzīvo cilvēku roku radītos tempļos un baznīcās – debess ir Dieva templis un zeme ir Viņa pakāje."
Lūdziet, - un jums taps dots, meklējiet – un jūs atradīsiet, klauvējiet – un jums tiks atdarīts. Un Debesutēvs dos svēto garu lūdzējam. Ne viltus dārgumus un zemes labumus prasiet Debesutēvam, kā to dara grēcinieki, bet vienu prasiet – lai taisnus dara Viņš Jūsu ceļus uz Viņa valstību, lai jūs ieraugat Visuvareno savas zemes dzīves laikā, jo ja neieraudzīsi Dievu dzīves laikā, neieraudzīsi arī pēc tam. Es vēlos iedot jums ticību Dieva valstības eksistencei, kuru piepilda mūžīgs prieks un svētlaime, lai ticība dod jums neapdzēšamu vēlēšanos atrast un iemantot to. Ticēt nav pārbaudīt nenobrieduša burkāna saldumu, to iekožot, ticēt nozīmē medu dzert. Ne tikai ticēt, bet uz sevis pārbaudīt, iemantot un iepazīt. Lūk kam es jūs aicinu! Un tajā, ko esi iepazinis, ticēt vairs nav vajadzības. Ja tava ticība būs vien kā kruķis priekš invalīda, maz jēgas tai. Es dodu kruķi ne tapēc, lai viņš visu savu dzīvi ar to pa zemi klibotu, bet lai vesels paliktu un iepazītu Svēto garu un apzinātu to savas zemes dzīves laikā. Jo debesu valstība vienmēr ir tepat, bet jūs nezināt kā tur ieiet un tās debesis par kurām jums stāstu ir jūsos katrā un Dieva valstība ir šajās debesīs un nekur citur. Un tālu pēc tās nav jāiet, kā citi saka: „lūk, lūk, te viņa ir, vai tur!”, jo Dieva valstība ir jūsos iekšā un neapjēdzat paši, kadus dārgumus sevī glabājat. Bet mani nepārstāj izbrīnīt, kā tādas bagātības var glabāties tādā nabadzībā? Ir daži no jums, kuri vēl šajā dzīvē ieraudzīs Dieva valstību. Bet pirms tam jums jāiepazīst pašiem sevi.
"Kad jūs iepazīsiet sevi, jūs būsiet atzīti un Visuvarenā pieņemti un jūs uzzināsiet, ka jūs esat dzīvā Tēva bērni, jo caur jums un visām savām radībām Viņš sevi pauž. Bet cilvēks ir viņa galvenā radība, tad ko slēpjat jūs Dievu sevī?"
Parādiet to pasaulei un slavējiet sevi un Radītāju! Kad jūs iepazīsiet sevi, tad jūs sevi īsteno iemantosiet un visi noslēpumi, kas apslēpti no jums – atvērsies. Bet, ja jūs neiepazīsiet sevi, tad jūs esat nabadzīgi un jūs esat nabadzība. Ja tu nesaproti sākumu, tad ir neiespējami saprast arī beigas. Nav iespējams iepazīt to, kas tev apkārt, ja neiepazīsi, kas ir tevī, jo nav tad, kam iepazīt Debesutēva noslēpumus.
Un nešķir debesis no zemes, jo tās ir zemes turpinājums un tāpat nešķir sevi no zemes, jo tu esi tās turpinājums un viņa ir tavs turpinājums. Tāpēc es tev saku: „tu esi visa sākums un visa beigas!”. Un kad tu to ieraudzīsi, tad ieraudzīsi Dieva valstību. Viss dzīvais un arī, kas nedzīvs liekas, ar neredzamām saitēm ir saistīts viens ar otru un viss atsevišķais ir visa kopuma daļa. Vai, tam, kurš robežas uz zemes saliek un cilvēkus atdala, jo debesīs nav robežu un uz zemes tām nav jābūt. Jo patiesi es jums saku, visas robežas ir strīdu un karu iemesls, vai tās būtu zemes robežas, vai valodas, vai ticības, tas viss ir viens. Un ja iekšienē cilvēks ir atdalīts, tad tas pats naids būs viņā un tumsa, un nebūs miera viņam.
Nebaidies nomaldīties, kad meklēsi savu ceļu, jo tikai paši stiprākie ir spējīgi uz to, jo tikai tos, kuri aizgājuši no ganāmpulka, uzraugs mīl mazāk, nekā pārējos, jo tikai tiem ir dots atrast patieso ceļu. Nav ganāmpulka vaina, ka tas iedzīts aplokā, jo aploku tam saimnieks uzcēlis.
"Cilvēks sev par kaunu ir radījis to, uz ko nav spējīga neviena dzīva būtne – uzcēlis cietumu sev ar rokām savām un sevi tur ielicis."
