Cilvēkam, ja tas ir destruktīvās attiecībās, nav līdzēts tikai ar to, ka tas strādā ar šo tēmu psihoterapijā, vai apskata un risina to Reinkarnāciju terapijā, izejot cauri karmiskajiem mezgliem, kas radušies, esot dažāda veida attiecībās ar konkrēto dvēseli iepriekšējās dzīvēs - atrisinot, piedodot, pārskatot, sāpīgos attiecību momentus vai konfliktus, kas palikuši abiem sasaistoši šajā dzīvē. Kad viss būs saprasts ar prātu, process būs tikai pusē.
To visu izdarot, lai dzīvē būtu uzlabojumi, būs vajadzīgs nākamais etaps - lietot brīvo gribu, izdarīt izvēli, pasakot "Nē" šāda veida attiecībām reālajā dzīvē. Visums, Dievs, atbalsta brīvo gribu, un labprātīgas izvēles, nevis piespiedu metodes, tas gaida apliecinājumu, ka cilvēks tiešām vairs nav noskaņots ciest, tas ir tik dāsns, ka vēl kādas reizes 3 piedāvās "Veco grābekli" - destruktīvo sāpīgo attiecību scenāriju, lai cilvēks saskaņā ar brīvo gribu, pats radītu jaunu veselīgāku dzīvi attiecībās - atsakoties. Bez šī soļa nav iespējama iziešana jaunā garīgās attīstības un attiecību kvalitātes līmenī, nebūs tā, ka varēs savienot vecās zemās vibrācijas ar ieintegrētām, jaunas kvalitātes veselīgām attiecībām, kas atbilst citām un augstākām frekvencēm. Cilvēkam ar darbību, un vārdiem, ir jāapliecina sava gatavība, sava ticība tam, ka Dievs tam ko labu ir sagatavojis, pierādot, ka tam ir augsti ideāli, un ka tas mīl Sevi pilnībā, pieņemot gan savu miesu, gan dvēseli attiecībās, un sevi kā personību cienot, atsakoties no destruktīvām attiecībām, lai jaunas labākas varētu ienākt dzīvē. Tas prasa drosmi, jo rezerves "glābšanas riņķi", attaisnojumi, ka kopīgi kredīti, saimniecība, bērni, un bailes no vientulības, paturot "Kaut ko, ka tik ir" Dievs neatalgos ar to, ka kaut kas labāks tāpat paralēli atnāks, un tad varēs "glābšanas riņķi "atlaist... atnāks tikai vēl kaut kas līdzīgs, jau esošajam.. Remdenums rada remdenumu. Bailes rada bailes. Drosme atteikties, un lēkt ārā no vecā scenārija - tā ir - uzticēšanās Dievam, Sev, un liktenim, un tas dod iespēju pozitīvām pārmaiņām atnākt.
Debesis ir gudras, tās nemet pērles miskastē, tās paglabā, līdz cilvēks ir gatavs tās novērtēt, tās rūpējas, lai dāvana un saņēmējs būtu atbilstoši un viens otra cienīgi, lai Mīlestība varētu tapt. Tāpēc atcerēsimies, ka katrs "Nē", kurš teikts tur, kur kāds nemīl Tevi pilnībā, atspoguļodams to, ka Tev nav sevis pieņemšanas, ir solis pretī kam labākam.
Visur tur, kur Tu nevari runāt to, ko domā, jo
baidies no reakcijas, vai tur, kur Tevi kritizē par izskatu, vai izsmej Tavu
viedokli katru dienu, u.t.t. tur ir vieta vispirms tam, lai cilvēks ieskatītos
pats Sevī un Otrā, kas ir tas ko nododu, nepieņemu Sevī, kāpēc nodaru to Sev?
Kas jādziedina? No kā Es baidos?
Apzināsimies, ko tieši mums rāda konkrēto attiecību ciešanas, pateiksimies par to, ka tagad, caur šo pieredzi, saprotam un zinām, kas vēl Sevī ir jādziedina... atvadīsimies un dosimies tālāk pretī Sevis pieņemšanai un mīlestībai, lai kļūtu tā cienīgi, lai mūsos augtu īstās katra unikālās dvēseles pērles, kas ir kāda ilgi meklētais dārgums. Katrs ir vienīgais tāds, un dvēsele ir tā dārgumu glabātava, kas to atverot, cilvēkā rada tādu mirdzējumu, kuru nav iespējams ar kādu citu sajaukt, vai aizvietot. To noliedzot, neļaujot izpausties saviem talantiem, domām, jūtām, dziesmām, mākslai - ikkatra īpašajam radošumam, cilvēks sevi asociē tikai ar ķermeni, kļūst ļoti ievainojams, atkarīgs, un pakļaujas sabiedrības un svešam viedoklim - nav pats. Tāds cilvēks ir ļoti nedrošs, baidās no visa, ir atkarīgs no apkārtējo viedokļiem - ko kāds teica?, kā tas izskatīsies.?!. cik man gadu, un gan jau ar jaunāku ķermeni mani piekrāps... jāiet pie plastiskā ķirurga, jānomet svars... mēģina izpelnīties, visādi, lai tik mani mīlētu. Jo pats cilvēks nav veltījis Sev laiku un uzmanību, lai saprastu, un sajustu, kas viņš īstenībā ir. Bet mīlestības te nav, ir atkarība un līdzatkarība, ciešanas, bailes un vientulība. Un bailēm arī ir reāls pamats, tās arī turpināsies bez gala, jo jaunāki un skaistāki ķermeņi arvien piedzimst. Cik labi, ir apzināties, ka cilvēks tomēr nav tikai ķermenis.
Tie kuri aizbēgs, kad būsiet īsti, un sāksiet runāt to, ko tiešam domājat, tie nav pa īstam bijuši ar Jums. Meli pievelk melus, izlikšanās rada pretī izlikšanos... tiešām dariet Sev un savam tuvākajam to, ko vēlaties saņemt un just, jo viss ir spogulis. Debesis vienmēr priecājas par destruktīvas darbības pārtraukšanu. Un atalgojums būs atspoguļojumā attiecībās. Un būtiski, ka arī otrs, tad būs brīvs, un būs vieta izaugsmei, un Jūs abi pārtrauksiet radīt arvien jaunu slikto karmu paši priekš sevis, mēģinot otru pārtaisīt, dusmojoties, pārmetot un tā bez gala, un izejas.
Mīliet Sevi, radiet, rādiet katrs savus talantus pasaulei, lai izpaužas, katra unikālā būtība... bailes atkāpsies, mīlestība vairosies... Pērles satiksies.
Adamante Tīlika
