Kā Tu runā, tā arī dzīvo!
Budistu psiholoģijā teikts, ka galvenais enerģijas zaudējumu avots ir RUNA.
Kristiešu reliģijas māca: “Nav svarīgi, ko liec mutē, galvenais, kas no tās nāk ārā.”
Vēdās tukšas runas sauc “prajalpa” (pļāpas). Un tieši tās ir viens no šķēršļiem garīgajā un materiālajā progresā. Vispirms mēs cilvēku vērtējam pēc tā, kā viņš runā.
Praktiski katrs cilvēks, kurš interesējas par austrumu filosofiju un psiholoģiju, zin austrumu gudro Patandžali un viņa mentālo darbu “Jogas Sūtras”. Taču reti kurš zin to, ka pirmkārt viņš sarakstījis darbus, kas veltīti runai un medicīnai: “Patanjali bhasma” un “Charak”. Tās māca, kā pareizi runāt un pareizi būvēt savu runu.
Starp runu un prātu, prātu un ķermeni, prātu un dvēseli ir ļoti cieša saite. Vesels ķermenis, vesels prāts un vesela runa veido harmonisku cilvēku. Mūsdienu pētījumi pierāda to, ka runas kļūdas nav nejaušas – tās ir saistītas ar mentālo attīstību. Stostīšanās un citi runas defekti parādās tad, kad ir kādi nopietni emocionāli traucējumi. Praktiski visām slimībām ir psihosomātisks raksturs.
Katram cilvēkam, kurš tiecas pēc pilnības, pirmkārt jākļūst sev par ārstu, kurš ārstē un rūpējas par savu ķermeni, otrkārt – par gramatikas speciālistu, kurš pats seko savai runai, treškārt – filosofam, kurš attīra savu apziņu un tiecas pēc Absolūtās Patiesības.
Tāda cilvēka dzīvē nevar būt vieta fiziskām kaitēm, vienaldzībai pašizziņā un nekārtība runā. Tieši tādu cilvēku Patandžali sauca par Jogu. Un lai ar kādu jogas veidu vai citu garīgo praksi cilvēks nodarbotos, viss augstāk minētais pilnā mērā viņam ir piemērojams.
1. No cilvēka runas atkarīga viņa veselība un materiālā labklājība.
Un tas attiecināms ne tikai uz augsti garīgiem cilvēkiem, bet arī uz visiem, kuri vēlas iegūt materiālo labklājību. Trīs minūtes naida izpausmes var nogalināt 10 gadus ilgušu draudzību. Vārdi ļoti spēcīgi nosaka mūsu karmu. Var desmitiem gadu nodarboties ar garīgajām praksēm, labdarību, bet apvainojot Lielu personību, var pazaudēt visu visos līmeņos un degradēt līdz zemākajām dzīvības formām. No kurienes tas rodas? No apvainojumiem. Vēdiskā astroloģija runā, ka ēnu planēta Ketu atbild par apvainojumiem – tā ātri dod atpakaļreakciju, bieži vien momentā. Vēdiskajā civilizācijā katram cilvēkam mācīja ļoti nopietni sekot savai runai. Kamēr cilvēks nerunā, viņu grūti iepazīt.
2. Muļķi un gudro var atšķirt tad, kad viņš sāk runāt.
Runai ir ļoti spēcīga enerģētika. Speciālisti ar ļoti smalku redzējumu, runā, ka cilvēki, kuri lieto lamu vārdus un aizvainojoši izsakās par citiem, noteiktā vietā uz smalkā ķermeņa saņem melnu pleķi, kas pēc gadiem var pārvērsties par onkoloģiju.
3. Runa ir dzīvesspēka izpausmes veids.
Pats galvenais, kam mums dota valoda ir lūgsnu lasīšanai un to lietu apspriešanai, kas tuvina mūs Dievišķajam. Tapat var arī apspriest prakstiskas lietas, sarunāties ar tuviniekiem, tacu galvenais, nepārcensties!
Ajūrvēdā teikts, ka runa – tā ir prānas izpausme. Prāna – tas ir dzīvības spēks, Visuma enerģija. Jo vairāk Prānas, jo veselāks cilvēks, veiksmīgāks, harmoniskāks, harizmatiskāks. Pirmkārt šī prāna tērējas, kad cilvēks runā. Īpaši, ja lamājas, kritizē, nosoda, izsaka pretenzijas. Pēc statistikas 90% visu strīdu rodas no tā, ka mēs par kādu domājam un runājam ko sliktu. Veiksmīgāki ir tie cilvēki, kas patīkami runā un prot kontrolēt savu runu. Bhagavad Gita runā, ka runas askēzes pamatlikums ir iemācīties teikt patiesību patīkamiem vārdiem.
4. Karmu nosaka mūsu runa.
Svarīgi atcerēties to, ka, ja kādu kritizējam, mēs saņemam sev šī cilvēka sliktās rakstura īpašības un karmu. Tā strādā karmas likums. Tāpat mēs saņemam arī tā cilvēka labās īpašības, par kuru runājam labu, kuru cienām. Tāpēc arī vēdas aicina slavēt Dievu, slavēt Svētos. Tas ir vieglākais ceļš, kā iemantot dievišķās īpašības. Lasiet grāmatas par šīm personībām, apspriediet to īpašības ar kādu un Jūs iemantosiet tās.
Sen ir novērots fakts, ka mēs pārņemam īpašības no tām personībām, par kurām domājam un runājam. Tāpēc pat rietumu psihologi iesaka domāt un runāt par veiksmīgiem un harmoniskiem cilvēkiem.
Jo vairāk mūsos ir skaudības, egoisma un nenovīdības, jo grūtāk par kādu runāt labu. Mums jāiemācās nevienu nekritizēt – tas nav viegli.
Tas, kurš mūs kritizē, atdod mums savu labo karmu un saņem slikto. Tāpēc vēdās vienmēr ir skaitījies labi tas fakts, ka mūs kritizē.
Kā strādā runa ar mūsu karmu? “Mahabharatā” runā par to, ka, ja vēlaties ko izdarīt un esat nolēmis to izdarīt, nevienam par to nestāstiet. Kā tikko par to pateicāt, par 80% samazinās varbūtība, ka tas notiks. Īpaši, ja padalījāties ar skaudīgu cilvēku. Tāpēc cilvēki, kuri mazāk runā, vairāk saņem. Viņi netērē velti savu enerģiju un nezaudē to.
Otrs vienkāršais likums – ja mēs kādam izdarījām ko labu un pēc tam ar to palielījāmies citu priekšā, tajā momentā mēs zaudējam savu labo karmu un labos augļus, ko būtu varējuši saņemt par šo labo darbu. Lielībnieki maz ko sasniedz. Tāpēc nevajag lielīties ar saviem sasniegumiem, jo šaja mirklī mēs zaudējam to, ko ieguvām.
Avots: http://top.thepo.st/
Tulkoja: Ginta FSVienmēr Domā, ko runā!!!!!!
