Ir brīži, kad sakrājas tik daudz jautājumu, ka tiem kaut kādā veidā ir jāļauj parādīties dienas gaismā. Rakstniece, žurnāliste, blogere un ceļotāja Aļesja Novikova dalās ar saviem secinājumiem par dzīvi, pie kuriem nonākusi 32 savas dzīves gadu laikā.
Adme.ru ir nopublicējusi šīs apbrīnojami vienkāršās un gudrās domas, kuras, kā mums šķiet, der jebkuram vecumam:
- Bail ir visiem – gan skaistajiem, gan talantīgajiem, gan gudrajiem, gan veiksmīgajiem. Uzsākt kaut ko jaunu. Iziet no pierastās komforta zonas. Riskēt. Darīt kaut ko, pie kā vēl nav pierasts. Bail par tuviniekiem. Par lietu. Par savu dzīvi, ja gadījumā iedzīs stūrī. Bailes par daudz ko vēl citu. Tās būs arī turpmāk. Lai cik liela būtu pieredze, prakse, pārliecība, atzinība, nauda un talants, katru reizi izvēloties jaunu virsotni, katru reizi iznākot uz skatuves, katru reizi, atskatoties uz padarīto, – parādīsies lielākas vai mazākas bailes. Tas ir normāli. Tas nozīmē, ka tu vēl esi dzīvs. Un tas nozīmē, ka jāturpina iet uz priekšu. Cauri bailēm. Nemēģinot no tām pilnībā atbrīvoties.
- Dzīve, kurā nav pārmaiņu, neeksistē. Stabilitāte ir iluzora. Mēs nepārtraukti atrodamies kustībā. Mēs nepārtraukti maināmies gan iekšēji, gan ārēji – šie procesi norisinās katru sekundi. Un sekunde kā izmaiņu mērs šeit pat ir par lielu. Process norit katru mirkli. Un tādi sekundē ir vairāki. Jautājums: “Mainīties vai nemainīties?” veselīgi domājošam cilvēkam vispār nepastāv. Ir tikai jautājums: “Kāda ir mana attieksme pret šīm izmaiņām?”
- Ātri – nozīmē lēni, bet nepārtraukti. Nevajag ātri, intensīvi, krasi, ļoti jaudīgi. Pietiek vien regulāri. Pats galvenais – uzturēt ritmu. Mazu soli pa solītim, bet ar stabilām sekām. Pēc kāda laika no malas tas izskatīsies kā ātri, intensīvi, krasi un ļoti jaudīgi.
- Radīt vairāk, kā var patērēt. Citādi, viss. Patērētāja bezcerīgā dzīve spilgti ievīta daudznozīmīgajā secinājumā: “Viss ir labi, bet nekā laba nav”. Cilvēkam kaut kas ir jādara. Labprātīgi un mīlot. Tā ir viņa garīgās veselības formula. Bet prēmija, kas ir interesanti, – tas ir vienīgais veids, kā iegūt baudu, pašu lietotāju nesagraujot. Šo procesu var uzskatīt par veselīgu psihisko metabolismu.
- Šodiena – tas ir tas, ko tu darīji un domāji vakar, bet rītdiena – tas būs tas, ko tu dari un domā šodien. Šī frāze ir jāatkārto kā mantra līdz brīdim, kamēr tu pilnībā saproti, ka taviem vecākiem nav nekāda sakara ar tavām pieaugušā cilvēka problēmām. Vismaz tik daudz, ka viņi nav vainojami pie tā, ka nav neviena, kurš varētu nomainīt tavā galvā no bērnības iestrēgušo plati.
- Nekādu garantiju nav. Pasaules uzskata pamatnoteikums, caur kuru jāfiltrē visi savi lēmumi un plāni.
- Slepeno zinību, kuras varētu ko mainīt, laikmets ir beidzies. Ir sācies informācijas higiēnas laikmets. Nu jau apmēram piecus gadus zināšanas nav galvenā valūta, lai ko sasniegtu un nodrošinātu vismaz kaut kādu jēgpilnu dzīvi. Internets ar savu pieejamību to ir devalvējis. To ir nomainījusi koncentrēšanās. Tagad valda spēja koncentrēties uzdevumam un nesadrumstalot intereses. Bet šī prasme ir pilnībā atkarīga no informācijas kņadas, kas šodien ir visur. Jo vairāk apkārt ir vārdisko atkritumu, jo vājāka ir koncentrēšanās. Jo vairāk svešu domu, jo klusāka ir paša balss. Pastāvīgi atrodoties interneta plūsmā, atrofējas pašizziņas spēja, patieso jēgu nomainot ar koncepcijām par to, kas tā tāda varētu būt.
