ceturtdiena, 2017. gada 3. augusts

Aicinājums veidot ekokopienu

Aicinājums veidot ekokopienu
https://pavelsmelnis.wordpress.com/2017/08/01/aicinajums-veidot-ekokopienu/

Posted on by
Aicinu ikvienu videi, dabai un veselībai saudzīga (ekoloģiska) dzīvesveida piekritēju vai atbalstītāju piebiedroties man ekokopienas un ekociemata veidošanā Alūksnes ezera apvidū.
Piedāvāju:

atbalstu iegādājoties zemi – sludinājumu izvietošana un pārdevēju meklēšana, kontaktu uzņemšana. Pārāk liela īpašuma gadījumā varu iegādāties kādu domājamo daļu no Jūsu izredzētā zemesgabala, ko Jūs vai Jums vēlama persona, tiklīdz būs līdzekļi, varētu no manis atpirkt par to pašu cenu (ja vien nenotiks finašu sistēmas sabrukums ar krasu naudas vērtības kritumu vai kāpumu, tad cena būs jāpārskata, lai jaunā izteiksmē tā būtu saprātīga). Šajā gadījumā ēkas būs tikai jūsu īpašumā. Kopīpašnieki var būt arī vairāk kā divi, daļas var būt atbilstošas ieguldījumam, un arī par ēkām tad var vienoties citādi. Varu palikt Jūsu zemesgabala kopīpasnieks uz mūžu, ja Jums nebūs vajadzības pēc absolūtām īpašumtiesībām.
Atbalstīšu līdzekļu taupīšanā – lai Jūs varētu ātrāk sakrāt zemes iegādei nepieciešamos līdzekļus, dodu Jums iespēju ietaupīt un bez maksas apmesties “Dievausējos”, iekārtojot permakultūras dārzu ~2 ha. Bez zemes padalīšos ar vietu ēkās, darbarīkiem un elektroinstrumentiem, divriteņiem, malku (zaru malka un kritušie koki Dievausēju mežā), mūzikas instrumentiem. Ja vēlaties, varam noslēgt patapinājuma līgumu par 2 ha zemi, lai Jūs varētu kļūt par Lauku atbalsta dienesta klientu un reģistrēt saimniecisko darbību VID lauksaimniecības jomā, kas ir daži no nosacījumiem, lai iegūtu tiesības iegādāties zemi lielāku par 10 ha.  Patapinājuma līgums dod tiesības arī reģistrēt dzīvesvietu, ja vēlaties šeit balsot vai reģistrēties kā bezdarbnieks NVA. Savu zināšanu ietvaros palīdzēšu ar oficiālām procedūrām (piemēram, pieteikšanās platību maksājumiem). Šobrīd ir pieejama vieglā automašīna un piekabe, un mēs varam vienoties par kopā braukšanu. Savu iespēju ietvaros nākšu talkā dārza darbos un ekoloģiskajā būvniecībā. Dievausējos sanākušajiem ir iespēja apvienoties lielāku zemes gabalu pirkšanai pa domājamām daļām.
Kas es esmu un kāpēc man tas ir vajadzīgs?
