ceturtdiena, 2017. gada 3. augusts

UZTICĪBA

@Gaismas tīmeklis
UZTICĪBA
Ja sievietei ir depresija, viņa neuzticēsies nevienam. Pat ne sev, jo viņa pati sevi visvairāk grib iznīcināt. Un tas ir aiz bailēm. ...Ja ļoti sāp, cilvēks iemācas, ka noslēdzoties no visiem un vērojot visu kā no malas, sāpes paliek mazākas. Atveroties otram, sāpes atgriežas. Un cilvēks ir ļoti, ļoti ievainojams. Jebkas, ko viņam pateiks, būs materiāls iznīcinošajam prātam. Prāts to sagrozīs, padarīs 100 reizes spēcīgāku. Un ar lielu triecienu grūdīs pret šī cilvēka dvēseli tai nošķeļot vēlvienu gabalu.
Noslēgties ir drošāk. Un tomēr, sievietei gribas ieraudzīt skaisto. Viņa pēc tā ir tik ļoti izslāpusi. Viņai to vajag, lai nesajuktu prātā. Lai nepadotos pavisam. Un atnāk brīdis, kad sieviete ierauga otru cilvēku, vīrieti dzīvē. Viņš patiesi grib sievietei palīdzēt. Un tas ir tik baisi. Tik ļoti gribas tikt ārā. Sieviete apzinās, ka pati netiks. Un tomēr, ir sajūta, ka sirds ir tik sadragāta. Vēl viens kārtīgs spēriens un vairs nekas nebūs no tās palicis pāri. Bet vīrietis jau ir ārā. Viņš ir saulītē. Un viņš var parādīt ceļu laukā no šī visa. Un tas ir neizsakāmi baisi. šī izvēle. Uzticēties vai neuzticēties. Tā ir izvēle vai atvērties vai palikt drošībā.
Te ir ļoti svarīgi saskatīt otru cilvēku. Un svarīgi saprast, vai viņš apzinās atbildību, ko uzņemas. Jo tas ir ļoti smags darbs. Kamēr vien sieviete ir depresijā zem ūdens, viņa nebūs spējīga saskatīt pašu vīrieti. Tikai tēlu par viņu. Un šis tēls kā greizajos spoguļos būs izkropļots sievietes iznīcinošā prāta ietekmē. Līdz ar to, katrs sīkums, ko vīrietis izdarīs, katrs nepārdomāts vārds var iedurt sievietei kā ar dunci.
Te ir jāstrādā no abām pusēm. Sievietei jācenšas visu laiku atcerēties, ka tas, kādu viņa redz pasauli un vīrieti, nav patiess skatījums. Un uzticēties vīrietim. Sekot vīrietim uz dažādām vietām, pat ja tas liekas neloģiski, bezjēdzīgi vai pat sāpīgi. Un vīrietim jācenšas radīt vidi, kur sieviete var justies droši. Vislabāk ir, ja sieviete spēj ilgstoši stāstīt par to, kā viņa savā depresijā redz pasauli. Un vīrietis ir spējīgs to pacietīgi uzklausīt, necenšoties neko mainīt. Un pēc tam vīrietis pastāsta kā viņš redz pasauli un sieviete to uzklausa.
Komunikācija ļauj vīrietim izprast, kas notiek sievietes iekšienē un kā viņš var aicināt sievieti tuvāk gaismai izvairoties no visām zemūdens mīnām. Un sieviete redz jaunus un jaunus ieskatus par to pasauli, kuru viņa pati vēl nespēj saskatīt. Ar laiku viņu pasaules sāks saplūst kopā. Un vienā pasakainā brīdī sieviete saredzēs gaismu. To pašū, ko visu depresijas laiku viņa nebija spējīga atrast. Un tas ir fenomenāls solis uz priekšu. Tas nozīmē, ka jāiet tikai vienā virzienā un nonāksi virs ūdens. Tas, protams. ir smags ceļš, jo peldēt augšā ir daudz grūtāk nekā grimt. Bet tagad sieviete beidzot var pati vadīties, tā vietā lai uzticētos vienīgi vīrieša acīm. Un paies daži mēneši un viņi abi kopā sēdēs saulītē un priecāsies par pasaules skaistumu.
Andris