Un bēda, ka viņa bērni piedzimst šai cietumā, jo tie pieaug un nezina citu dzīvi, kā vien to, ko iemācījuši viņu tēvi. Un pēcāk ieraudzīt to vairs nevar, jo aklas ir kļuvušas viņu acis no ieslodzījuma krēslas. Un neredz viņi nevienu, kurš dzīvotu savādāk un tāpēc domā, ka viņu dzīve ir vienīgais eksistences veids, jo, ja acis nekad nav redzējušas gaismu, tad kā gan uzzināt, ka esi krēslā?
Nekrājiet sev mantu zemes virsū, kur kodes saēd un zagļi zog, bet nemateriāliem dārgumiem skatu savu pievērsiet. Un, ja jums ir patiess spēks, tad pametīs jūsu dvēseli zemes vēlmes un kaislības un kopā ar tām aizies visas viltus mācības un zināšanas. Cilveka dzīve nav atkarīga no viņam piederošo lietu daudzuma. Jūs uztraucaties par zemes lietām, bet tikai viens ir vajadzīgs jūsu dvēselei, lai Dieva sēkla iesakņojas jūsos un nestu savus augļus. Jo patiesi es jums saku, kuram ir viss, bet nav sevis – tam nav nekā! Un es jums saku, neattaisnojiet sevi ar likumu izpildīšanu, jo likums ir dots mazticīgajiem, kuros neievietojas Dieva vārds un kam nav Dieva sirdī. Likums dots tiem, lai pasargātu sevi, kamēr tie neiemantos sajēgu. Likumi ir doti tiem, kuri ar ausīm klausās, bet nedzird, ar acīm skatās, bet neredz. Jo likumu izpildīšana neatdzīvina ticību un nenes svētību. Tikai īstena ticība mīlīstībā ir spējīga uz to.
"Jums vienīgo bausli es dodu – MĪLESTĪBU."
Uz šī baušļa turās visi baušļi un likumi! Un visi citi baušļi ir tikai viņas bērni, bet viņa ir to māte. Un, ja tā ir tevī, tad viss pārējais arī ir tevī un vārdos to zināt nav vajadzības, kad tā dzīvo tevī un kad tā ir tava būtība.
Un es jums saku, iemīliet savu Debesutēvu ar visu savu sirdi un dvēseli un visu savu būtību. Un neesi dievbijīgs, bet esi Dievu mīlošs! Jo Dievs tevi ir iemīlēji pirms tevis, tad iemīli arī Viņu ar patiesu mīlestību, kurā nav baiļu, jo tīra mīlestība padzen jebkuras bailes. Jo bailēs ir mocības un tas, kurš baidās nekad nespēs mīlēt. Un iemīli savu tuvāko, kā sevi pašu, jo, ja tu nemīli savu tuvāko, bet saki, ka mīli Dievu, tu melo! Lai tu arī būtu pirmais priesteris uz zemes, dzīvo pēc Dieva likuma un runā eņģeļu mēlē, bet tev nav mīlestības un sirdī tavā slēpjas naids, kaut vai uz zemes tārpu niecīgu, tad tu esi tikai šķindošs zvans un nav no tā nekāda labuma tavai dvēselei. Visi labie darbi ir tikai cilvēka ārējā gaisma, bet ne tā apspīd ceļu uz Debesu valstību, bet ir gaisma, kas ir jūsos iekšā un tā apspīd visu pasauli. Ja tā neapspīd, tad ir tumsa! Un pat, ja tu izdalīsi visu savu mantu nabagiem un ķermeni atdosi sadedzināšanai, bet gaisma neapspīdēs tavu izdarīto – nebūs tev no tā nekāda labuma.
Jūs esat mīlestības bērni, mīlestībā dzimuši, vai ne jums par mīlestību jākļūst? Un kļūstot par mīlestību nozīmē kļūt līdzvērtīgam Dievam, tātad kļūt par Dievu, jo mīlestība arī ir Dievs. Un nav cita ceļa uz Viņa valstību. Cilvēkam tas nav iespējams, bet Dievam ir iespējams viss. Jums, kam Dieva vārdu saku, jūs par Dieviem arī saucu, kā tas rakstos arī ir rakstīts. Jo no tiesas jūs arī esat Dievi, tikai acis jūsu ir aizvērtas un neesat jūs vēl pamodušies, lai ieietu savā godībā.
"Un ja mīlestība būs jūsos, tad arī Dievs būs jūsos un jūs viņā."
Mīlestība ir pilnība un Svētais gars atnāk kopā ar to un tie ir viens vesels. Ja tevī ir mīlestība, tad arī svētais gars ir tevī! Un ja tevī ir Svētais gars, tad arī mīlestība ir pilnīga. Esiet tīri kā dūjas un gudri kā čūskas un gaismu, kura izglābs jūs, paši sevī uzmeklējiet. Un pat, ja evaņģēliju raksti tiks nozaudēti, tos atjaunosiet no sirds jūsu!
/Zaudētie evaņģēliji no Dionisa/
