Evolūcija krīzes laikā- 9
Pateicība
veselības aprūpes profesionāļiem un priekšējās rindās esošajiem
Daudzi no šiem cilvēkiem ir devušies ārā no mājām, esot
bailēs par savām dzīvībām, bet turpina darbu
“Prītadžī un Krišnadžī,
Paldies, ka uzklausāt jautājumus. Viena no lietām, par ko
šobrīd domāju un zinu, ka par to domā arī citi, ir par to, kā es varu palīdzēt?
Mēs visi redzam to, ka šobrīd mūsu noderīgums un palīdzība izpaužas rīcībā
palikt mājās. Domāju, ka šo patlaban iepazinuši daudzi cilvēki. Parasti tad,
kad atnāk nelaime, esam raduši doties un brīvprātīgi palīdzēt. Bet patlaban
galvenais palīdzības veids ir- neko nedarīt. Vai varat pateikt, ja kāds grib
palīdzēt, kas ir tas, ko varam šobrīd darīt un varbūt varam to darīt no mājām?”
Pateicība veselības aprūpes profesionāļiem un frontes
līnijā esošajiem
Jūs man jautājat, ko varat darīt no mājām?
Jūs varat darīt milzīgi daudz. Skatieties apkārt ar acīm
un sirdi.
Daudzas valstis ir mudinājušas savus iedzīvotājus doties
izolācijā daudzu iemeslu dēļ. Mēs esam izolācijā tāpēc, lai mūsu valdības spētu
labāk sagatavoties un aprīkoties gadījumam, ja vīrusa izplatība kļūtu plašāka
un lielāka.
Mēs esam nošķirtībā arī tāpēc, lai nesaķertu paši vīrusu
un to neizplatītu. Un vienlaikus mēs dodam atelpu veselības aprūpes
profesionāļiem un tiem, kuri strādā pirmajās rindās.
Jūs jautājat- ko varat darīt?
Tas ir tas, ko Prītadžī un es gribētu lai dara ikviens
akadēmijas students, ikviens garīgais meklētājs, kurš pabijis Ekamā, katrs
dikšas devējs. Atbalstiet jums tuvumā esošos un dzīvojošos veselības aprūpes
profesionāļus un pirmajās rindās strādājošos. Slimnīcu ārstus, māsas un
personālu, tāpat arī tos, kuri strādā uz ceļiem vai citur.
Ja jūs patiešām no sirds tos sajūtat, tad zināt arī to,
ka viņiem mājās ir ģimenes, viņiem ir mazuļi vai mazi bērni, vai vecāki gados.
Arī viņos ir raizes un satraukums par to, kas var notikt
ar viņu ģimenēm, ja kas briesmīgs notiek ar viņiem pašiem. Daudzi no šiem
cilvēkiem dodas uz darbu ārpus mājas, baidoties par savu dzīvību, bet viņi
turpina savu darbu. Viņi paliek, lai aizsargātu un glābtu mūs. Ne jau tāpēc, ka
viņiem nav bail. Viņi paliek par spīti savām bailēm.
Veselības aprūpes personāls un citi pirmajās rindās
strādājošie noliek savu drošību un savas dzīves, lai nodrošinātu mūsu
izdzīvošanu.
Pats mazākais, ko varam darīt mēs, ir tiem vai viņu
ģimenēm, piezvanīt. Ja tie dzīvo netālu kaimiņos, varat pajautāt, vai tiem ir
vajadzīga kāda jūsu palīdzība. Atbalstiet tos!
Pasakiet paldies viņiem un viņu ģimenēm!
Pasakiet, cik daudz jums nozīmē tas, ko dara viņi. Daudzi
strādā 18h darba dienu. Viņu sejas ir masku nospiestas, zilumos. Viņi ir
pārguruši. Šie cilvēki rod prieku glābjot mūsu mīļo dzīves, kad mēs nevaram būt
to tuvumā, lai paši parūpētos par tiem.
Lūdziet savās sirdīs par viņiem! Ziniet, ka tās lūgšanas,
kas nāk no pateicības un līdzjūtības, ir ļoti spēcīgas. Tās piesaista Visuma
atbildi.
Savienosimies ar tiem no visas sirds.
Aizveriet acis un neilgu brīdi.
Uzlieciet plaukstu uz sirds.
Padomājiet par mediķu brālību un cilvēkiem, kuri atrodas
citās dažādās frontes līnijās un pašaizliedzīgi kalpo citiem.
Lai tava sirds atveras.
Sajūti vidi, kurā tik daudz slimu cilvēku, nerimstošo
steigu, rūpes, barošanu, tīrīšanu, apkopšanu, ārstēšanu, aprūpēšanu, kārtības
uzturēšanu…
Esi dziļi pateicīgs tiem un no visas sirds saki tiem
paldies.
Tagad lūdz dievišķajam svētīt šos cilvēkus un pasargāt
tos un viņu mīļos.
Visbeidzot redzi sevi, vēršamies pie viņiem un palīdzot
viņu ģimenēm.
Lūdzu, atveriet acis.
Un tagad dodieties un rīkojieties, esot mājās.
Dariet jebko, kas nāk no sirds.