- Prieks un apmierinātība – nav viens un tas pats. Mēs nekad negūstam prieku no šokolādes tortes, vīna glāzes vai cigaretēm. Mēs negūstam prieku no jauniem zābakiem vai smaržām. Svarīgi saukt lietas īstos vārdos – šajos gadījumos mēs gūstam baudu. Bet tā jau ir pavisam cita ķīmija. Šo sajūtu daba ir ļoti īslaicīga un nesaraujami saistīta ar tai sekojošo neapmierinātību, skumjām, sātu un vēlmes pēc jaunas porcijas. Nav briesmīgi atteikt sev baudu, briesmīgi ir neiepazīt prieku.
- Ciešanas eksistē. Budam tomēr bija taisnība. Ciešanas eksistē. Cieš visi. Gan tie, kam nekā nav, gan tie, kuriem ir viss. Un ja arī ir kāds, kas tieši šai brīdī necieš, tad viņš sāks ciest, ja mainīsies valūtas kurss, notiks terora akts, nesaņems pretmīlestību, ieraudzīs netīru kāpņu telpu, nesagaidīs atbildi uz vēstuli, nesaņems naudu vai pie jebkuras citas vēja pūsmas. Ciešanas eksistē. Un vienmēr bez pamata, ja atceramies par jebkuras cilvēciskas būtnes galu.
- Visi nespēj būt laimīgi. Vai ikviens cilvēks spēj būt laimīgs? Jā, protams! Bet tā ir teorija. Reālitātē būt patiesi laimīgi – tātad mierīgi, līdzsvaroti, ja vēlaties – cēlsirdīgi, – visu laiku spēj būt tikai tie, kam ir pieejama prāta disciplīna. Kuru prāts ir spējīgs (trenēts) nemainīties līdzi visiem bezgalīgi daudzajiem iemesliem, kas ir viņam apkārt. Kurš spēj atrasties prieka līdzsvarā ne tikai klusumā, bet arī tad, kad viņu pārsteidz nepatīkamas situācijas. Pretējā gadījumā visi bezgalīgi daudzie iemesli, sākot jau ar skrambu uz automašīnas, tajā pašā brīdi iesviedīs viņu sāpēs, aizkaitinājumā un trauksmē.
- Prieks ir prāta līdzsvars. Prieks – tas ir pilnīgi līdzsvarota miera stāvoklis prātā, kuru var sasniegt atbrīvojot to no aklām (automātiskām) tā paša prāta reakcijām. Veselīgs un, iespējams, arī vienīgais veids, kā iepazīt (un attīstīt) šo stāvokli pieaugušam cilvēkam, ir dziļa, vērojoša meditācija.
- Augļi nav skābie, bet sārmainie produkti. Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, svaigi, gatavi augļi un gandrīz visi dārzeņi izsauc organismā sārmainu reakciju un palīdz neitralizēt skābes pārpalikumu tajā, bet ciete, cukurs, gaļa, tauki, eļļa, piena produkti tieši otrādi – organismu dara skābu.
- “Mans ķermenis pats zina, kas viņam der labāk” ir viena no pašām bīstamākajām prāta lamatām. Alkoholiķa ķermenis vēlas iedzert, smēķētāja ķermenis sapņo par cigareti, vēl kāda cita ķermenis vēlas šokolādi un frī kartupeļus. Par kādu gan “zina labāk” vispār var būt runa? Tāpat kā mūsu prāts dzīvo, balstoties uz automātiskām reakcijām, neļaujot cilvēkam savā dzīvē veikt pat sīkus varoņdarbus, tieši tāpat mūsu ķermenis pakļaujas ieradumam un haotiskiem iekāres impulsiem.
- Ēšana ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet arī mūsu apziņu. Līdzīgi kā alkohols, kas redzamā veidā izmaina mūsu apziņu, notrulinot to, daži produkti rada līdzīgu efektu, bet mazāk izteiktā un bieži vien neapzinātā formā. Ēdiens var palēnināt un nojaukt mūsu domas, atslābināt kontroli, apziņas stāvokli un uztveres skaidrību. “Viegli dūmakains” stāvoklis kļūst par normu, ļaujot cilvēkam aizmirst, ko patiesībā nozīmē domas vieglums un skaidrība. “Lielāku brīvību radoša” pārtika ir svaigi dārzeņi un augļi, kā arī augu pārtika un graudaugi, kas sagatavoti vienkāršā veidā ar minimālu eļļas daudzumu, garšvielām un sāli.
