Evolūcija krīzes laikā- 7
No
neapzināšanās uz apzināšanos
Attiekšanās mainīties un atteikšanās adaptēties patiesībā
ir novedusi daudzas civilizācijas līdz pilnīgai izzušanai.
“Es esmu dr.Pravēns Anvekars, ortopēdijas ķirurgs no
Davangeres. Mani interesē, lūk, kas- kamēr visa pasaule cīnās pret korona
vīrusu un tā ietekmi uz cilvēku dzīvi, kā Indijā mēs varam samazināt koronas
ietekmi tad, kad apkārtējie cilvēki ignorējot neievēro šobrīd pamata likumu par
noslēgšanos un sociālo distancēšanos. Vai jūs varētu palīdzēt šajā jautājumā un
izskaidrot?”
Šis nav īstais laiks, lai izrādītu drošsirdību, bezrūpību
vai pretestību.
Atteikšanās saprast situācijas smagumu izplatīta ne tikai
Indijā, bet arī daudzās citās valstīs.
Daudzas tautas un komūnas, kas uztvēra korona krīzi
vieglprātīgi, jau šodien par to smagi maksā.
Vai spējat noticēt, ka patlaban nākas izvēlēties, kuram
dot ventilatoru un palīdzēt, un kuram nē.
Mēs indieši esam ļoti laimīgi par to, ka mūsu valdība
pamodās krietni agrāk nekā citas valdības un ieviesa ierobežojumus.
Apskatām šo lietu šādā redzējumā.
Tad, kad veidojas cunami, tu noliecies dabas spēka
priekšā un mūc no tā prom. Korona vīruss ir dabas spēks, noliec galvu un
respektē dabas spēku- paliekot iekšā, mājās.
Pastāstīšu kādu senu indiešu stāstu.
Indijā reiz dzīvoja kāds pazīstams filosofu skolotājs,
kurš mācīja nedualitāti- Advaitu, kā eksistences dabu, būtību. Viņš mācīja
saviem skolniekiem to, ka viss ir Brammans jeb augstākā būtība. Kādu dienu,
atrodoties ārpus meža, izcirtumā, viņš stāstīja par to, ka cilvēki, dzīvnieki,
koki, kukaiņi, zeme un debesis, tas viss ir Brammans. Nav nekā tāda, kas nav
Brammans. Tajā brīdī kāds satrakojies zilonis skrēja uz izcirtumu. Ieklausoties
no muguras skanošajos Mahouta brīdinošajos saucienos, skolotājs un studenti
meklēja drošu patvērumu; izņemot kādu vienu skolnieku. Viņš nostājās satrakotā
ziloņa priekšā par spīti no aizmugures nākošajiem Mahouta kliedzieniem. Trakais
zilonis ar snuķi saķēra skolnieku un uzmeta to uz tuvējās būdiņas jumta un tad
turpināja skriet tālāk. Sadauzītais skolnieks dusmās vērsās pie skolotāja un
kliedza, ka viņa mācības neesot pareizas. “Ja es esmu Brammans uz zilonis arī
ir Brammans, tad kāpēc zilonis man darīja pāri?” Bet skolotājs līdzjūtīgi
jautāja: ”Bet, kāpēc tu neklausījies Mahouta Brammana padomam? Tagad tu par to
maksā.”
Mūsu valstu vadītāji, ārsti, māsas, veselības aprūpes
profesionāļi šobrīd ir kā Mahouti mūsu stāstā un lūdz mūs paiet malā. Viņi lūdz
jūs palikt mājās līdz briesmas būs garām.
Lūdzu, nerīkosimies kā muļķīgais skolnieks, kurš domāja,
ka nekas tam nevar nodarīt pāri.
Mainīsimies no neapzināšanas un apzināšanos.
Respektēsim mūsu valstu vadītājus un atbrīvosim ceļu,
ļausim, lai briesmas paiet garām.
Daba ir laipna, daba ir labvēlīga, daba var būt arī
mežonīga.
Kad daba ir laipna un labvēlīga, esi pateicīgs.
Kad daba ir skaista, tad priecājies par tās greznumu.
Kad daba ir mežonīga, noliecies cieņā un saglabā
distanci.
Noslēgumā ļaujiet atgādināt to, ka atteikšanās mainīties
un atteikšanās pielāgoties (adaptēties) patiesībā daudzas civilizācijas ir
novedusi līdz izzušanai.
Esmu pārliecināta, ka mēs kā rase negribam noslēgt
vēsturi.
Dzīvosim!
Būsim plūdumā!
Tā ir sīka lieta- palikt mājās. Nepadariet to par lielu
problēmu. Lūdzu.
