Kas ir apgaismība?
Šrī Bagavāns:
“Dzīvē mēs sajūtam kādus laimes brīžus, pārvaram problēmas,
pielāgojamies un piemērojamies. Garīgie vingrinājumi var ievest jūs arvien
dziļāk un dziļāk jūsu paša apziņā, bet ieiešana dziļi savā apziņā nav
apgaismība (atbrīvošana, brīvība). Jūsu mentālās struktūras un rāmju pārveidošana,
uzlabotas attiecības, labāki panākumi ārējā pasaulē- tas viss nav apgaismība.
Apgaismība nozīmē- visā pilnībā atbrīvoties no prāta. To nespēj
iedot neviena mācība vai tehnika. Jo tas nav psiholoģisks process; tas nav filozofisks
process; tas nav meditatīvs process. Tas ir neirobioloģisks fenomens. Jūsu smadzenēs
ir jānotiek fundamentālām pārmaiņām.
Tu esi kaut kas. Tu vēlies kļūt par ko citu: par Kristu vai
Ramanu vai šrī Aurobindo. Kāpēc ne! Tu vari izlasīt visas viņu grāmatas, vari
to visu darīt, bet nepavirzīsies uz priekšu ne par centimetru. Varbūt iegūsi kādu
skaidrību. Varbūt, ka labi un jauki jutīsies. Jutīsies drošāk. Tādu labumu
saņemsi, bet tas tevi neaizvedīs uz apgaismību.
Ļoti bieži tā tiek radīts konflikts, jo tu vari būt tikai tu
pats. Kā gan tu varētu būt kāds cits? Lai kā censtos, tu nevari kļūt par kādu
citu. Nevari. Tā ir ilūzija, no kuras cilvēkam ir jāatbrīvojas.
Tas, ko es saku, nozīmē- lai kas tu būtu, vienkārši to
pieņem. Kad to pieņem, tad nav konflikta. Kad nav konflikta, tad ir daudz enerģijas.
Kad tev ir enerģija, tad redzi, kas notiek iekšienē. Un tu kļūsti priecīgs. Tāpēc-
jūs visi, lūdzu, pilnībā pieredziet sāpes!
Fiziskās sāpes kā tādas tad kļūs par svētību. Sirsnīgi pieredziet
visas psiholoģiskās sāpes. Ja tās pilnībā pieredziet, tad tās kļūst par prieku.
Necentieties paglābties, nemūciet. Ja cenšaties paglābties no sāpēm, jūs tās
cenšaties pabāzt zem paklāja. Pēc kāda laika tās sāk smakot. Tieši tas ir tas,
ko lielākais cilvēku vairums dara. Tie nekad neieskatās acīs savām sāpēm. Kāds
ģimenē nomirst, jūs zaudējat darbu vai ir kāda cita problēma, bet jūs
nepieredzat sāpes. Jūs mūkat no bailēm, skatoties TV, filmas, aizejot pie
draugiem, veicot kādu pudžu (mājas rituāliņu). To sauc par bēdu menedžmentu. Kādu
laiku tas palīdz, bet pilnīgi noteikti neatbrīvo no sāpēm.
Pārstājiet sev teikt- es centīšos nebūt greizsirdīgs, būšu
laipns un mīlošs; tas viss ir neīsti. Tu esi
tu. Tev ir greizsirdība, vardarbība, naids. Visas šīs ēnas ir tevī
iekšā. Ieraugi, konfrontē tās. Es nesaku- esi tāds vai citāds. Nē. Esi tas, kas
tu esi.
Tu gribētu būt jauks un patīkams. Viss tiek skaisti apklāts.
Bet, ja sāksi rakt dziļumā, tad redzēsi tikai atkritumus.
Saskati šos netīrumus, atkritumus. Tie ir. Tad pieņem tos,
jo tie tur atrodas. Kā gan tu no tiem varētu aizmukt? Tas ir sāpīgi, bet ieraugi
to un pēkšņi tas kļūs par prieku. Kur ir prieks, tur nebūs ēnas. Laimīgs cilvēks
nespēj sāpināt citus. Tikai nelaimīgs cilvēks spēs sāpināt savu sievu vai
sieva- vīru. Nelaimīgi bērni sāpinās vecākus, nelaimīgi padotie sāpinās darba
devēju.
Nelaimīgi cilvēki izplata bēdas un ciešanas. Laimīgi cilvēki
nevar radīt sāpes. Ja cilvēki ir laimīgi, tad nespēj izdarīt neko nepareizu. Tie
ir laimīgi un tieši tāpēc nevar izdarīt nepareizi. Nelaimīgi cilvēki nonāk
likstās, kļūst par zagļiem, noziedzniekiem utt. Pamatā tātad, jābūt kādam
laimes minimumam; un patiesa laime nāk tad, kad sevi konfrontē.
Jūs sakāt- “man bail no tā cilvēka”. Tā nav patiesība. Patiesībā
jums ir bail no sevis. Ja pazaudēsit bailes no sevis, tad pazaudēsit bailes no
visa cita.
Tu baidies no sevis, jo sevi nemīli. No otras puses, tu
saki- man jāpārvar savas bailes, man kāds ir jāmīl. Tu nemīli sevi, tāda ir
situācija. Ieejot sevī, atklāsi- kāds esi.
Un tā,- pieņem. Kad sāksi pieņemt, tad sāksi sevi mīlēt. Tas
ir ļoti dabiski un viegli- dziļi ieiet sevī, atklāt un pieņemt, mīlēt sevi un
pārvērst ciešanas priekā.
Ja tā darīsi, tad tev būs izcila ģimene. Tajā brīdī, kad
ieraudzīsi savu vīru vai sievu, tu ieiesi priekā. Kad viņš vai viņa redzēs tevi
esam priekā, tad arī viņā ienāks prieks. Jūsu mājas kļūs par tempļiem. Tad jūs
esat gatavi apgaismībai. Es jau teicu, ka apgaismība ir neirobioloģisks
fenomens. Neviens nekad nav kļuvis par apgaismotu cilvēku, sekojot kādai
mācībai, jo cilvēki domā, ka tas ir psiholoģisks vai filozofisks process.
Mācības atrodas prātā. Atbrīvošanās no prāta ir apgaismība. Tad
esi pilnībā brīvs.”
garīgās Atmodas mācība
Vienotības universitāte