- Naudu vajag tieši tik daudz, lai par to nevajadzētu domāt. Nauda neatrisina cilvēces galveno jautājumu – tā nepadara savu īpašnieku laimīgu. Bet iespēja par to nedomāt vismaz sadzīvē būtiski atbrīvo enerģiju citiem procesiem.
- Mēs visi drīzāk esam līdzīgi nekā atšķirīgi. Personības unikalitāte ir stipri pārvērtēta un neļauj mums ātri risināt savas problēmas. Visas atbildes un risinājumi jau sen eksistē, bet pārliecība par paša unikalitāti neļauj cilvēkam savu ego pārvietot tur, kur tam būtu visvērtīgāk visu laiku atrasties, un bez problēmām pieņemt ap sevi esošo realitāti ar jau gatavām atbildēm un priekšā teikšanu.
- Atkarību ārstē tikai ar 100% atteikšanos. Nedrīkst izdzert vīna glāzi, ja tu esi alkoholiķis. Nedrīkst reizēm pasmēķēt, ja tu centies atmest. Tas tevi neliks mierā visu laiku. Pacēlumi un kritumi. Krīzes. Psihoenerģētisko “āķu” jautājumā pustoņu nav. Šim likumam izņēmu nav, lai kāda veida atkarība tā arī būtu.
- 100% iekšējās gatavības stāvoklis pārmaiņām neeksistē. Mēs nekad neesam pilnībā gatavi pagriezieniem un pārmaiņām. Vienmēr ir svarīgi “bet” un citi iemesli, lai visu nedaudz atliktu līdz daudz labvēlīgākai situācijai. Ir bezcerīgi gaidīt absolūtu iekšēju gatavību. Ir jāizlemj, drīzāk pamatojoties uz frāzi “ir laiks”, nekā uz īslaicīgu gatavību.
- Dzīve ir grāmata, kuras pirmās nodaļas neesi rakstījis tu. Jā, un arī turpmākās visbiežāk nē. Mēs sastāvam no apkārtējās pasaules pārliecībām un modeļiem, bet šī pasaule nav abstrakta planēta Zeme, bet gan ļoti konkrēta kāpņu telpa, birojs un māja – vieta, kur mēs pavadām savu laiku. Tie ir draugi, kolēģi, vecāki un pārdevēji veikalā, ar kuriem satiekamies katru vakaru. Mēs vienkārši automātiski uzsūcam skatienus, pozīcijas, viedokļus, mēs ieelpojam tos ar gaisu un kļūstam tādi paši vai galēji pretēji, kas ir automātisks noliegšanas brīdis. Bērnībā šis process ir pilnībā nevadāms. Mūsu personības būtību izveidojuši citi cilvēki un vecāku apzināts ieguldījums (ja tāds vispār ir bijis), kas patiesībā nemaz nav tā lielākā daļa mūsos. Tas, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par sevi, – ir tikai mūsu vides vienas vai otras pakāpes skaistuma mozaīkas gabaliņi.
- Rezultāts – tas ir mēģinājumu daudzums. Un nevis viens precīzs šāviens. Un vismazāk jau tā ir veiksme ilgtermiņa perspektīvā.
- Tas, kas tev palīdzēja vienā dzīves posmā, var izrādīties kā bremzējošs faktors, lai izietu no situācijas kādā citā gadījumā. Spēju uz kardinālām pārmaiņām raksturo spēja atteikties. Un ne tikai no tā, kas tev traucē. Reizēm ļoti svarīgi ir atteikties no tā, kas tev pagātnē palīdzēja. Vienkāršs piemērs – mazā biznesa likumi nestrādā vidēja biznesa gadījumā. Augt, atsakoties tikai no daļas šo likumu, nav iespējams, kaut arī process tika uzsākts vakar. Arī no cilvēku personībām – to uzstādījumiem, plāniem.
- Aiz komforta zonas atrodas diskomforta zona. Un nevis šokolādes konfekšu kaste.
- Dzīve bez mērķa neeksistē. Tāpat kā stāvoklis bez pārmaiņām. Jautājums ir tikai par to, vai tu šos mērķus uzstādi pats vai atdod tos instinktu pārraudzībā (neapzinātiem mērķiem).
- Slinkums neeksistē. Eksistē tikai netīkamās nodarbes, enerģijas trūkums un visaptverošas kopainas trūkums, lai spētu aizraut garu ar jaunām perspektīvām. Bet slinkuma nav.
