Elementāra vēža ārstēšana un kāpēc mūs krāpj ar ķīmijterapiju
…Turpinājums tulkojumam no David Icke (Deivids Aiks) grāmatas “Human race get off your knees”.
Ķīmijterapija nogalina tos cilvēkus, kurus tai būtu jāārstē.
Vēža industrija ir krāpšana. Nekas vairāk kā liela naudas taisīšanas un cilvēku bendēšanas mašīna. Piemēram, mamogrammas (rentgenstarojums, pārbaudot krūts vēža iespējamību) sievietēm vairāk izraisa vēzi, nekā to atklāj, un tajā pašā laikā „industrija”, Lielā Farmācija un citas vēža „labdarības iestādes” un „atbalsta grupas” mudina sievietes tās veikt arvien biežāk (starp citu, palūkojieties uz reklāmām tepat Latvijā…). Pretīgi. Kad Tullio Simoncini aptvēra to, ka vēzis ir sēnīšu infekcija vai invāzija, viņš sāka meklēt kaut ko, kas varētu šo sēnīti iznīcināt un tādējādi arī iznīcināt vēzi. Simoncini saprata, ka pretsēnīšu zāles nelīdz, jo, lai sevi aizsargātu, sēne ātri pārveidojas un mutējas, un ar laiku pat sāk pārtikt no tām zālēm, kas bija parakstītas tās nogalināšanai. Tā vietā, Simoncini atrada kaut ko daudz, daudz vienkāršāku- nātrija bikarbonātu. Jā, galveno sastāvdaļu vecajā labajā dzeramajā sodā (bet es uzsveru- ne pašu dzeramo sodu, kurā ir arī citas sastāvdaļas). Viņš to izmantoja, jo nātrija bikarbonāts ir spēcīgs sēnīšu iznīcinātājs, un, pretēji zālēm, Candida nespēj tam pielāgoties. Pacientam tiek iedots nātrija bikarbonāta šķīdums orāli un iekšēji ar endoskopa palīdzību (gara, tieva caurulīte, ar kuras palīdzību ārsti redz ķermeņa iekšpusē bez operācijas). Tas ļauj nātrija bikarbonātu novietot tieši uz vēža sēnītes. Senie ēģiptieši zināja par pretsēnīšu vielu dziednieciskajām īpašībām, un tūkstošiem gadu atpakaļ sarakstītās indiešu grāmatās pat ir ieteikts lietot spēcīgas iedarbības sārmus vēža ārstēšanai. Gadu laikā esmu dzirdējis, ka vēzis nespēj parādīties sārmainā vidē, un tagad ir skaidrs kāpēc- tas nogalina sēnīti. Tieši tāpēc lielais vēža slimnieku skaits atspoguļo arvien pieaugošo cilvēku skābo uzturu. Būtu labi veikt pH testu, un, ja tavā ķermenī ir skāba vide, būtu viedi kaut ko darīt lietas labā.
1983. gadā Simoncini ārstēja kādu itāļu vīrieti Gennaro Sangermano, kuram dzīvošanai ar plaušu vēzi tika doti kādi pāris mēneši. Dažus mēnešus vēlāk viņš nebija miris; viņš bija vesels, un vēzis bija pazudis. Un vēl pēc 20 gadiem vīrs joprojām bija dzīvs. Simoncini bija guvis panākumus, un nolēma savus atklājumus prezentēt Itālijas Veselības departamentam cerībā, ka departaments varētu aizsākt zinātniski apstiprinātus pētījumus, lai pierādītu, ka šī metode darbojas. Bet Simoncini bija jāpieredz patiesais medicīnisko manipulāciju un krāpšanu mērogs. Varas iestādes ne tikai ignorēja viņa dokumentāciju, bet viņš tika padzīts no Itālijas Medicīnas Sabiedrības (Italian Medical Order) par to, ka izrakstīja zāles, kas nebija apstiprinātas. Jā, tieši tā- par neapstiprinātu zāļu izrakstīšanu. Viņš tika pakļauts publiskam izsmieklam un nosodījumam medijos, un viņam tika piespriests 3 gadu nosacīts cietumsods par „iespējamās nāves” izraisīšanu pacientiem, kurus viņš bija ārstējis; bet sods tiktu piemērots tad, ja viņš vēl jebkad ārstētu cilvēkus. No visām pusēm pavēle bija skaidra- apslāpēt Simoncini. Medicīnas iestādes skaidroja, ka viņa spriedumi par nātrija bikarbonātu ir „ārprātīgi” un „bīstami” (atšķirībā no ķīmijterapijas). Visu šo laiku miljoniem cilvēku mira no vēža slimībām, kuras būtu iespējams efektīvi ārstēt. Tullio Simoncini nav gļēvulis un aizvien turpina izplatīt savus atklājumus internetā un publiskajās runās. Viņa mājaslapa www.curenaturalicancro.com. Dažos gadījumos ārstēšana var prasīt mēnešus, bet vieglākajos gadījumos, tādos kā krūts vēzis, kur audzējam ir viegli piekļūt, tas ir tikai pāris dienu jautājums.
Mājaslapā www.theshenclinic.com var atrast video, kuros cilvēki dalās savā pieredzē un ārstēšanas procedūrās.
