trešdiena, 2016. gada 4. maijs

NEVĒRTĒ SEVI, BET ESI!

Mēs katrs reiz esam radījuši savu skaisto, gaišo tēlu, kuru lietojam paši un rādām citiem. Tas darbojas, kamēr spēka ir gana daudz un ir pietiekami spēcīga motivācija. Tomēr pienāk brīdis, kad sagurstam, un enerģija, kas tiek patērēta tēla noturēšanai (starp citu, pilnīgi nelietderīga tās tērēšana!), strauji iet mazumā. Tad priekšplānā izlien mūsu tumšā puse (vismaz paši to tā dēvējam), parādās nedrošība, bailes, vainas sajūta... Visas sajūtas par sevi ...ar treknu mīnuss zīmi!

Āķis ir tajā, ka gan skaistais tēls, gan šī tumšā puse, ir tikai prāta konstrukcijas. Mūsu bailes ir identificēšanās sekas. Šīs bailes ir viena no prāta šķautnēm, kas mūs iesloga katru savā personīgajā cietumā.

Atceries – tu neesi tikai prāts. Ja zini savu skaisto pusi, tad ir neiespējami sevi neiepazīt no otras – it kā ne pārāk skaistās. Šīs abas puses nav iespējams nodalīt. Prāts ir tas, kurš novērtē un pieņem lēmumu, vai būsi gana labs. Ja sevi identificējam ar prātu, kur paliek visa sevis apzināšanās? Ar visām jūtu un dvēseles izpausmēm?

Prātam ir divas dabas, bet apziņai – viena. Un prāta lielākās bailes patiesībā ir tās, ka, apzināti sajūtot vienotību ar sevi un Pasauli, prāts kļūs par tikai vienu mazu daļu no šī veseluma.

Pamēģini būt kā vērotājs, kas iepazīstas ar visu bez prāta klasifikācijas "labi-slikti", "skaisti-neglīti". Ieturi distanci. Tumšais mākonis ar sudraba maliņu ir kāds – tumšs vai skaists? smile emoticon Tad prāta vara ražot bailes samazināsies. Līdzko prātam ierādīta atbilstoša vieta, atraisās ilgi gaidītā brīvības, drošības un harmonijas sajūta. Svarīgs būs nevis kāda vērtējums, bet noskaņa "es esmu", un problēma zaudēs savu nozīmību.
Lai veiksme un drosme!


Cieņā, Janita Andersone
spogulosana@gmail.com