- Sevi nevar atrast, sevi var tikai radīt. Nav kaut kas un kāds, kas būtu jāmeklē. Tu vienmēr esi šeit un tagad. Bet tavs ceļš – tas ir tas, kas ir tev zem kājām tieši šajā brīdī, – un nekas vairāk. Tas pats “savs” ceļš atšķiras no tā, kas tas nav, tikai ar ejošā cilvēka apzināšanos, kurš uzstāda kaut arī nelielus, tomēr pilnībā piepildāmus mērķus. Kad šos mērķus nosaka citi cilvēki vai kāds haotiski laužas cauri ar apgalvojumu “tev tas ir jādara”, – nekāda ceļa vairs nav, ir tikai dažādu nemierīgu epizožu kopums.
- Alkohols nav nepieciešams. Vispār.
- Nerealizēts potenciāls rada sāpes. Un ir bezcerīgi slēpties no šī fakta izvēlētajā komforta līmenī vai skaistās filozofiskās koncepcijās par sievišķību, mātišķumu un tamlīdzīgi. Par katru mums doto talantu būs jāatbild!
- Bankām ir jāmaksā tev un nevis otrādi. Tā ir vienīgā iespējamā finansu veselība. Nekad, nekad, nekad nav vērts pirkt to, ko tu vēl neesi nopelnījis. Nekad. Vismaz tajā gadījumā, ja tu sapņo par nopietnām pārmaiņām. Mēs bankām maksājam ne tikai ar naudu, bet arī ar savu brīvo enerģiju. Telpa riskam un avantūristiskiem varoņdarbiem praktiski nepaliek. Izraušanās no tāda stāvokļa (sevišķi uz jaunu finansu līmeni) diez vai ir iespējama.
- Divas prasmes, ko vajadzētu apgūt pēc iespējas agrāk, ir prasme sasprindzināties un prasme atslābināties. Jebkuras kustības vienā vai otrā brīdī prasa sasprindzinājuma spēku. Ja to dara negribīgi, piespiedu kārtā – enerģija tiks patērēta divas reizes vairāk. Viena puse tiks iztērēta, lai sevi stiprinātu, bet otra – psihiskam sasprindzinājumam un iekšējai cīņai. Tieši tāpēc nepieciešams iemācīties sasprindzināties pēc vēlēšanās, iemīlēt savas pūles. Ja spēsiet sasprindzināties labprātīgi, tajā saskatot tikai pozitīvo aspektu, ar katru reizi patērēto spēku daudzums samazināsies. Ar katru reizi tas izdosies labāk un vieglāk. Bet prasme atslābināties – pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir, atbrīvoties no liekām cerībām, atsiet iekšējos mezglus un noņemt ķermenisku sasprindzinājumu – ir otrs spārns, bez kura tikai ar sasprindzinājumu vien tālu netiksi.
- Divas atbildes, kas ir jāiemācās pēc iespējas agrāk, ir “Jā” un “Nē”. Sacīt “Jā” situācijām un cilvēkiem, pat ja nav nekādu garantiju, pilnīgas iekšējas gatavības un pie dažādiem ārējiem apstākļiem. Un teikt “Nē” pirmkārt jau pašam sev – savām vājībām, bailēm un iekšējai izlaidībai. Un tikai krietni pēc tam – citiem cilvēkiem.
- Foršas lietas atšķiras no labām ar to darītāja spēju aizmirst pašam par sevi. Radošs cilvēks no cilvēka, kurš kaut ko dara neslikti, atšķiras ar to, ka viņš savu darbu nostāda augstāk par sevi, procesā izkausējot savu ego. Un dara to apzināti, ar mīlestību, un ne tāpēc, ka nav citas izejas vai pienākuma pēc. Tā reizēm kāds mārketinga speciālists savā profesijā var izrādīties īsts mūziķis, bet mūziķis – tā arī visu dzīvi tikai palikt par to, kuram ir kaut kāds sakars ar mūziku.
- Katrai pa ceļam ieraudzītai zīmei ir kā minimums 3 izskaidrojumi. 1. Iespējams, ka tā patiešām ir zīme! 2. Iespējams, ka tu murgo un pievelc faktus īstenībai. 3. Iespējams, ka tas ir pārbaudījums – parādība, kas ir pilnīgi pretēja zīmei, – mēģinājums novest tevi no izvēlētā ceļa, pārbaudījums tavu lēmumu patiesīgumam un nodomu spēkam.
* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe speciāli priekš www.garavasara.com
* Korektore: Liene Lāce