Mani sauc Pāvels Melnis. Esmu neatkarīgs ekoaktīvists Alūksnes novadā. Pārcēlos uz laukiem 2011.gadā, lai ražotu ekoloģiski tīru pārtiku, kā arī, lai attīrītu vietējo apkārtni no plastmasas un cita piesārņojuma. Esmu permakultūras saimniecības piekritējs, kas būtu pat tikai viens hektārs, taču turpmāk aprakstīto apstākļu dēļ esmu spiests paplašināties, un manai ģimenei šobrīd pieder 70 ha zemes, lauki un mežs puse uz pusi, bet tas neatrisina problēmu. Apkārt ir neapsaimniekotas zemes, ko izpērk vai iznomā industriālās intensīvās saimniecības, kas savā darbībā pielieto kaitīgas vielas. Šīs saimniecības ir simtiem, pat tūkstošiem hektāru lielas, tāpēc tās gūst sabiedrības atzinību un valsts atbalstu, rezultātā vēl straujāk paplašina platības, kā arī iegūst ietekmi varas iestādēs. Tas rada ne tikai ekoloģiskus, bet arī politiskus draudus – valsts izdod normatīvos aktus, kas ir neizdevīgi mazāku (pieņemsim, ka slieksnis ir 90 ha) zemesgabalu īpašniekiem (piemēram, ierobežojumi zemes iegādei, arvien sarežģītāka grāmatvedības kārtība, arvien stingrākas prasības platībmaksājumu saņemšanai, īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā (piemēram, aizliegums paplašināt pieteiktās platības par 10%, kas ir katastrofa 1 ha zemes īpašniekam, bet 1000 ha īpašnieks var gada laikā paplašināties par veseliem 100 ha), stingrāki būvnoteikumi, lielāks nekustamā īpašuma nodoklis). Ir sajūta, ka mazajam īpašniekam vēlas zemi atņemt un atdot tam, kas “prot” saimniekot. Industriālo saimniecību miglošanas un sintētisko mēslu pielietošanas dēļ tiek piesārņoti gruntsūdeņi, miglošana piesārņo arī gaisu, kas apdraud laukos dzīvojošos. Izeja ir, ja zemi iegūtu nevis industriālās saimniecības, bet ekokopiena. Ekokopiena ir vajadzīga, lai varētu apvienot spēkus šādu mērķu sasniegšanā: ekoloģiski tīras vides radīšana, alternatīvās skolas izveide, talkas, dalīšanās ar mantu un tās koplietošana, informācijas apmaiņa, saražotās produkcijas apvienota pārstrāde un realizācija (citiem vārdiem, lauksaimniecības kooperatīva izveide, piemēram, daudzi slauc govis vai kazas, bet saved pienu vienuviet, kur no tā saražo sieru, biezpienu, konfektes, un tad piegādā tiešās pirkšanas pulciņiem), apsaimniekotās platības paplašināšana iegādājoties papildu zemi, jaunu dalībnieku uzņemšana un iekārtošana. Ekoloģiski tīru vidi var radīt tikai tad, ja ir iegūts zemes īpašums. Kopā mēs varam iegūt vairāk, līdz ar to arī ekoloģisks efekts būs lielāks. Atrašanās salīdzinoši vienuviet ļaus mums sadarboties un izveidot kopienu.
Ekociemats un ekokopiena.
Ekociemats ir ciemats, kur cilvēka darbība ir rūpīgi integrēta apkārtējā vidē. Ekociemata iedzīvotājus jeb ekokopienu vieno ekoloģiskas, sociālekonomiskas, kultūras un garīgas vērtības:
