ceturtdiena, 2015. gada 26. marts

Kas ir apgaismība?

Kas ir apgaismība?
Šrī Bagavāns:
“Dzīvē mēs sajūtam kādus laimes brīžus, pārvaram problēmas, pielāgojamies un piemērojamies. Garīgie vingrinājumi var ievest jūs arvien dziļāk un dziļāk jūsu paša apziņā, bet ieiešana dziļi savā apziņā nav apgaismība (atbrīvošana, brīvība). Jūsu mentālās struktūras un rāmju pārveidošana, uzlabotas attiecības, labāki panākumi ārējā pasaulē- tas viss nav apgaismība.

Apgaismība nozīmē- visā pilnībā atbrīvoties no prāta. To nespēj iedot neviena mācība vai tehnika. Jo tas nav psiholoģisks process; tas nav filozofisks process; tas nav meditatīvs process. Tas ir neirobioloģisks fenomens. Jūsu smadzenēs ir jānotiek fundamentālām pārmaiņām.

Tu esi kaut kas. Tu vēlies kļūt par ko citu: par Kristu vai Ramanu vai šrī Aurobindo. Kāpēc ne! Tu vari izlasīt visas viņu grāmatas, vari to visu darīt, bet nepavirzīsies uz priekšu ne par centimetru. Varbūt iegūsi kādu skaidrību. Varbūt, ka labi un jauki jutīsies. Jutīsies drošāk. Tādu labumu saņemsi, bet tas tevi neaizvedīs uz apgaismību.

Ļoti bieži tā tiek radīts konflikts, jo tu vari būt tikai tu pats. Kā gan tu varētu būt kāds cits? Lai kā censtos, tu nevari kļūt par kādu citu. Nevari. Tā ir ilūzija, no kuras cilvēkam ir jāatbrīvojas.

Tas, ko es saku, nozīmē- lai kas tu būtu, vienkārši to pieņem. Kad to pieņem, tad nav konflikta. Kad nav konflikta, tad ir daudz enerģijas. Kad tev ir enerģija, tad redzi, kas notiek iekšienē. Un tu kļūsti priecīgs. Tāpēc- jūs visi, lūdzu, pilnībā pieredziet sāpes!

Fiziskās sāpes kā tādas tad kļūs par svētību. Sirsnīgi pieredziet visas psiholoģiskās sāpes. Ja tās pilnībā pieredziet, tad tās kļūst par prieku. Necentieties paglābties, nemūciet. Ja cenšaties paglābties no sāpēm, jūs tās cenšaties pabāzt zem paklāja. Pēc kāda laika tās sāk smakot. Tieši tas ir tas, ko lielākais cilvēku vairums dara. Tie nekad neieskatās acīs savām sāpēm. Kāds ģimenē nomirst, jūs zaudējat darbu vai ir kāda cita problēma, bet jūs nepieredzat sāpes. Jūs mūkat no bailēm, skatoties TV, filmas, aizejot pie draugiem, veicot kādu pudžu (mājas rituāliņu). To sauc par bēdu menedžmentu. Kādu laiku tas palīdz, bet pilnīgi noteikti neatbrīvo no sāpēm.

Pārstājiet sev teikt- es centīšos nebūt greizsirdīgs, būšu laipns un mīlošs; tas viss ir neīsti. Tu esi  tu. Tev ir greizsirdība, vardarbība, naids. Visas šīs ēnas ir tevī iekšā. Ieraugi, konfrontē tās. Es nesaku- esi tāds vai citāds. Nē. Esi tas, kas tu esi.

Tu gribētu būt jauks un patīkams. Viss tiek skaisti apklāts. Bet, ja sāksi rakt dziļumā, tad redzēsi tikai atkritumus.

Saskati šos netīrumus, atkritumus. Tie ir. Tad pieņem tos, jo tie tur atrodas. Kā gan tu no tiem varētu aizmukt? Tas ir sāpīgi, bet ieraugi to un pēkšņi tas kļūs par prieku. Kur ir prieks, tur nebūs ēnas. Laimīgs cilvēks nespēj sāpināt citus. Tikai nelaimīgs cilvēks spēs sāpināt savu sievu vai sieva- vīru. Nelaimīgi bērni sāpinās vecākus, nelaimīgi padotie sāpinās darba devēju.

Nelaimīgi cilvēki izplata bēdas un ciešanas. Laimīgi cilvēki nevar radīt sāpes. Ja cilvēki ir laimīgi, tad nespēj izdarīt neko nepareizu. Tie ir laimīgi un tieši tāpēc nevar izdarīt nepareizi. Nelaimīgi cilvēki nonāk likstās, kļūst par zagļiem, noziedzniekiem utt. Pamatā tātad, jābūt kādam laimes minimumam; un patiesa laime nāk tad, kad sevi konfrontē.

Jūs sakāt- “man bail no tā cilvēka”. Tā nav patiesība. Patiesībā jums ir bail no sevis. Ja pazaudēsit bailes no sevis, tad pazaudēsit bailes no visa cita.

Tu baidies no sevis, jo sevi nemīli. No otras puses, tu saki- man jāpārvar savas bailes, man kāds ir jāmīl. Tu nemīli sevi, tāda ir situācija. Ieejot sevī, atklāsi- kāds esi.

Un tā,- pieņem. Kad sāksi pieņemt, tad sāksi sevi mīlēt. Tas ir ļoti dabiski un viegli- dziļi ieiet sevī, atklāt un pieņemt, mīlēt sevi un pārvērst ciešanas priekā.

Ja tā darīsi, tad tev būs izcila ģimene. Tajā brīdī, kad ieraudzīsi savu vīru vai sievu, tu ieiesi priekā. Kad viņš vai viņa redzēs tevi esam priekā, tad arī viņā ienāks prieks. Jūsu mājas kļūs par tempļiem. Tad jūs esat gatavi apgaismībai. Es jau teicu, ka apgaismība ir neirobioloģisks fenomens. Neviens nekad nav kļuvis par apgaismotu cilvēku, sekojot kādai mācībai, jo cilvēki domā, ka tas ir psiholoģisks vai filozofisks process.

Mācības atrodas prātā. Atbrīvošanās no prāta ir apgaismība. Tad esi pilnībā brīvs.”

garīgās Atmodas mācība
Vienotības universitāte