pirmdiena, 2014. gada 3. novembris

Visums dalās ar mums savā Mīlestībā - publicējusi Ann Albers

Visums dalās ar mums savā Mīlestībā
01.11.2014 … publicējusi Ann Albers
http://journal.visionsofheaven.com/2014/
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …




Tik daudzi no mums, tiekdames uz ”lielām lietām” savā dzīvē, aizmirst patiesi priecāties … Kad rēķini būs nomaksāti – tikai tad es būšu laimīgs … Kad dabūšu jaunu darbu … Kad man izveidosies stabīlas attiecības … Kad man bankā būs ”X”… Kad mans ķermenis būs izdziedināts … Kad mans laulātais / mani bērni / vecāki / partneri izturēsies pret mani labāk, vai izturēsies pret sevi labāk … Var nosaukt miljoniem iemeslu, lai savu laimi atliktu uz vēlāku laiku, un daudzi no šiem iemesliem mums šķiet pašsaprotami, un sabiedrībā akceptēti.

Taču Eņģeļi mācīja man citādāk dzīvot savu dzīvi – meklējot priecīgo ik brīdi savā dzīvē, un pajautājot sev – ”Kā es varētu Sevi Mīlēt vēl vairāk tieši tagad?”, bet ja es jūtos uz to spējīgs un Mīlestības piepildīts – ”Kā lai es šobrīd padalos savā Mīlestībā ar pasauli un citiem?”

Es patlaban tiešām ļoti cītīgi un daudz strādāju pie sava TV šova projekta, un man tas patīk! Taču es zinu arī, ka visam ir jābūt līdzsvarā, un tādēļ aizvadītajā nedēļas nogalē es paņēmu sev dažas brīvdienas. Es devos uz Sedonu, lai satiktu savus čenelingu draugus. Es viesojos pie vi, un ar milzu nepacietību gaidīju Sestdienas rītu, lai dodos savā gadskārtējā ekskursijā uz rudenīgo mežu. Katru gadu ar lielu saviļņojumu es biju tam gatavojusies, un vēl jo vairāk tam, ka varēšu visu šo lieliskumu iemūžināt. Tur ir fotogrāfu paradīze!

Tomēr dzīvei bija citi plāni. Es pamodos Sestdienas rītā, un ieraudzīju Sedonu nomākušos un lietainu. Kādu brīdi es biju nomākta, taču ātri saņēmos, un nomainīju savas drūmās domas. Es fokusējos uz lietus burvību, un priecājos, ka lietus nomazgās visus putekļus, un būs iespējams izbaudīt dzidro un rudenīgi mitro gaisu. Kad iekāpu mašīnā, lietus turpināja vēl līt, taču tuvojoties savam galamērķim, debesis sāka skaidroties. Un visbeidzot, kad jau novietoju savu auto stāvvietā – lietus bija mitējies. Pat ja Saule neuzspīdēs – es zināju, ka viss būs lieliski! Es biju tik saviļņota. Mitrajā gaisā veidojas savādāks, īpaši maigs dabas skaistums.

Jau pēc dažiem soļiem es ķēros pie savas fotokameras, un atklāju, ka viņa ir pārstājusi darboties. Pārstartēšana nelīdzēja. Baterijām nebija nekādas vainas. Atmiņas karte bija lieliska. Gluži vienkārši, elektronika bija pievīlusi. Es iesākumā jutos ļoti apbēdināta, taču piepeši atcerējos, ka viens no maniem Eņģeļiem bija piespēlējis man domu, iemest arī savu veco fotoaparātu līdzi savā ceļa somā. Tas vēl darbojas … reizēm. Tādejādi – pat pie saviem 3 megapikseļiem, kas pēc mūsdienu standartiem skaitās visai primitīvs aparāts – es izvēlējos būt priecīga par to, ka man ir kamera, kura ir funkcionējoša vismaz lielāko dienas daļu! Galu galā, pārstājot centrēties uz saulainu laiku un darbojošos kameru, es spēju pa īstam izbaudīt pielijušā meža skaistumu, un ieelpot Mātes Dabas slapjo skuju un valgās zemes aromātus.