bioloģiska pārtika (mēslojumu un līdzekļus pret kaitēkļiem pagatavo uz vietas no dabas materiāliem, neaudzē GMO), veģetārisms (kā arī vegānisms un svaigēšana), permakultūra (atjaunojamie energoresursi, pārdomāta un taupīga zemes resursu izmantošana, augsnes mikroorganismu attīstības kā auglības faktora veicināšana, dabīgie materiāli, cenšamies neizmantot plastmasu un citus naftas materiālus, rūpīga šķirņu izvēle atbilstoši augsnes un klimata apstākļiem, augu savietošana, pielāgošanās reljefam un klimatam), zero waste (atkritumu mazināšana – refuse (atteikšanās no mantas), reuse (nolietoto vai sabojāto priekšmetu labošana, pārveidošana), atkritumu šķirošana un nodošana otrreizējai pārstrādei), alternatīvā izglītība (enciklopēdisko zināšanu apgūšana ir spēcīgi līdzsvarota ar radošām prasmēm), senās tradīcijas (tradicionāls apģērbs, receptes, zāļu tējas un sena medicīna, sadzīves priekšmeti, dabas materiāli – koks, klūgas, niedres, salmi, māls, kaļķis), guļbūves, svētku tradīcijas, senās dejas vai danči, sadziedāšanās un lauku, ēku un lopu apdziedāšana) un senie amati (kalšana, aušana, keramika, kokapstrāde, grozu pīšana u.t.t.), ticība visuma saprātam un radītājam Dievam un ka cilvēka sūtība ir viņa radīto nevis patērēt, bet saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību uz zemes. Nevakcinēšanās nav noziegums. Nesmēķējam (izņemums varētu būt īpaši rituāli tam speciāli iekārtotā vietā), nelietojam alkoholu (izņemot medicīniskās vajadzības – brūču tīrīšana, vēdera infekcijas apturēšana u.c.) un citādi neapreibināmies. Esam atvērti sabiedrībai un iecietīgi pret svešām kultūrām. Tie ir ideāli, uz ko tiekties, un nav domāts, ka ar pirmo dienu tā uzreiz jābūt. Ekokopienā var būt apakškopienas, kas balstās uz atsevišķām pārliecībām, īpaši reliģiskām.
Dievausēji
Nosaukums Dievausēji ir atvasināts no tā adreses “Auseji 2. Cipars divi senajā Baltu runu valodā skanēja “dievi”, ar ko varēja tikt apzīmēti senči-patriarhi vai arī hindu tekstos pieminētie “enģeļi” – devas. Vārds Ausejs ir caur krievu valodas vārdu Jevsejs pārgājis grieķu vārds eusebios, kas nozīmē godbijīgs. Vārds Ausejs ir līdzīgs vārdiem auss un aust, austrumi. Tāpēc Dievausējus vēl var saukt par Dieva Ausi. Tāpat var teikt, ka te ir vieta, kur Dieva gaisma aust.
Dievausējos vienuviet ir 30 ha zemes (11 ha lauki un 19 ha meži) – varētu izvietot līdz 10 mājvietām pēc Anastasijas principiem (1 ha uz ģimeni, 1 ha var dot aptuveni 10 t dažādas augu pārtikas). Dievausēji ir manā īpašumā, tos nav paredzēts pārdot, sadalīt un citādi izjaukt, kamēr esmu dzīvs. Šī ir vieta, kur Jūs varat satikties ar citiem ekodomubiedriem. Jūs šeit varat arī dzīvot pēc principa “vienkārši būt”. Šī vieta ir domāta, lai palīdzētu cilvēkiem atrast sev vietu laukos un tam sagatavoties, pārbaudīt sevi, gūt pieredzi, sakrāt pūru gan ar zināšanām, gan pārtikas augu sēklām. Dievausējos ir atbalsta punkts Alūksnes ekokopienas izveidei. Taču var būt izņēmums, kad jūs nopērkot zemi, nododat to citiem permakultūras piekritējiem kā pagaidu mitekli zemes meklēšanas laikā, tad varat palikt Dievausējos uz mūžu, jo jūsu zemesgabals cituviet darbojas līdzīgi.
