Ja vēlies
dziedināt savu ģimeni, pārstāj fokusēties uz to, cik citādāks esi nekā citi,
vai arī cik pārāks esi par citiem.
Iespējams
pirmo reizi cilvēces vēsturē mēs pieredzam visi vienu krīzi, globālu krīzi.
Šīs globālās
krīzes brīdī neviens nav izņēmums- ne kāda tauta, ne sabiedrība, ne
ģeogrāfiskās atrašanās vieta.
Līdz šim, kad
domājām par globalizāciju, mēs domājām par pasauli ļoti sekli- tā ir pasaule,
kurā nav valstu robežas, mēs domājām par inetu, par gaisa ceļojumiem, par
komunikāciju, par komerciju. Vismazāk iedomājāmies, ka zemi var skart arī
globāla epidēmija, pandēmija.
Vai jūs
zināt, ka šoreiz globālajā krīzē cilvēces vienotības pieredze ir daudz
aktuālāka nekā jebkad?
Jebkuras
tautas cilvēki- vai nu tie ir ķīnieši, amerikāņi, latinosi, eiropieši vai
indieši- ikviens pieredz vienādu satraukumu, vai nu par savu saslimšanu un
nāvi, vai par savu mīļo cilvēku saslimšanu un nāvi.
Bagātie un
nabagie vienādi pieredz tieši tādu pat satraukumu par ekonomisko nenoteiktību.
Ateisti un
ticīgie pieredz tādu pat vienādu apmulsumu, apjukumu atrodoties karantīnā savās
mājās kopā ar mīļajiem, un arī tiem nav cita glābšanās varianta.
Mēs esam
viena cilvēce.
Ja mēs spējam
atbrīvoties no šķeltnieciskās apziņas un noņemt visas etiķetes, ko esam
sakarinājuši uz citu cilvēku pierēm, kas radušās pateicoties ādas krāsai,
valodai, kultūrai, klasei vai kastai, tad mēs redzēsim, ka visi esam viens.
Vai mēs varam
aizvirzīties prom no šķelšanās un dualitātes un ieiet vienotības telpā kaut vai
ar saviem ģimenes locekļiem?
Sēžot pie
vakariņu galda, darot ikdienas sīkos mājas darbus, atrodoties starp četrām
sienām, apstājieties uz brīdi. Iecentrējiet sevi sirdī un ieskatieties.
Vai tava
bērna ilgas pēc pieņemšanas nav tādas pašas kā tavējās? pat, ja tu to izpaud
citādāk?
Vai tavas
vecmāmiņas pieķeršanās dzīvei nav tāda pati kā tava pieķeršanās (vēlme)
sasniegt kko savā darbā?
Pieķeršanās
kā tāda ir tāda pati.
Tu tikai esi
pieķēries kam citam.
Tu kritizē
radus vai savu partneri par viņu dusmām vai antipātijām, nepatiku. Tu domā, ka viņi
rīkojas netaisnīgi.
Bet iepauzē
uz brīdi. Ieej sirdī un pameditē. Vai tavas dusmas ir patiešām citādākas nekā
citu dusmas? Dusmu, antipātiju, nepatikas pieredze ir tāda pati.
Tu vari
uzkliegt, izteikt nosodošus vārdus, citi tos uztver un paliek tajos vāroties.
Tāpat arī
tas, kā tu mīli un vēli citam labklājību ir tas pats. Tikai veids, kā to
parādi, ir citādāks.
Meditē par
savu mīļo cilvēku laimes pieredzēšanu, un tāpat arī par savu!
Iemesls, par
ko tu kļūsti laimīgs vai cits kādas kļūst laimīgs, var atšķirties, bet laimes
pieredze ir tāda pati, vienāda.
Ja tu gribi
dziedināt savu ģimeni, tad pārstāj fokusēties uz to, cik citādāks esi nekā
citi; vai arī pārāks esi nekā citi.
Fokusējies uz
cilvēka pieredzes vienotību. No šīs sajūtas veido attiecības, sarunājies, dari
lietas kopā.
Tā tu
dziedināsi viņu sirdis.