Daudz nopietnāk bija, kad es Augusta sākumā pārpūlēju savu muguru, malkā skaldīdama vētrā nolauzto koku. Desmit nedēļas pēc tam nebija īsti labi ar manu kreiso roku, pārsvarā tās bija neizturamas sāpes. Man vajadzēja gulēt sēdus – vairākas nedēļas tikai tā es varēju paciest šīs sāpes. Un kad caur saviem čenelingiem pārraidīju dziedinošās enerģijas priekš citiem – man nebija ne jausmas, kur lai rodu dziedināšanu pati priekš sevis.

Neraugoties uz to, dzīve nebija apstājusies. Es fokusējos uz visu labo, uz ko biju spējīga fokusēties, un tajos brīžos, kad izjutu Mīlestību – es nesajutu vairs sāpes. Kad es fokusējos uz saviem klientiem – es nesajutu vairs sāpes. Kad es fokusējos uz dabas skaistumu – es nesajutu vairs sāpes. Kad man vajadzēja iet gandrīz 8 jūdžu garā pārgājienā – es jutu dažreiz, taču ne tik asas sāpes. Un pārsteidzoši ir tas, ka dienu vēlāk, tad, kad biju izlēmusi, ka esmu gatava Brīnumam, es sakoncentrējos, ļaujot enerģijai izplūst man cauri kā upei, bet tad tā negaidot sāka izlocīties, un sagriezties kaut kādā īpašā veidā. Mana mugura bija atkal atgriezta savā vietā, un nekavējoties tas izsauca atvieglojumu!

Tādejādi – pat ja lietas nešķiet pareizas jūsu dzīvē, vai arī dzīve neattaisno jūsu cerības – mīlestība tik un tā ir visur. Šeit ir brīnumainas lietas, par ko priecāties ikvienu brīdi, pat ja mums tās uzreiz neparādās. Kādēļ ir tā, ka niecīga skabarga var sabojāt visu dienu, bet saules staros mirdzoši krītošās lapas tomēr nespēj piepildīt mūs ar tik absolūtu sajūsmu, kas mūs novestu ekstāzē? Es domāju, ka mēs savā dzīvē esam trenējušies vairāk fokusēties uz to, kas NE-strādā. Kad mēs trenējam sevi fokusēties uz to, kas ir Skaists, Labs un Patiess – mēs atrodam Prieku, kas šeit ir visu laiku bijis. Mēs saprotam, ka viss Visums dalās ar mums savā Mīlestībā! … Ne jau mūsu cilvēciskajā izpratnē, bet gan tādejādi, ka lieliskā Dzīve PATI piedāvā mums vienmēr to LABĀKO.

Tātad – kaut arī nav nemaz tik vienkārši pārcelt savu fokusēšanos – dariet to. Es domāju, ka tas mūsu prātam varētu būt labs vingrinājums. Šinī nedēļā paskatieties, vai patiešām paši jūs izdarat visu iespējamo, lai priekšroku dotu savām Mīlestības jūtām, jo Mīlestība ir nepieciešama pat tām mūsu daļiņām, kuras cieš sāpes, vai ir nomāktas. Un tādā gadījumā – tā vietā, lai nodotos savām sāpēm un problēmām – meklējiet Cerību Staru, meklējiet ko Labu, meklējiet vienkāršus Priekus.

Reiz, jau sen atpakaļ, burvīgs rozes aromāts pārvērta visu manu dzīvi ļoti īsā laikā. Tas atgādināja man toreiz par visu, kas ir skaists uz šīs planētas. Un tanī brīdī vārti atvērās Dievam, lai pieskartos man un strādātu ar manu Sirdi.

Jūsu Mīlestības Portāls varētu būt kafijas krūzītē, saulrietā, bērna smaidā, tas varētu būt suns, zāles pieskāriens jūsu pēdām, melnā šokolāde, lieliska ķirbju zupa, dzestrums gaisā, … Mīlestība ir VISUR. Apzināti ļaujiet sev pakavēties ilgāk pie tā, kas jūs saviļņo, un iepriecināt sevi ar kaut ko jauku – pat, ja tas šķistu mazs un nenozīmīgs. Neviens Mīlestības mirklis nekad nevar būt veltīgi iztērēts, Eņģeļi mums atgādina. Īstenībā – ikviens šāds mirklis ir Zelta vērts.


https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5530372