Iekārtojot dzīvesvietu Dievausējos ir jāievēro šādas vadlīnijas: Alūksnītes upītei ir 50 m aizsargjosla. Lauksaimniecības zemi jāapsaimnieko nodrošinot labu lauksaimiecības un vides stāvokli. Tā kā mums ir jāmaksā zemes nodoklis, tad arī zeme ir jāpiesaka vienotajam platību maksājumam un attiecīgi tai ir jābūt atbalsttiesīgai. Mēs saglabājam ap 50 koku uz hektāra (neskaitot augļu kokus) un ap 100 augļu koku (lielkoku ābele) uz hektāra. Ja pieteikšanos platību maksājumam jūs atstāsiet manā ziņā, tad manā ziņā būs arī vienreiz nopļaut zāli uz Jūsu gabala. Mežā ir jāievēro Meža likums (sk. 12.pantu). Mežā esošos kokus nav paredzēts cirst, izņemot baltalkšņus, jo mežs ir domāts kā vide ekokopienai un nebūtu labi to pārāk retināt, kas jau tika gana darīts savulaik. Var izmantot vējgāzēs kritušos kokus. Tāpat mežs ilgtermiņā ir paredzēts, lai koksne būtu derīga mūzikas instrumentu izgatavošanai, kas nozīmē, ka ekokopienai būtu jāpanāk, ka dažas egles un kļavas pastāvētu vismaz 300 gadus. Būvēt vēlamas mazēkas līdz 25 m2, lai taupītu vietu un būtu pēc iespējas mazāk vajadzības traucēt Būvvaldi. Vēlams būvēt guļbūves vai ar šindeļiem vai dēļiem apšūtas siltinātas stāvbūves, jo, tiklīdz nopirksiet sev zemi, varēs izjaukt, pārvest un uzstādīt jaunā vietā. Zemesgabalā ir vietas, kur tika ņemtas smiltis – tur varētu uzbūvēt zemnīcas “earthship”, tiesa gan, auto riepu vietā ekokopienai būs jāatrod cits risinājums. Tāpat nav pieļaujams tāds būvēšanas paņēmiens kā pamati no smiltīm PP plastmasas maisos. Logus ar parastajiem stikliem un koka rāmjiem ir iespējams iegūt par velti lielā daudzumā šķirošanas laukumā 60 km attālumā, kā arī Alūksnes apkārtnē. Ja Dievausējos ir brīvas ēkas, tad nebūtu vēlams būvēt jaunas, bet izmantot esošās tukšās. Vēl būvēt varētu tuvāk robežstigai (2m josla uz kadastra līnijas), kā arī robežstiga un mežs varētu būt vieta, kur pārvietoties, lai taupītu lauksaimniecības zemi. Mājas uz riteņiem varētu izvietot bez ierobežojumiemārpus lauksaimniecības zemes. Mežā ir ūdenstilpnes, kur varētu izvietot peldošās mājas, ja izdosies atrast risinājumu kanalizācijai.
Alternatīvā skola
Alternatīvā skola ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt bērniem veģetāro/vegāno ēdināšanu no pašu izaudzētās bio produkcijas bez publiskā iepirkuma. Otrkārt, alternatīvās skolas nodrošina izglītību nevakcinētiem bērniem, jo publiskajās skolās un bērnu dārzos vakcinācija ir obligāta. Alternatīvā skola pēc būtības ir vecāku biedrība un vecākiem ir ne tikai iespēja, bet pat pienākums aktīvi piedalīties skolas darbībā, pieņemt lēmumus (piemēram, par mācību līdzekļu iegādi, par brīvlaiku, par skolotāja pieņemšanu darbā vai atlaišanu), kā arī ar savu darbu materiāli nodrošināt skolu, piemēram, uzkopt telpas, kurināt, pagatavot ēdienu, izgatavot mēbeles, ņemt bērnus praksē pie sevis darbnīcā vai uz lauka, nodrošināt transportu. Alternatīvā skola rūpējas, lai audzēkņi saņemtu ne tikai enciklopēdiskas zināšanas, bet arī prasmes līdzvērtīgā apjomā. Svarīgi ir ievērot vispārējo darba aizsardzības prasību, ka viena veida darbs nav veicams ilgāk kā 4 stundas dienā. Tātad, 3 stundas darbam ar tekstu un 3 stundas darbam ar rokām vai mākslai, sportam, mūzikai (bez lasīšanas no notīm). Būtiskākais, ko dod alternatīvā skola, ir iespēja īstenot individuālo pieeju – pedagogs pielāgojas katram audzēknim un sagatavo mācību vielu atbilstoši katra bērna interesēm.